Kārsava ir vienīgā vieta Latvijā, kur viena pie otras atrodas divas baznīcas. Koka baznīca ir valsts nozīmes aizsargājamais arhitektūras piemineklis. Blakus tai ir uzcelta jauna baznīca – skaista un varena. Abas baznīcas piesaista tūristu uzmanību, tās ir apmeklējuši tūkstošiem cilvēku ne tikai no Latvijas, bet arī no dažādām pasaules valstīm.
Interesanti, ka baznīca, kas atrodas Kārsavā, saucas Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca. Izrādās, ka pagājušā gadsimta beigās tika būvēts dzelzceļš Pēterburga-Varšava un šo vietu pazina kā Malnavas muižu. Kārsavas vārda tolaik vēl nebija. Dzelzceļa līnijas būvētājs inženieris Korsovskis iemīlējies Malnavas muižnieka meitā, tomēr viņas tēvam viņš bijis par prastu. Tad būvnieks sadusmojies un pagriezis dzelzceļa līniju tālāk, lai Malnavas muižniekam būtu uz staciju jābrauc garāks ceļš. Pēc Korsovska vārda galvenā stacija latviskota par Kārsavu un ap staciju sākuši dzīvot cilvēki.
Šobrīd Malnava un Kārsava it kā saaugušas kopā un iebraucējam grūti saprast, kur sākas viena un beidzas otra. Tā nu Kārsavas centrā staltas stāv divas Malnavas Rožukroņa Dievmātes draudzes baznīcas – jaunā un vecā. Koka baznīca celta 1741.gadā, bet jaunajai baznīcai pamati likti 1932.gadā. Abi dievnami ir apbrīnas vērti, bet, ieejot jaunajā baznīcā, pirmajā brīdī aizraujas elpa!
Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu jaunā baznīca celta pēc jezuītu izkoptā baroka dievnamu parauga – ar krustveida plānu un kupolu centrā. Baznīcu projektējis arhitekts Pāvils Pavlovs, pamatakmens 1932.gadā ielikts ar vietējā priestera Boļeslava Grišāna gādību, kurš bija celtniecības ieceres iniciators, jo tik daudz cilvēku nāca uz baznīcu, ka nepietika visiem vietas. Celtniecība pārtraukta 1940.gadā, bet atsākta atkal 1995.gadā, pateicoties priesterim Jāzepam Aglonietim un Malnavas draudzes saziedotajiem līdzekļiem. Baznīcas būvniecība pabeigta 2003.gadā. Priesteris stāsta, ka jaunā baznīca esot uzbūvēta par 285 tūkstošiem latu, lai gan citi esot rēķinājuši, ka vajadzēšot vismaz divus miljonus.
2002./2003.gadā Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņi bez atlīdzības projektēja un izgatavoja pilnīgu visas baznīcas interjera komplektu. Tas bija viņu diplomdarbs. J.Aglonietis saka, ka tas tapis vismaz astoņus gadus. Priesteris stāsta, ka agrāk baznīca bija tik pilna, ka cilvēki kājās stāvēja, bet tagad piepildās tikai trešā daļa. Vecie cilvēki vairs visi nevar atnākt, bet jaunie ne visi grib nākt. 2004.gadā baznīcai lietošanā tika nodotas Anglijā būvētas trīsmanuāļu ērģeles, kas ir vienas no lielākajām katoļu baznīcu ērģelēm Latvijā.
Kārsavas pilsētā darbojas arī Sirdsskaidrās Polockas Efrosinijas pareizticīgo baznīca. Arī šī koka baznīca ir pārsteidzoša un apbrīnas vērta, turklāt pilnīgi pretēja abām katoļu baznīcām. 1910.gadā baznīcas celtniecības komiteja Krievijā pusotra gada laikā savākusi 25 tūkstošus rubļu, par kuriem 1912.gadā uz atsavinātās Malnavas muižas zemes uzcēla divas mājas – mācītājam un psalmotājam. 1917.-1918.gadā mācītāja māju pārveidoja par baznīcu un iesvētīja par godu Svētajai Polockas Efrosinijai. 1985.gadā Pleskavas, Maskavas un Rīgas amatnieki baznīcu rekonstruēja senslāvu stilā, ņemot vērā krievu sakrālās koka arhitektūras tradīcijas. 5.jūnijs (Efrosinijas nāves diena) ir baznīcas īpašie svētki.
– Teksts un foto: Pārsla Konrāde
