Rekordliels darba kārtības jautājumu skaits vakar, 30.martā, bija kārtējā Gulbenes novada domes sēdē – 81 plānotais un 3 papildu jautājumi. Tie tika izskatīti 1 stundas un 7 minūšu laikā – bez diskusijām.
Bez jautājumiem vai komentāriem un gandrīz vienbalsīgi deputāti bija par jaunajām pašvaldības iestāžu vadītāju algām, daudzas no kurām ir kļuvušas lielākas. Par nobalsoja 13 no 14 deputātiem, kuri piedalījās šajā sēdē. Atturējās balsojumā deputāts Zintis Mezītis. Trīs deputāti – Valtis Krauklis, Normunds Mazūrs un Normunds Audzišs – domes sēdē nepiedalījās un par šo jautājumu nebalsoja. Vislielākā alga no visiem pašvaldības iestāžu vadītājiem paredzēta novada domes izpilddirektorei Gunai Švikai – 1819 eiro līdz nodokļu nomaksai. Pagājušajā gadā viņas alga bija 1740 eiro, bet 2015.gadā – 1560 eiro.
Par dārgāku apkuri Šķieneros nebalsoja
Pārsteigumu sarūpēja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis, kurš ierosināja izņemt no darba kārtības un pagaidām nelemt par paaugstinātu centrālapkures tarifu Šķieneros nākamajā apkures sezonā. Pārējie deputāti atbalstīja šo priekšlikumu. “Dzirkstelei” A.Caunītis skaidroja, ka ir vēl jāizvērtē visas iespējas. Paaugstinātais siltuma tarifs Šķieneros, kuru piedāvā SIA “Gulbenes energo” 2017./2018.gada apkures sezonā (61,89 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa līdzšinējo 57,84 eiro vietā), neesot pieņemams. A.Caunītis pieļauj, ka pašvaldībai tomēr būs jāmeklē risinājums, lai saviem spēkiem nodrošinātu centrālapkuri Šķieneru septiņās daudzdzīvokļu mājās. Iestrādes jau esot – gan kārtojot īpašuma tiesības uz zemi Šķieneros, gan meklējot risinājumus siltuma ražošanai, izmantojot šķeldu. Operatīvi rīkojoties un arī ieguldot naudu ieceres realizācijā, pēc A.Caunīša domām, var sakārtot jautājumu iedzīvotājiem izdevīgi vēl līdz nākamajai apkures sezonai.
Atbalsta sabiedrības iniciatīvas
Deputāti nobalsoja par vairāku domes projektu atbalstīšanu, kā arī par pašvaldības līdzfinansējuma nodrošināšanu vairākiem sabiedrībai svarīgiem projektiem to apstiprināšanas gadījumā, ja tiks piešķirts arī Eiropas Savienības fondu vai citu atbalstītāju līdzfinansējums. Tika atbalstītas divas ar Gulbenes luterāņu baznīcu saistītu projektu ieceres. 2456,31 eiro līdzfinansējumu novada dome nodrošinās projektam, kas paredz stiprināt baznīcas konstruktīvo noturību. Projekta kopējās izmaksas ir 24 563,07 eiro, kuras 90 procentu apmērā varētu apmaksāt Eiropas Lauksaimniecības fonds. Baznīcas draudze ar šo projektu startējusi biedrības “Sateka” izsludinātajā konkursā. Pašvaldība arī garantēs 2142,86 eiro jeb 30 procentu līdzfinansējumu otram draudzes projektam, ar kuru piedalās Rietumu bankas labdarības fonda izsludinātajā projektu konkursā “Latvijas sakrālais mantojums”. Jau rakstījām, ka draudzes iecere ir par projektā gūtajiem līdzekļiem baznīcas lielajā zālē ieklāt akmens flīžu grīdu.
Izlemj jautājumus par Stāmerienas pili
Ar korekcijām domes sēdē tika akceptēta Stāmerienas pils telpu nodošana bezatlīdzības lietošanā Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejam. Tika nolemts uz desmit gadiem muzejam sākumā ļaut izmantot astoņas telpas ēkas otrajā stāvā, to kopējā platība – 106 kvadrātmetri. Muzeja darbiniekiem gan bija iecere, ka pilī varēs izmantot sešas telpas pirmajā stāvā un deviņas otrajā stāvā – kopumā 239,8 kvadrātmetru platībā. Jau rakstījām, ka muzejam steidzami bija jāpiešķir telpas Stāmerienas pilī, lai tur varētu izvietot Rundāles pils muzeja neeksponētās daļas – mākslinieka, novadnieka Leo Svempa gleznas, kā arī 18. un 19.gadsimtam atbilstošas mēbeles. Šī iespēja jāizmanto tagad uzreiz vai arī tā tiks palaista vējā. Muzeja direktore Valda Vorza “Dzirkstelei” saka, ka, protams, tagad nevarēs no Rundāles saņemt iecerētos eksponātus pilnā apjomā. Varēs saņemt tik, cik atļauj telpas. Taču sarunas pašvaldībā vēl esot procesā un vēl ir iespējamas izmaiņas. Arī novada domes izpilddirektore Guna Švika “Dzirkstelei” norāda, ka deputātu lemtajam par sākotnēji nelielāka Stāmerienas pils telpu skaita piešķiršanu muzejam “nav ļaunu seku”, kad būšot, ko likt telpās, varēšot ”pielemt klāt” vēl citas telpas.
Deputāti nobalsoja arī par 2500 eiro līdzfinansējuma nodrošināšanu Stāmerienas pils balkona pārbūves projektam tā apstiprināšanas gadījumā biedrības “Sateka” konkursā. Projekta attiecināmās izmaksas ir 25 000 eiro, no kuriem 90 procentus varētu apmaksāt Eiropas Lauksaimniecības fonds. Vēl deputāti nobalsoja par pašvaldības līdzfinansējuma garantēšanu 46323,53 eiro apmērā Stāmerienas pils jumta pārbūvei un fasādes atjaunošanai. Tāpat pašvaldībai jāgarantē pārējo projekta izmaksu segšana 808 235,29 eiro apmērā, ņemot aizdevumu no Valsts kases. Pavisam šajā projektā pilī plānots ieguldīt 1,220 miljonus eiro, no kuriem 85 procenti būtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījums. Pils jumta un fasādes darbi ir iekļauti projektā “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem”, ar kuru Gulbenes novada pašvaldība startē sadarbībā ar Alūksnes, Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes luterāņu draudzi. Uz visiem projekta dalībniekiem ir piešķirts 2 miljonu eiro finansējums sākotnēji prasīto 3,452 miljonu eiro vietā.
