Šogad Notāru dienās bezmaksas palīdzība
sniegta 3208 cilvēkiem, dodoties arī gandrīz 90 mājas vizītēs pie tiem,
kuri veselības, finansiālu vai kādu citu ierobežojumu dēļ paši nevar
nokļūt notāra birojā, aģentūru LETA informēja Latvijas Zvērinātu notāru
padomē (LZNP).
Šogad padomes rīkotajās Notāru dienās papildus bezmaksas
konsultācijām 108 notāru birojos īpaša uzmanība tika pievērsta sociāli
vismazāk aizsargātajiem Latvijas iedzīvotājiem, proti, trūcīgiem, veciem
un vientuļiem cilvēkiem, ne tik labvēlīgos apstākļos dzīvojošām
ģimenēm, cilvēkiem ar invaliditāti.
LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece izteicās, ka “šīs bija
visemocionālākās Notāru dienas 12 gadu laikā”. “Šogad notāri bija
liecinieki ļoti daudzām smeldzīgām situācijām. Juridiskās procedūras ir
viena lieta, taču vissarežģītākais šajās konsultācijās ir cilvēku
dzīvesstāsts: ģimenes problēmas, konflikti tuvinieku vidū, vientulība,
pievilta uzticība,” norādīja Stīpniece.
Padomes priekšsēdētāja papildināja, ka notariāta pamatbūtība un
darbības svarīgākā jēga ir tā, ka notārs ir cilvēkam vistuvākais un
pieejamākais jurists. “Šogad Notāru dienās bijām vēl tuvāk, paši ejot
pie cilvēkiem, nevis otrādi. Notāra vizīti mājās vai uz slimnīcu, vai
jebkuru citu vietu, kur attiecīgajā brīdī atrodas cilvēks, kam
nepieciešama juridiska konsultācija, var pieteikt jebkurā laikā. Taču
Notāru dienās tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams, bet vismazāk
pieejams, konsultācijas dzīvesvietā bija pieejamas bez maksas. Diemžēl
tajās apstiprinājās tas, ko sabiedrības pētnieki min jau sen, ka neziņa
par savām tiesībām ir viens no iemesliem atstumtībai no pārējās
sabiedrības,” uzsvēra Stīpniece.
Vislielākā iedzīvotāju aktivitāte ārpus Rīgas Notāru dienā šogad bija
Rēzeknē, Valkā, Gulbenē, Bauskā un Saldū. Lai uzdotu savus jautājumus
pa tālruni, kā arī caur saziņas programmu “Skype”, pie notāriem šajās
dienās vērsās 1121 cilvēks.
LZNP priekšsēdētāja atzīst, ka gadījumi, kad cilvēkiem nepieciešama
juridiskā palīdzība, kļūst arī aizvien sarežģītāki. Piemēram, vienā no
situācijām notārs sācis risināt līdz galam nenokārtotu īpašuma
sadalīšanas un reģistrācijas lietu Latgalē, kas ievilkusies vēl no
1993.gada. Citā gadījumā kāda sieviete, kurai ir veselības problēmas,
pēc mātes nāves jau 2015.gada decembrī mantojusi dzīvokli, taču līdz šim
nav uzsākusi formēt nepieciešamos dokumentus, lai sakārtotu mantojuma
lietu. Šādas vilcināšanās rezultātā viņa savu vienīgo dzīvesvietu var
zaudēt. Tāpēc notārs devās pie viņas uz mājām un uzsāka mantojuma lietu,
lai sakārtotu viņas tiesības uz īpašumu.
Kopumā jautājumi par darījumiem ar nekustamo īpašumu un tā
reģistrāciju arī šogad bija izplatītākie, ar kuriem cilvēki vērsās pie
notāriem Notāru dienās. Taču šoreiz aktuāls bija arī temats par
pilnvarām. “Tas ir nopietns jautājums, jo saistīts ar uzticēšanos. Taču
nepieciešamību apsvērt iespēju izsniegt, piemēram, nākotnes pilnvarojumu
kādam no tuviniekiem vai ģimenes locekļiem apliecina arī vairākas
situācijas, ar kurām notāri saskārās mājas vizītēs. Divās no tām nebija
iespējams veikt nepieciešamās notariālās darbības, jo cilvēks sava
veselības stāvokļa dēļ nespēja skaidri paust savu gribu,” stāstīja
Stīpniece.
