“Gulbene ir kā bļoda, kas vakaros piepildās ar dūmu smaku. No kurienes šī smaka rodas? Varbūt tomēr vainīgas ir tuvējās ražotnes, piemēram, SIA “Latgran”?” “Dzirkstelei” jautā kāda gulbeniete.
Madonas reģionālās vides pārvaldes vadītājs Jevgēnijs Sobko “Dzirkstelei” skaidro: “Jāņem vērā, ka Gulbene ir tipiska mazpilsēta. Daudzdzīvokļu māju masīvi ar centrālapkuri veido mazāko apbūves daļu. Lielākoties pilsētā ir nelielas ģimenes mājas, kurās apkures sezonas laikā kurina krāsnis, tāpēc arī vakaros ir jūtama pastiprināta dūmu smaka. Cilvēki pārnāk mājās no darba un kurina. Tā ir ne tikai Gulbenes, bet visu mazpilsētu problēma. Varu nomierināt, ka SIA “Latgran” nav pie vainas. Koka skaidu granulu ražošanas procesā vairāk izdalās tvaiks, nevis dūmi. Viss notiek pieļaujamās robežās un ne tuvu nesasniedz pieļaujamās normas, tā ka bažām galīgi nav pamata. Katru gadu notiek mērījumi un visam tiek sekots līdzi. Naktīs SIA “Latgran” darba režīms nemainās. Vienādā režīmā uzņēmums strādā gan no rīta, gan vakarā. “Latgran” turklāt kurina šķeldu. Arī Gulbenes koģenerācijas stacija (SIA “Bioeninves”) par kurināmo izmanto šķeldu, nevis mazutu, kā sākotnēji tas bija. Koksne ir videi draudzīgs kurināmais.”
Gulbenes novada pašvaldības teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam vides pārskatā ir teikts, ka novadā nav pārsniegtas maksimāli pieļaujamās emisijas gaisā. Tas nozīmē, ka kaitīgie izmeši – oglekļa oksīds, slāpekļa oksīdi, sēra dioksīds, oglekļa dioksīds, kā arī gaistošie organiskie savienojumi un amonjaks ir pieļaujamā normā.
Kopš 2010.gada izmainījusies kurināmā struktūra novadā. Siltumapgādes procesam visvairāk tiek izmantota koksne, malka un šķelda, bet vismazāk – šķidrais kurināmais, dīzeļdegviela un ogles, kas ir sēra izmešu avots. Tehnoloģisko procesu nodrošināšanai kopš 2010.gada netiek lietotas granulas un ogles.
