Biju pārsteigta, pērn vasarā viesojoties Jaunpils pilī, tā ir viena no retajām viduslaiku pilīm Latvijā, kas lieliski saglabājusi savu sākotnēju izskatu. Tas tāpēc, kā stāsta muzeja darbinieki, ka pils vienmēr bijusi apdzīvota. Pils atrodas Jaunpils novadā, braucot pa Rīgas – Liepājas šoseju, norāde uz Jaunpili itin ātri aizvedīs jūs līdz pilij. Sakopta un uzposta Jaunpils pils gaida tūristus katru gadu. Skaistā apkārtne (no trīs pusēm pili ieskauj ūdens), blakus arī 16. gadsimtā celtā baznīca, kā arī pati pils ir lieliska iespēja tūristiem iejusties viduslaiku vidē. Vidusslaiku aura tur ir uz katra soļa! Vari arī pats uztērpt viduslaiku drānas un kopā ar gidi doties apskatīt pils istabas, pēc tam izbaudot viduslaiku ēdienus īpašā krodziņā, kā arī palikt nakšņot un sagaidīt varbūt pils spoku Bruni – bruņinieka spoku, kas ik pa laikam ir sabiedējis kādu pils darbinieku vai apmeklētājus.
Jaunpils pils celta 1301. gadā kā Livonijas ordeņa cietoksnis. Pils sienas celtas no laukakmens, pēc tam apmestas un vietām sasniedz 2,1 m biezumu. Jaunpils pils kalpojusi kā cietoksnis, kurā uzturējās neliela militāra vienība, ordeņa mūki, kā arī vecumdienas pavadījuši Livonijas ordeņa bruņinieki. Jaunpils pils esot bijusi Dobeles komturejas sastāvdaļa un komturam kalpojusi kā palīgpils, bet savu vārdu ieguvusi, jo bijusi jaunākā komturejas pils. 1576.gadā Tīss fon der Reke, parakstot oficiālu izlīgumu ar hercogu Ketleru, iegūst savā īpašumā Jaunpils pili un novadu. Tas bija 13 kvadrātjūdzes liels un sastāvēja no 17 muižām, kas fon Reku dzimtas rokās palika līdz pat Latvijas agrārās reformas īstenošanai 1922.gadā. Vairāk nekā 350 gadus pilī valdīja fon der Reku dzimta. 17.gadsimtā viduslaiku pils – cietoksnis tiek pārveidots par bagātas muižnieku dzimtas rezidenci. 17. gadsimta sākumā viens no Reku dzimtas pārstāvjiem Matiass fon der Reke nonāca tuvcīņā ar Zviedrijas karali Kārli IX. Leģendas vēsta, ka Rekes rokās palicis dārgs un grezns sudraba zobens un karaļa kara cepure. Pēc šīs kaujas uz Jaunpili tika atvesti 300 zviedru karagūstekņi, kuri strādājuši pie mūra celtniecības, rakuši grāvjus un aizsargvaļņus. Pēc tam zviedri, atriebjoties Rekem, nopostījuši Jaunpili. Pēc tam nācās veikt pils pārbūves darbus – esošajiem korpusiem uzbūvēja trešo stāvu, iekšējo pagalmu izrotāja ar kolonādi, uzcēla piebūvi – virtuves namu. 17.gadsimtā iegūto veidolu Jaunpils saglabāja līdz pat 1905.gadam, kad pili nodedzināja revolucionāri. Vienā naktī bojā aizgāja pils, stipri cieta interjers. Pēc ugunsgrēka pilī uzsāka vērienīgāko pārbūvi pēc vācu arhitekta V.Bokslafa projekta.
1919.gadā pils pārgāja neatkarīgās Latvijas īpašumā un barona Georga Augusta fon der Rekes ģimene izbrauca uz Vāciju. Brīvās Latvijas laikā pilī darbojās Jaunpils lopkopības skola. Padomju gados pilī notika pēdējā pārbūve – izbūvēja telpas Jaunpils Lopkopības izmēģinājuma stacijas vajadzībām. Tolaik pilī bijuši arī dzīvokļi. Pēc neatkarības atgūšanas pils pārgāja vietējās pašvaldības īpašumā. No 2003.gada pils apsaimniekošanai nodibināta pašvaldības aģentūra “Jaunpils”. Šodien ap pili noris visa Jaunpils sabiedriskā dzīve, pils senākajā daļā atrodas muzejs, izstāžu zāle, lielā pils zāle kalpo dažādu novada pasākumu organizēšanai. Pilī atrodas arī bibliotēka.
Jaunpils pils iekļauta Eiropas kultūras mantojuma 100 sakoptāko kultūras pieminekļu sarakstā Latvijā.
