Gulbenes Ievugravas mikrorajonā daļa iedzīvotāji nebeidz šausmināties par pašvaldības rīcību, maija sākumā nopļaujot niedres Dzirnavu dīķī, kad ūdensputni perē mazuļus. Kritiski zems kļuvis arī ūdens līmenis dīķī, bet dažu sugu zivīm ir nārsta laiks.
Pēc Krasta ielas iedzīvotāja Normunda Beča vārdiem, līmenis strauji sācis kristies svētdien, 7.maijā, un trešdien, 10.maijā, bijis nokrities jau par 30 centimetriem. Rezultātā tika atsegtas dīķa seklākās vietas, un tagad tas vairāk atgādina slīkšņu, nevis skaistu dīķi. “Tas pamatīgi ietekmē iznārstojušo zivju ikru attīstību, un šobrīd tas skar tieši raudas, kas arī ir viena no šīs ūdenstilpes galvenajām sugām. Līmeņa pazemināšanās un līdz ar to arī seklo, aizaugušo vietu izzušana apdraud arī citu zivju sugu gaidāmo nārstu. Arī pīļu, kurām izdodas laist pasaulē pēcnācējus, skaits ar katru gadu samazinās. Arī šis faktors daļēji ir saistīts ar līmeņa svārstībām. Būtu labi, ja tiktu kārtīgi noslēgtas slūžas, kuras atrodas pie Dzirnavu ielas, jo tad ūdens līmenis vasaras sezonā būtu nemainīgs. Nepieciešamības gadījumā līmeni varētu pieregulēt ar Vidus ielas slūžām,” uzskata N.Bečs.
“Ūdens līmenis dīķī nav regulēts – kāds tas līmenis ir, tāds ir. Vakar, 11.maijā, mēģinājām aiztaisīt vairāk tur, kur ūdens tek slūžām pa apakšu. Pļaut niedres bija paredzēts jau pagājušajā rudenī, bet diemžēl laikapstākļi bija tādi, ka dīķis aizsala, tāpēc pļaušana notika tagad. To, ka tur kādiem putniem kaut kas būtu nodarīts, es nezinu. Ja nu tajās niedrēs kāds putns bija… Es klāt tur nestāvēju. Taču tur, kur ir gulbju ligzda, netika un netiks pļauts,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes pilsētas pārvaldes komunālinženieris Jānis Krastiņš. Viņš ir sarūgtināts, ka iedzīvotāji pašvaldībai pārmet gan tad, ja tā neko nedara Dzirnavu dīķī, gan arī tad, ja dara.
No niedrēm ir attīrīts dīķis 1,5 hektāru platībā. Pašvaldība norāda, ka ar niedrēm aizaugušais Dzirnavu dīķis apgrūtina ūdensteci. Turklāt niedru saaugums bijis tik apjomīgs, ka to bez speciālas tehnikas nevarēja izpļaut. Tādēļ talkā tika aicināta Latvijas Ūdens resursu attīstības asociācija, kas uz Gulbeni atgādāja niedru zāles pļaujamo tehniku – peldošu, specializētu pļaujmašīnu. Niedres tika izpļautas un nogādātas krastmalā, nevis atstātas ūdenī satrūdēšanai.
Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vadītāja Ilze Strauta “Dzirkstelei” situāciju komentē tā: “Šis laiks nebūtu tas piemērotākais niedru pļaušanai. Tajā pašā laikā niedru pļaušana kā tāda ūdenstilpei ir laba.”
Madonas reģionālās Vides pārvaldes direktora vietnieks Jānis Lūkins “Dzirkstelei” skaidro, ka attiecībā uz Dzirnavu dīķi nav spēkā nekādi regulēšanas/ekspluatācijas noteikumi. Tas, kas tur notiekot, pilnībā esot pašvaldības atbildībā. Dīķis pieder novada domei. Tomēr arī J.Lūkins norāda, ka niedres pļaut putnu ligzdošanas laikā nevajadzējis. “Tas jādara tad, kad putni ir izligzdojuši,” viņš uzsver.
Gulbenes Dzirnavu dīķis aizņem 2,4 hektārus un ir izveidots uz Krustalīces. Dīķis atrodas pilsētas vienotā meliorācijas novadgrāvju sistēmā. Šī sistēma novada ūdeņus uz Daugavas baseinu.
Iedzīvotāju komentāri
Zigrīda Seņka no Krasta ielas: – Gulbjus regulāri redzu no savas virtuves loga. Kaimiņš ir parūpējies, sakopis apkārti. Tāpēc redzu gulbjus. Pārīti. Tomēr arī pārlido no viena dīķa gala uz otru. Kur viņi ligzdo, nezinu. Niedres tika dīķī pļautas no Vidus ielas puses. Bet vispār pašvaldība pamaz dara. Dīķī ir sakrituši koki, guļ ūdenī jau sen. Tā viņi tur stāv, kaut ir rakstīts pašvaldībai, lūgts aizvākt. Pie deputāta Andra Vējiņa mājām tikai pagrieza ievas.
Klaudija Cine no Brīvības ielas: – Es un citi iedzīvotāji paši griežam niedres dīķī. Ziemā to darām. Uzkāpjam uz ledus un nogriežam. Pašvaldība tajā galā, kur dzīvoju, nav pļāvusi niedres. Ar ūdens līmeni dīķī ir pašlaik pašvaki. Nezinu, kas tur regulē to ūdens līmeni. Ja slūžas paceļ, ūdens līmenis krītas, ja nolaiž – ceļas. Dīķis ir svarīgs makšķerniekiem. Novēroju, ka bieži vien makšķerēšanas sezonas laikā viņu tur ir samērā daudz.
