Agris Vīksniņš mācās Latvijas Kultūras skolā, ir divdesmit gadus vecs, bet sestdienās un svētdienās mīļuprāt atgriežas Stāmerienā – vecāku mājās.
Agris Vīksniņš mācās Latvijas Kultūras skolā, ir divdesmit gadus vecs, bet sestdienās un svētdienās mīļuprāt atgriežas Stāmerienā – vecāku mājās.
Viņam patīkot dejot, tādēļ priecājas par iespēju Kultūras skolā dejot dažādu tautu dejas. Konkursa organizētāji esot viņu pierunājuši, un viņš ļāvies.
Agris atzīst, ka tagad atliekot pavisam maz laika, lai palīdzētu mājās darbos, tomēr gaida katru sestdienu un svētdienu, lai varētu satikt draugus.
Viņš drosmīgi atzīstas, ka katrs konkursants sirdī slēpjot vēlmi uzvarēt, jo tāds taču esot šā konkursa mērķis. Arī viņam esot cerība, ka konkurss būs viņam labvēlīgs.
Agrim patīkot jaunas, slaidas un smaidīgas meitenes. “Kautrīgs cilvēks šādā konkursā nevar piedalīties. Jābūt uzņēmīgam, asprātīgam un draudzīgam,” domās dalās Agris. Sevi viņš raksturo kā čaklu cilvēku, ko nebaida neviens darbs.