◆ Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati uz 2017.gada 1.janvāri liecina, ka Gulbenē ir 7893 iedzīvotāji (no tiem 123 nav spēkā dzīvesvietas reģistrācija). Darbspējas vecumā (no 15 gadiem) ir 2500 vīrieši un 2638 sievietes.
◆ No visa kopskaita bērni līdz 18 gadu vecumam ir 1250 (bērni līdz 6 gadiem – 461).
◆ Seniori vīrieši virs darbspējas vecuma (no 63 gadiem) ir 548, sievietes – 1173.
◆ Gulbenē ir 20 dažādi tautas mākslas un interešu kolektīvi dažādām vecuma grupām un interesēm (publicēts “www.gulbene.lv”).
◆ Gulbene ir pilsēta 24 garās Krustalīces (saukta arī par Kristalīci, bet augštecē – par Aizupi) upes krastos.
◆ Gulbenes pilsētas platība ir 1189,8 hektāri (saskaņā ar pilsētas pārvaldes informāciju). Zeme zem ēkām un pagalmiem veido 28 procentus no visas platības. Ielas un ceļi ir aptuveni 10 procentos platību. Gulbenes ielu kopgarums ir 51,438 kilometri, no tiem asfaltsegums klāj 32 kilometrus, 19 kilometriem ir grants segums, pārējās ir ielas bez seguma, kā arī vienai – Gaitnieku – ielai atsevišķā posmā ir senais akmens bruģis. Pavisam Gulbenē ir 87 ielas. Starp romantiskākajām ir Ābeļu, Ķiršu, Bišu, Ceriņu, Jasmīnu, Viestura iela. Viena no īsākajām ir Gala iela, garākā – Brīvības iela.
45 procentus no pilsētas teritorijas aizņem pļavas, purvi, krūmāji, parki, dīķi, Krustalīce, Asarupe un Valmes ezers.
◆ Gulbenes mīlulis numur 1 ir Gulbenes-Alūksnes bānītis. Šogad tas piedāvās braucienus ar tvaika lokomotīvi, sākot ar 15.aprīli, kad būs iespējas svinēt Lieldienas kopā ar bānīti. Tvaika lokomotīve pasažierus vizinās arī Vīna svētkos (8. jūlijā), Bānīša svētkos
(2. septembrī), Mārtiņdienas pasākumā (11. novembrī) un Ziemassvētku pasākumā (23. decembrī).
◆ Gulbenē ir 520 uzņēmumu (dati publicēti “www.biznessgulbene.lv”).
◆ Gulbenes pilsētā ir 29 aizsargājamie kultūras pieminekļi, no tiem 12 – valsts nozīmes, bet pārējie vietējās nozīmes pieminekļi.
* Pilsētas svētvieta ir Vecgulbenes muižas teritorijā esošais piemineklis par Latvijas brīvību kritušajiem draudzes varoņiem, kas atklāts 1929.gadā. Padomju gados tas nopostīts, atjaunots 1992.gadā. Piemineklis kļuva par atjaunotās brīvvalsts simbolu Gulbenē. Tas atjaunots par iedzīvotāju ziedojumiem un neatkarīgās Latvijas pirmās Gulbenes pašvaldības budžeta naudu. Pilsētas valdi toreiz vadīja Līga Zitāne. Pieminekli pēc senām fotogrāfijām autentiski atjaunoja tēlnieks Ojārs Feldbergs. Lai arī viņa rokās bija nonākusi laika kapsula ar pieminekļa sākotnējo rasējumu, dokuments diemžēl bija bojāts. Tāpēc tēlniekam nācās likt lietā radošumu. Pieminekļa tapšanas gaitā ciemos pie mākslinieka uz viņa dzīvesvietu devās arī “Dzirkstele” kopā ar Gulbenes pašvaldības pārstāvi Valti Kraukli un pilsētas Komunālo uzņēmumu kombināta vadītāju Hariju Tomasu. Tieši pateicoties H.Tomasam, tapa piemineklis, jo viņš paspēja no Karēlijas atvest pieminekļa izveidei vajadzīgi granīta akmeni, pirms vēl galīgi tika slēgtas robežas ar Austrumu kaimiņu. Pieminekļa izveides noslēguma fāzē Gulbenē cītīgi strādāja pats O.Feldbergs. Piemineklis tika svinīgi atklāts par godu Lāčplēša dienai. Šodien piemineklis ir tā vieta, kur visspilgtāk var izjust gulbeniešu patriotismu!
