31.janvārī Gulbenes novada sociālā dienesta vadība kārtējo reizi tikās ar Litenes pagasta pārvaldes vadību un valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Litene” vadītāju, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar deinstitucionalizācijas procesa virzību.
Ceļš no idejas līdz tās realizācijai ir vēl samērā garš un nekas vēl nenotiks uzreiz – tā “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs.
Viņš uzsver lielo atbildību, jo procesa gaitā sabiedrībā nonāks psihiski slimi cilvēki, kuru veselības problēmas gadu gaitā var kļūt lielākas. Taču šā procesa veikšanai no Eiropas Savienības ir piešķirts finansējums, kas tiks izmantots gan mājokļu izveidei cilvēkiem, kuri no aprūpes iestādēm atgriezīsies sabiedrībā, gan sociālo darbinieku-mentoru apmācībai un algošanai. “Tā ir Eiropas prakse, kuru pārņemam,” saka J.Antaņevičs.
Uz pieciem sabiedrībā atgrieztajiem cilvēkiem būs viens mentors, kas viņus pieskata, palīdz, pavada ikdienas gaitās. Tajā pašā laikā J.Antaņevičs domā, ka, iespējams, dažs sabiedrībai atgrieztais pansionāta iemītnieks ātri vien gribēs atgriezties atpakaļ ierastajā dzīves ritmā pansionātā. Arī tāda iespēja būs.
Gan brīva griba, gan
izvērtēšana
Visā valstī šogad sociālo namu klienti jau piesakās dzīvot ārpus iestādes. Šobrīd apzināti 17 filiāles “Litene” iemītnieki, kuri vēlas dzīvot ārpus šīs iestādes sienām. No tiem desmit cilvēki ir izteikuši vēlēšanos palikt tieši Gulbenē. “Bez “Litenes” iemītniekiem mums ir vēl citi no Gulbenes novada nākušie cilvēki, kuri pašlaik atrodas Latvijas citās aprūpes iestādēs un arī vēlas atgriezties sabiedrībā,” saka J.Antaņevičs.
Gada laikā ir plānots izveidot pakalpojumus un pusceļa mājas vai grupu dzīvokļus daudzviet Latvijā. Galvenais noteicējs par izvēli – dzīvot brīvībā vai tomēr palikt aprūpes iestādē – būs pats pansionāta iemītnieks. Tomēr kvalificētu darbinieku grupa izvērtē, vai cilvēks var dzīvot ārpus aprūpes iestādes un kādas ir viņa vēlmes, vajadzības un spēja dzīvot patstāvīgi.
Jau tagad visā Latvijā pašvaldību sociālo dienestu darbinieki apgūst speciālas zinības.
Sabiedrībā – neizpratne, aizspriedumi
Ārpus aprūpes iestādēm nonāks daļa cilvēku, kuri cieš no psihiskām slimībām, arī ar tādām diagnozēm, kas bez regulāras medikamentu lietošanas var novest pie neadekvātas pacientu rīcības vai pat agresijas. Tiek pieļauts, ka var rasties arī krīzes situācijas. Tieši tāpēc Gulbenes novadā šim jautājumam cenšas pieiet kritiski, izvērtējot visus riskus, pirms tiek pieņemti lēmumi. Ne visi ir šā projekta piekritēji. Piemēram, Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis “Dzirkstelei” pauž, ka šis ir pārlieku riskants projekts gan aprūpes iestāžu klientiem, kuri vēlas integrēties sabiedrībā, gan arī cilvēkiem, kuri nonāks saskarsmē ar šiem integrētajiem.
J.Antaņevičs uzskata, ka bez pieskatīšanas un atbalsta šie cilvēki sabiedrībā atrasties nevar. Ir vēl dažādas citas problēmas. Daudziem no šiem cilvēkiem ir ģimenes, piederīgie. Piemēram, cilvēks no aprūpes iestādes gribētu doties dzīvot atpakaļ ģimenē vai pie radiem, bet viņi nav gatavi pieņemt pie sevis aprūpējamu piederīgo. Ja klienti no aprūpes iestādes pārcelsies dzīvot patstāvīgi uz grupu dzīvokļiem, pastāv risks, ka uzradīsies viltus draugi, kuri izrādīs šķietamu labvēlību, lai izmantotu šādus cilvēkus savtīgās interesēs.
J.Antaņevičs atzīst, ka sabiedrībā ir ažiotāža par šo jautājumu, iedzīvotāji vēlas zināt, kur tiks veidoti grupu dzīvokļi no aprūpes iestādēm sabiedrībā atgriezties gribošajiem cilvēkiem. Taču pagaidām J.Antaņevičs vēl nav gatavs sniegt konkrētu informāciju, jo tas ir pāragri.
Uzziņai
◆ Līdz 2020.gadam uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā grupu dzīvokļos vai tā dēvētajās pusceļa mājās varētu pārcelties apmēram 700 pašreizējie sociālās aprūpes centru iemītnieki. Tā īsi var raksturot lielo deinstitucionalizācijas procesu Latvijā.
◆ Saistībā ar šo procesu pētījumu veikusi un 2016.gadā to publiskojusi grupa pētnieciskās žurnālistikas pārstāvju. Viņi savam pētījumam devuši nosaukumu “Psihiatrijas krēslas zona”.
