Nākot talkā Tirzas pagasta attīstības biedrībai, Tirzas pamatskolai un pagasta pārvaldei, piesaistot privāto ziedotāju un Eiropas fondu līdzekļus, kā arī izmantojot novadnieka Nila Treija slēpju kolekciju par krājuma pamatu, 2013. gadā Ziedukalnā, vecās Tirzas pagasta nabagmājas klētiņā, blakus pagasta novadpētniecības krātuvei tika atvērta slēpošanas kultūras saglabāšanas un popularizēšanas vieta – Tirzas Slēpju muzejs un Mierlaiku slēpošanas centrs, kurā nupat februāra sākumā notika jau trešais mierlaiku slēpojums un otrais “Ttrakais Tirzas telemarks”.
Slēpojumā piedalījās 46 dalībnieki, pārsvarā no Rīgas, kā arī no Vecpiebalgas, Lielvārdes un citām vietām. Skaits katru gadu pieaug, stāsta viens no pasākuma organizatoriem N.Trejs, kurš arī pats ir aktīvs slēpojuma dalībnieks.
Slēpojuma organizatori bija padomājuši arī par slēpēm, nūjām un zābakiem tiem, kam to nav. Viņi varēja vērsties pie N.Treija vai viņa domubiedra Mārča Mūrnieka. Arī Slēpju muzejā ir 30 plastikāta slēpju komplekti. Tālāk braukušajiem bija padomāts arī par naktsmājām Tirzas pamatskolas internātā.
Izzinošs un izbaudāms
“Mums šis slēpojums galvenokārt ir domāts kā pārgājiens. Ja dodas pārgājienā, tad tā laikā kaut kas ir arī jāredz un jāuzzina no jauna. Šogad pamatīgā sērsna kompensēja mazo sniega daudzumu, tādējādi varēja bez problēmām slēpot gan pa nepļautām pļavām, gan rugājiem, gan arumu malām un mežu,” stāsta N.Trejs.
Pirmā pasākuma dienā starts slēpojumam tika dots pie “Dārtiņām”, kas atrodas aptuveni sešus kilometrus no Slēpju muzeja. Vispirms slēpojuma dalībnieki devās uz operdziedātāja Marisa Vētras piemiņas akmeni pie “Dārtiņām”. Tālāk trase veda uz bibliogrāfa Jāņa Misiņa dzimtajām “Krācēm”. Nācās šķērsot arī Bulliņu mežu, lai nokļūtu pie valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa – Jāņakmens, kas tiek uzskatīts par kulta akmeni. Pēc neilga atelpas brīža un karstas tējas malka nobaudīšanas “Mežrūžu” mājās visi atgriezās Slēpju muzejā.
“Katru reizi pārgājienu maršrutu veidojam savādāku, ņemot vērā arī laika apstākļus un sniega segas biezumu. Tirzas pagastā vēl ir daudz skaistu vietu un objektu, ko iespējams iekļaut turpmākajos mierlaiku slēpojumos. Ja arī dažviet no sniega bija izlīduši sausās zāles stiebru gali, tas mums netraucēja. Mūsu mērķis, organizējot šos slēpojumus, nav saaicināt maksimāli vairāk cilvēku, starp kuriem ir tādi, kas pat īsti nesaprot, kas te notiek, un ko viņi šeit dara,” saka N.Treijs. Tirzas pamatskolas direktore Svetlana Ziepniece, Tirzas tautas nama vadītāja Alda Alberte rosina, ka nākamajos slēpojumos vairāk vajadzētu iesaistīt arī pagasta ģimenes ar bērniem, jo tā būtu iespēja vecākiem un bērniem kaut ko brīvajā laikā darīt kopā.
Atrāda tērpus
Notika arī slēpotāju retro apģērba skate. “To nevar nosaukt par modes skati. Galvenais tās uzdevums bija parādīt, kādos tērpos slēpoja pirms daudziem gadu desmitiem,” stāsta N.Treijs. Viņš ir gandarīts, ka Slēpju muzejs arī šoreiz kļuva atkal par kādu jaunu eksponātu bagātāks, jo tas ļaus vispusīgāk atspoguļot Latvijas slēpošanas vēsturi. Esam jau rakstījuši, ka muzeja krājums ļauj iepazīties ar Latvijas slēpošanas vēsturi un slēpju ražošanu Latvijā līdz Otrajam pasaules karam un pēc tam ar atsevišķu PSRS slēpju rūpnīcu vēsturi, sākot ar 20. gadsimta 20. gadiem. Slēpju muzeja kolekciju veido Latvijā un citās valstīs ražotas slēpes, slēpju stiprinājumi, slēpju zābaki, slēpju nūjas un citi slēpošanas aksesuāri, kas lietoti Latvijas teritorijā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 80. gadiem. Ekspozīcija ir unikāla Eiropas un pasaules mērogā. Pirms pāris gadiem Slēpju muzejā sāka darboties arī Tirzas slēpju artelis, kurā pēc pasūtījuma, izmantojot vecās tehnoloģijas, izgatavo koka slēpes un bambusa nūjas. Slēpju komplekts ir simtprocentīgs roku darbs. N.Trejs domā, ka mierlaiku slēpojumā būtu tikai pareizi piedalīties ar koka slēpēm.
Brīvā papēža stilā
Otrā diena bija veltīta otrajam “Tirzas telemarkam”. 1850. gados norvēģu zemnieka dēls Sondre Norheims no Telemarkas attīstīja īpašu kalnu slēpošanas pagrieziena stilu. Pēc 1888. gada Norvēģijā un vēlāk arī citur tas tika iesaukts par telemarka stilu pēc Norheima dzimtā reģiona nosaukuma. Slaloma slēpēm visa pēda marka slēpēm papēdis brīvi no tās atraujas tāpat kā distanču slēpēm. Telemarka slēpes faktiski ir distanču slēpes, kas piemērotas nobraucieniem no kalniem.
Organizatori bija iecerējuši nobraucienus no vairākām nogāzēm Tirzas pagastā tomēr, kā stāsta N.Treijs, otras dienas pasākumi turpinājušies Rēķu kalnā pie Madonas, jo šoreiz Tirzā nobraucieniem no kalna sniega bijis par maz. Īsti laikā savu darbību tika uzsākusi arī tējnīca “Laiks”, kuras saimnieki neskopojās ar karstu tēju pirms došanās uz Rēķu kalnu. Kur tad vēl izskaņā pikniks ar bebru desām, karstu ābolu sulu un burkānu graušanu! “Mēs noteikti vēl kuplākā skaitā tiksimies nākamajā slēpojumā pēc gada,” ir pārliecināts N.Treijs.
