Nepārdomātā
kases aparātu reforma ir vēl viens faktors cenu celšanai veikalos.
Jauno kases aparātu iegādei nāksies tērēt aptuveni 70
miljonus eiro. Lai uzņēmēji iegūtu šos liekos līdzekļus, tas
atsauksies uz cenām. Aprēķinot un sadalot izdevumus uz
iedzīvotājiem, katrs pircējs veikalā atstās liekus 35 eiro.
Vidējai Latvijas ģimenei „izmesti vējā” būs apmēram 120
eiro no mājsaimniecības. Tomēr Valsts Ieņēmumu dienestam (VID)
tas liekas atbalstāmi.
Uzņēmējiem
ir nopietni iebildumi par reformas gaitu – kā tā notiek un par
neskaidrību nākotnē. Tādēļ jautājumu par kases aparātu
reformas gaitu iekļāva Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē.
Uzklausot
nozares pārstāvjus un VID ierēdņus, deputāti šoreiz nenostājās
VID pusē, bet izrādīja saprati par grūtībām, ar kurām nākas
saskarties uzņēmējiem. Pie tam saistībā ar jaunajiem
kases aparātu noteikumiem līdz šim nav precīzi definētas daudzas
lietas un, skatoties no malas, tās šķiet haotiskas. Tika arī
secināts, ka, nomainot kases aparātus, neapkaros
ēnu ekonomiku, bet tikai tiks iztērēti līdzekļi.
Tajā pašā laikā VID bija spiests atzīt, ka 2016.gada laikā VID
visā Latvijā konstatējis tikai 18 pārkāpumus, kad notikusi
iejaukšanās kases aparātos.
Mūsdienu
tehnoloģiju laikmetā, kad eksistē centralizēti tiešsaistes
risinājumi, nav vērts ieviest lokāli decentralizētu atmiņas
bloku katrā kases aparātā. Ja VID vēlas kontrolēt nozari, var
pārņemt to Eiropas valstu pieredzi, kas ieviesušas risinājumus
tiešsaistē – centralizēti ar vienotu datu bāzi par katru
transakciju, nevis iebūvējot katrā kases aparātā atsevišķu
bloku. Patlaban paredzētais tehniskais risinājumus nav tas, kas
spēs dot lielākus nodokļu ieņēmumus no nozares. Arī pats VID
nenoliedz, ka pēc pāris gadiem kases aparātus vajadzēs sākt
mainīt vēlreiz, ieviešot tehnoloģiski labāku risinājumu.
Latvijas
Tirgotāju asociācijas (LTA)
stratēģiskās komunikācijas direktors Jānis Tomels uzsver, ka
plānojot šo reformu netika domāts par īpašu pieeju Latvijas
mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet tieši tie sastāda vairāk
nekā deviņas desmitdaļas no uzņēmumu kopskaita. Tie ir arī
visjūtīgākie pret dažādām prasībām no valsts puses.
Saeimas
deputāts Anrijs Matīss:
„Mēs te runājam par dažādām „kosmiskām” tehnoloģijām,
elektroniskajiem parakstiem, ģenerēšanu, fiskālajām atmiņām
on-line.
Gribētu redzēt, kā, piemēram, Dagdā tirgū par katru speķa
gabaliņu tiks izsists kases čeks aparātā on-line
režīmā. Visas šīs sistēmas būtu ieviešamas no kādas
noteiktas summas, no noteiktiem apgrozījumiem. Tas aizņems ne tikai
interneta resursus, bet arī laiku. Ja būs vajadzīga vēl
autentifikācijai pusminūte katram cilvēkam, rindā būs jāstāv
vēl ilgāk. Problēma nav kases aparātos, problēma ir tajā, ka
neizsniedz čekus. Šos gadījumus nemazinās kases aparātu nomaiņa,
tos var konstatēt tikai ar dažāda veida pārbaudēm – gan
kontrolējot naudu kasē, gan veicot kontrolpirkumus. Varbūt
tirgotāji, kas nestrādā godīgi, tad vairāk baidītos. Un nevajag
radīt kosmiskas tehnoloģijas. Ne jau 18 VID atklātie gadījumi ar
krāpšanos izmantojot kases aparātus, bet 44% ēnu ekonomikas ir
problēma.”
Kā
norādīja Tautsaimniecības komisijas
priekšsēdētājs
Romāns Naudiņš,
ir lūgums no komisijas puses, nemainīt sistēmas un inovācijas,
kas radīs izmaksas uzņēmējiem. Ja nepieciešams ieviest kādas
jaunas IT tehnoloģijas, tad izdevumi jāliek uz valsts pleciem,
nevis prasīt, lai maksā uzņēmēji. Ja pēc gada vai diviem atkal
gaidāmas izmaiņas, tas nerada drošības sajūtu, un uzņēmēji
jau tā saskaras ar milzu grūtībām.
Nepārdomāti
tehniski risinājumi nedos labumu ne valstij, ne iedzīvotājiem.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA)
par šo jautājumu arī vērsusies pie Valsts prezidenta, aicinot
kases
aparātu reformu veikt pakāpeniski, oficiāli ļaujot lietot esošos
kases aparātus, bet jaunā parauga kases aparātus liekot iegādāties
šobrīd tikai tiem, kuriem vecā parauga aparāti ir nolietojušies
vai izgājuši no ierindas.
Jāpiemin,
ka apmēram piektā daļa tirdzniecības uzņēmumu – kases aparātu
lietotāju, regulāri saņem VID pateicības vēstules par godīgu
nodokļu nomaksu. LTA
plāno rīkoties, lai novērstu šo nejēdzību, un tirgotāji
vistuvākajā laikā ir gatavi vākt pircēju parakstus zem
aicinājuma: „Godīgam tirgotājam kases aparāts nav jāmaina un
tādējādi nav jāsadārdzina cenas”. Lielajiem veikaliem šī
kases aparātu reforma izmaksās miljonus, bet arī mazajiem
tirgotājiem proporcionāli tie būs milzu izdevumi.
