Tirzas pagasta iedzīvotāji 4.aprīlī pulcējās forumā, kur pieņēma rezolūciju, un prasa, lai vietējā pašvaldība sakārto braucamos ceļus.
Konkrēti tirzmalieši pieprasa Gulbenes novada domei melnā seguma ceļu no Tirzas pagasta centra līdz novada centram un pagasta grants seguma ceļu atjaunošanu, uzturēšanu un kopšanu, lai nodrošinātu to kvalitatīvu lietojumu visos gadalaikos. Rezolūciju ar šīm prasībām parakstījuši Tirzas pagasta iedzīvotāji un kaimiņu pagastu iedzīvotāji, kuri bieži brauc cauri Tirzai. Rezolūcijas atbalstītāju paraksti ir savākti uz piecām lapām, un šonedēļ šis dokuments ir iesniegts novada domē. “Dzirksteli” par to informē biedrībā “KāpNes”.
Biedrība “KāpNes” ir dibināta 2010.gada maijā, tā darbojas Tirzā pieaugušo izglītības jomā, galvenie darbības mērķi – sabiedriskā un privātā sektora partnerattiecības un uz tām balstīta sociālekonomisko problēmu risināšana. Biedrības juridiskā adrese ir Tirzas pamatskolā. Saskaņā ar “Lursoft” pieejamo informāciju biedrībā “KāpNes” ir trīs amatpersonas – Daiga Jansone, Antra Lukjanova un Ausma Raģele.
Ceļu slēgšana slapjdraņķī – traucēklis attīstībai
Rezolūcijā ir raksturota kritiskā situācija ar ceļiem Tirzas pagastā. Vidēji trīs mēnešus gadā visi Tirzas pagasta teritorijā esošie ceļi tiek slēgti transporta pārvadājumiem virs 10 tonnām. Līdz ar to ir apgrūtināta uzņēmējdarbība, nav iespēju tās attīstībai. Viens no esošajiem lielākajiem uzņēmumiem SIA “Kraujas Z” aiziet no pagasta, pārceļot ražošanu uz Lizuma pagastu, kur ir nodrošināta ceļu infrastruktūra 12 mēnešus gadā. Samazinās ieņēmumi degvielas uzpildes stacijā “Virši”, kas perspektīvā var kļūt par iemeslu slēgšanai, pasliktinot pakalpojumu pieejamību ne vien Tirzas, bet arī Druvienas un Lizuma pagastu iedzīvotājiem. Tiek traucēta kravu piegāde zemnieku saimniecībai “Lejas Zosēni”.
Savai rezolūcijai tirzmalieši pielikumā ir pievienojuši fotogrāfijas par ceļu kritisko stāvokli, ko pierāda attēlos redzamās bedres, vietām sabrukušais ceļa segums, ūdens liekā kārta uz brauktuves, acīmredzami nefunkcionējošās caurtekas un kolektori, ar krūmiem aizaugušie grāvji.
Šī nav pirmā reize, kad tirzmalieši apvienojušies parakstu vākšanā cerībā tādējādi panākt ceļu klājuma uzlabošanu. 2010.gadā notikusi parakstu vākšana “Nē bedrēm, dubļiem un putekļiem!”, 2015.gadā – “Ceļiem Tirzā būt!”.
Tirzmalieši aktualizē visā valstī risināmu jautājumu
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis “Dzirkstelei” saka, ka vēl nav paspējis iepazīties ar tirzmaliešu rezolūcijas tekstu, tomēr sniedza savu komentāru: “Cik satiksmes ministru un ministru prezidentu nav bijis, kas devuši tādus solījumus, kādus pieprasa tirzmalieši!? Ir lauku ceļu sakārtošanas programma. Tur par asfaltu vispār nav runa. To mums neļauj par Eiropas Savienības naudu darīt. Pagastu savienošana ar novada centru ar asfalta seguma ceļu – tā ir valstiska lieta. Es neticu, ka tur novada pašvaldība kaut ko var izdarīt. Par vietējiem ceļiem mēs rūpējamies. Tajos šobrīd esam ieguldījuši kādu pusotru miljonu eiro. Un vēl tikpat ieguldīsim. Nepārtraukti notiek pašvaldības ceļu izbūve vai uzlabošana. Ir speciāla programma, ir saraksts, kurā ir kādi 25 novada ceļi. Un, protams, ir arī nauda pašvaldības ceļu kopšanai. Runājot par valsts ceļiem novadā, pirms neilga laika šeit bija ieradies akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, kurš bija diezgan pesimistisks. Naudas ceļiem trūkst jau ilgus gadus. Ar katru gadu ceļu stāvoklis Latvijā tikai pasliktinās. Nav finansējuma. Tāda ir situācija. Pozitīvie momenti ir Tirzas tilta remonts uz Smiltenes šosejas un Madonas šosejas remontdarbi.”
Fakti
◆ Tirzmalieši arī ir norādījuši, ka Tirzas pagastā atrodas 19 procenti (8 ceļi) no pavisam 42 ceļiem Gulbenes novadā (ko pārrauga akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi”), kas regulāri tiek slēgti smagajam transportam pavasaros un rudeņos. Turklāt šie ceļi ir vienīgie, kas savieno pagasta administratīvo teritoriju ar asfaltētu ceļa segumu un novada centru.
◆ Tirzas pagastā martā ir veikta iedzīvotāju aptauja par ceļu stāvokļa ietekmi uz viņiem. Aptaujā ir piedalījušies 145 cilvēki. 65 procenti aptaujāto norādīja, ka ir apgrūtināta nokļūšana uz darbavietu, tajā skaitā 47 procenti ir SIA “Avoti SWF” strādājošie, kas ir lielākais darba devējs Gulbenes novadā. 74 procenti aptaujāto norādīja, ka ir apgrūtināta nokļūšana uz novada centru. Visi aptaujātie norādīja, ka regulāri iegulda līdzekļus autotransporta ritošās daļas, amortizācijas remontā, vidējā summa gadā ritošās daļas remontiem ir 400-700 eiro. Aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka regulāri iegulda savus līdzekļus un/vai darbu pašvaldības vai valsts ceļu remontos un/vai uzturēšanā. Visi aptaujātie uzņēmēji atzina, ka ceļu stāvokļa dēļ ir traucēts darba process, 40 procenti – ka zaudēti klienti vai piegādātāji, 30 procenti – ka nav iegūta plānotā peļņa, 70 procenti sūdzējušies par grūtībām uzņēmējdarbības paplašināšanā.
