Arī gulbenieši tic, ka televīzija var atrisināt vai vismaz izgaismot vietējās problēmas un tādējādi virzīt to risināšanu. Tas pierādījās 11.aprīlī, kad Gulbenē viesojās Latvijas televīzijas “Tautas panorāma”.
Noteiktajā laikā pilsētas skvērā pie pulksteņa sapulcējās bariņš vietējo iedzīvotāju, galvenokārt seniori. Parunājušies ar televīzijas ļaudīm, daļa devās projām, klāt nāca atkal jauni izteikties gribētāji. Daudzi bija emocionāli uzvilkti, runāja skarbi, kritizēja pašvaldības darbiniekus, kuri uz gaidāmo vēlēšanu fona nav atteikušies no algu paaugstinājuma. “Dzirkstele” saklausīja, ka vairums vēlējās izteikties par pašvaldības iecerēto rotācijas apli Brīvības ielā. Bija skaidri redzams, ka vecā paaudze ir pret to un ir par vēsturiskās “Marķīza” ēkas saglabāšanu. Izskanēja viedoklis, ka Eiropas Savienības finansējums patiesībā degradējoši ietekmē gan Gulbeni, gan Latviju kopumā. Eiropas Savienības standarti taču ir ar ierobežotu derīguma termiņu, bet “Marķīza” ēka jau pierādījusi savu mūžīgumu.
Kāda sieviete stāstīja par Raiņa ielas, kuru tautā dēvējot arī par barona gatvi, iedzīvotāju problēmu – grūtībām šķērsot dzelzceļa līniju. “Mēs, iedzīvotāji, rāpjamies pāri sliedēm, lecam pāri grāvim ziema vai rudens. Gribētos, lai akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” mūs sadzirdētu un izveidotu gājēju celiņu,” sacīja gulbeniete. Viņa piebilda, ka nav jau prātā tikai kritika, kas attiecināma uz pašvaldību, esot arī labie darbi. Piemēram, sakoptas pilsētas ielas, sakopti koki ielu apstādījumos, kā arī vietējie iedzīvotāji kopā ar novada domi pošoties novadnieku salidojumam, kas notiks jūlija pēdējā sestdienā un svētdienā. “Laipni lūgti! Visi ir aicināti!” sacīja Gulbenes seniore.
Iedzīvotāji neaizmirsa pieminēt, ka Gulbenē ir problēmas ar publisko tualešu pieejamību. “Tautas panorāma” pati pieteicās doties uz Jaunatnes parku apskatīt, vai tur tiešām publiskās tualetes ir slēgtas, kā stāsta iedzīvotāji.
Kāds izteicās par problēmām, ko piedzīvojis, būdams darba meklējumos Gulbenē. Izskanēja kritika, ka pilsētā nav jaunu darba vietu piedāvājuma, bet, piemēram, Lizuma pagastā esot gan iespējams atrast darbu, gan jūtama ekonomiskā attīstība.
Vairāki kritiski izteicās par medicīnas pakalpojumiem. Ārstu apmeklēšana nemaksājot lēti, bet bieži vien jēgas no ārstiem esot maz, jo tikai formāli konsultē, nepiedāvājot, kā ārstēties tālāk un risināt savas veselības problēmas.
Izskanēja arī kritika par sazarotajām valsts un pašvaldības iestādēm Gulbenē. Ar vienu dienu nepietiekot, ja laucinieks uz novada centru atbraucot kārtot jautājumu nekustamā īpašuma tiesību sakarā. Tas, ka dienesti nesaskaņo savu darbību klientu ērtības labad, iedzīvotājiem šķiet pazemojoši.
Daļu no “Tautas panorāmas” Gulbenē saklausītā un saredzētā jau tagad var skatīt interneta vietnē “www.lsm.lv”, daļa gūtās informācijas turpmāk tiks izmantota televīzijas raidījumos. Minētajā mājaslapā iedzīvotājiem ir arī iespēja elektroniski atstāt savus komentārus. Daudzi to jau ir izdarījuši.
Gulbenieši “Tautas panorāmai”
◆ Vēlētos pievērst jūsu uzmanību nesakārtotajai bijušajai alus darītavai, kura šobrīd izskatās vienkārši briesmīga. Tik daudz degradētas teritorijas. Dome savos iedzīvotājos neieklausās. Bērniem nabadzīgs rotaļlaukums, jauniešiem nav izklaides iespēju, bezjēdzīga klaiņošana pa ielām. Desmit ballu skalā pašvaldības darbs novērtējams ar “2”.
◆ Gulbenē gatavojas būvēt lielu, mistisku rotācijas apli, iznīcinot vēsturisku ēku. Gulbenē, tāpat kā visā Latvijā, iedzīvotāju paliek arvien mazāk, būs tāpat kā ar lieliem autobusiem – nav cilvēku, kas ar tiem brauc… Pašvaldībai liela patvaļa, nav, kas kontrolē. Gulbenei nav nākotnes, drīz tā no pilsētas pārvērtīsies par “sūnu” ciemu. Tauta vajadzīga tikai uz vēlēšanām. Neļausim atkal tikt pie varas šiem cilvēkiem, balsosim gudri un atbildīgi!
◆ Žēl, ka Gulbene noveco! Ko darīt jauniešiem, kur satikties, ja kultūras nama logi sestdienas vakaros ir tumši? Jaunatnes lietu pārzinātājs Lauris Šķenderis dod padomu – var apmeklēt Smilteni (spēlēt boulingu), var braukt uz Balviem apmeklēt peldbaseinu utt. Vai tas ir normāli?
◆ Iesaku papētīt nesamērīgās pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāju algas visās trīs Gulbenes pirmsskolas izglītības iestādēs. Uz kāda pamata tās ir izveidotas tieši tādas? Kāpēc skolotājs ar maģistra izglītību bija spiests iziet kvalifikācijas pakāpes un tad saņemt piemaksu, ja viņa izglītība kvalifikācijas ziņā ir daudz augstāka – kāpēc par to nav piemaksu? Kāpēc skolotājs ar nepabeigtu augstāko izglītību saņem to pašu, ko skolotājs ar augstāko izglītību? Kurš ieliek kabatās skolotājiem paredzēto finansējumu?
