Aptaujas dati liecina, ka aptuveni 20 % Latvijas iedzīvotāju ņem patēriņa vai ātro kredītu, lai, piemēram, izvilktu līdz algai un samaksātu rēķinus.
Ligita Trekše, pirmsskolas izglītības pedagoģe
Patēriņa un ātro kredītu ņemšana, ko kredītu izsniedzēji piedāvā visiem spēkiem, daudzos gadījumos ir nepārdomāta rīcība. Cilvēki, kas jau ir saprātīgāki, dažu labu reizi gūstot mācību, apzinās, ka šis kredīts būs jāatdod. Visvairāk problēmu saistībā ar ātro kredītu izsniedzējiem ir tiem, kas ļaujas kredīta ņemšanas mirklim, nedomājot par tālāko. Manuprāt, šie kredīti daudziem ir īsta nāves cilpa kaklā, jo var jau paņemt 100 eiro ātro kredītu, bet to nāksies atdot jau ar procentiem. Ir cilvēki, kuri vienā vietā paņem vienu kredītu, otrā – atkal otru, lai varētu samaksāt pirmo, un tamlīdzīgi. Diemžēl sabiedrībā ir daudz tādu cilvēku, kuri īsti pat neaptver un loģiski nedomā, ko šie ātrie kredīti nozīmē. Viņi dzīvo tikai brīdim, kad vajag naudu, un uzskata, ka ātrais kredīts ir iespēja tikt pie tās, sak, kas tad tur ko neatdot. Es ātros kredītus neizmantoju. Savulaik esmu ņēmusi kredītu un to atmaksājusi. Dzīvē ir tā, ka negaidot rodas situācija, kas šos rēķinus izjauc. Piemēram, man nauda ir palikusi makā līdz mēneša beigām. Es jau priecājos, ka esmu spējusi kaut ko ieekonomēt, bet tad uzrodas kaut kas pavisam negaidīts. Ar ātro kredītu ņēmējiem ir tāpat. Konkrētajā brīdī cilvēks ņem kredītu tikai konkrētai vajadzībai, nedomājot, ka būs jau arī citi izdevumi. Ir daļa cilvēku, kuri vispār neplāno, kā tērēs saņemto algu. Tās saņemšanas dienā uzreiz ar steigu tiek veikalā pirktas dažādas nevajadzīgas lietas, un pēc dažām dienām naudas vairs nav. Rodas jautājums, kā izdzīvot līdz nākamajai algas dienai.
Aiva Kraukle, kultūrvēsturiskās mājas “Kalaņģi” saimniece
Ar šiem kredītiem saistās daudzas problēmas, jo ātro kredītu izsniedzēji bieži vien izmanto cilvēkus, kuri nav spējīgi lemt, ir pārdroši, slimi, gados jau veci, cilvēkus, kuri nonākuši bezizejā. Faktiski ātro kredītu ņēmēji pazaudē visu, pat zemi un mājas, jo ir absolūti neaizsargāti. Neviens šos cilvēkus neglābs, ja viņi nespēs atmaksāt ātros kredītus, kas vienam otram ir pat vairāki. Manuprāt, ātro un patēriņa kredītu izsniegšana ir uzskatāma par izdevīgu biznesu, kas faktiski pārtiek no citu cilvēku nelaimes. Tā kā šodien nauda valda pār pasauli, tad mēs esam pret to bezspēcīgi. Protams, ir demokrātiskas valstis, kurās cilvēks var saņemt arī kaut kādu aizsardzību, bet pagaidām šeit es to neredzu. Vajadzētu būt tādiem spēkiem, kas reiz stāsies pretim šai cilvēku naudas alkatībai, lai viņi nepārtiktu no citu nelaimes. Tad, kad sākās mūsu brīvības laiki, es arī kādreiz ņēmu šādu kredītu. Esmu sapratusi, tiklīdz kredītņēmējs kaut ko nokavē, viņš nonāk sprukās. Labi, ka tagad man nav neviena kredīta. Vienīgais, ko kādreiz esmu atļāvusies vai arī atļautos, ir kāda ļoti nepieciešama prece. Un arī tad to ņemtu uz kredīta tikai tad, ja būtu pārliecināta, ka varu visu noteiktajā laikā atmaksāt.
Laimonis Lapsa, kurinātājs
Ātro kredītu var ņemt tad, ja cilvēks skaidri zina, ka viņam būs alga, lai šo kredītu varētu atdot. Ja tādas pārliecības nav, tad ātrais kredīts ir bumba ar laika degli. Katram cilvēkam gribas, lai tā nauda būtu, bet, ja tam nav garantijas, tad ātrā kredīta ņemšana ir ļoti apšaubāma. Visbiežāk jau šos kredītus ņem cilvēki, kuri apzinās, ka diezin vai varēs tos atdot. Viņi būs ieguvēji tikai uz īsu brīdi. Nezinu, kam būtu jānotiek, cik lielās nepatikšanās jāiekuļas, lai es ņemtu ātro kredītu un sev palīdzētu. Ir cilvēki, kas paņem vienu ātro kredītu, nevar to atmaksāt un ņem nākamo pirmā atmaksai un tā tālāk. Tas nozīmē, ka vienu bedri izroc, tad roc nākamo. Ir taču draugi, paziņas, radinieki, kuri uzticas un, ja iespējams, aizdod naudu, ja ļoti vajag. Pie tam vēl bez procentiem.
