“Eju pretim pavasarim! Gribas būt košākai!” priecīgi izsaucas meitene un ar roku pieskaras saviem matiem, kuros uzziedējuši koši zili krāsu toņi. “Mazliet baidījos, ko par matu krāšņumu sacīs citi,” viņa smaida. Bilstu, ka galvenais nav citi, bet pašas pavasarīgās sajūtas, kad gribas dziļāk ieelpot gaisu, kas smaržo citādāk, gribas pieskarties sniegpulkstenītēm un reibt no kļavu sulu malka. Meitene aizsteidzas savās dienas gaitās. Saprotu, ka arī pašai pavasaris vien prātā. Vai gan citādāk es rindotu dēstu kastes uz palodzēm, bet siltumnīcā kaisītu redīsu un salātu sēklas. Nesekoju astronomiskajām zvaigžņu kartēm, bet ar nepacietību gaidu pirmdienu, 20.martu, kad iestāsies astronomiskais pavasaris, jo tad diena ar nakti ir vienādā garumā, bet katra turpmākā diena ir mazliet garāka par nakti. Tiesa, meteoroloģiskais pavasaris iestāsies tikai marta beigās. Pavasarīgajās noskaņās esmu gatava attaisnot arī pulksteņa grozīšanu par vienu stundu uz priekšu 26.martā pulksten trijos, lai pārietu uz vasaras laiku. Priecājos par tālruņa zvanu no cienījama vecuma sirmgalves, kura sirsnīgi dalās savās viedajās dzīves ritējumā pārbaudītajās patiesībās. Izrādās, ka tieši šodien – Ģertrūdes dienā – ir jāspodrina logi, lai visu gadu būtu spoži, ka jādodas uz dārzu ar lāpstu rokās, jānostājas tā dienvidpuses stūrī un uz ziemeļu pusi jāpamet nedaudz zemes. Tā jāapiet visa dārza vai dobes robeža, ar kurmjiem un citiem kaitēkļiem nenākšoties cīnīties. Arī augļu koku zaros pelnu sauja jāizkaisot. Nekad neesmu to darījusi, bet apņemos pamēģināt. Man pavasaris vien prātā, tāpēc atlieku malā nebeidzamās politiskās kaislības un strīdus, tukšos solījumus, kas vēlēšanu gaidās drīz vien birs kā no pārpilnības raga. Ir apnicis nemitīgi klausīties, ka, tiklīdz uzrodas kāda problēma, uzrodas jauna darba grupa, kas ir gatava visu pētīt un vētīt, lai gan izrādās, ka viss jau sen izpētīts, tik vien kā konkrētas rīcības pietrūcis. Vairs nav spēka piktoties par to, ka esam gatavi izsviest miljonus vienam pasākumam, tajā pašā laikā nezinot, vai būs, kas strādā medicīnas un izglītības iestādēs. Ietekmīgām valsts institūcijām nespējam rast piemērotus vadītājus, jo tālāk par savu degungalu nemeklējam. Tāpēc es izšķiros par labu pavasarim.
