Latvijā
katrs trešais iedzīvotājs precīzi nesaprot, kas veido elektrības
rēķinu. Vismazāk rēķinos iedziļinās un izprot jaunieši, kā
arī vecāka gada gājuma cilvēki, liecina pētījumu
kompānijas Norstat* veiktā Latvijas interneta lietotāju aptauja.
Dati
parāda, ka rūpīgāk ar rēķiniem iepazīstas cilvēki vecumā no
25 līdz 40 gadiem (40% snieguši atbildes, ka elektrības rēķini
viņiem ir saprotami). Visvairāk rēķinos iedziļinās
mājsaimnieces vai māmiņas bērna kopšanas atvaļinājumā (50%).
Reģionāli
vismazāk elektrības rēķinos rakstīto izprot Vidzemē – vien
katrs ceturtais vidzemnieks (26%), savukārt galvaspilsētā izpratne
ir salīdzinoši augstāka (33%). Latgalē rēķinos iedziļinājušies
un tos saprot gandrīz puse cilvēku (45%), bet Kurzemē un Zemgalē
vien katrs trešais (attiecīgi 32% un 29%).
“Normatīvo
aktu dēļ elektrības rēķins tiešām ir sarežģīts, jo tajā ir
iekļauta ne tikai maksa par mājsaimniecībā patērēto
elektroenerģiju, bet arī citi obligātie maksājumi, kas būs
identiski pie ikviena pakalpojumu sniedzēja – sadales un pārvades
elektrības piegādes maksa un valsts noteiktā obligātā iepirkuma
komponente. Cilvēkam, kurš vēlas saprast un salīdzināt
elektroenerģijas izmaksas pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem,
būtiskākais ir pievērst uzmanību vienas kilovatstundas izmaksām.
Tikai tā varam noteikt izdevīgāko piedāvājumu, jo elektrības
patēriņš katru mēnesi mainās,” skaidro Lattelecom
elektrības pakalpojuma tet
vadītājs Artūrs
Pielēns-Pelēns.
Viņš arī atbild uz biežāk dzirdētajiem jautājumiem par
elektrības rēķiniem.
Cik
es maksāju savam elektrības piegādātājam?
Jāņem
vērā, ka patērētā elektrības apjoma dēļ rēķins svārstīsies
no mēneša uz mēnesi. Savukārt tiem, kuri izvēlas izlīdzināto
maksājumu ar konkrētu ikmēneša maksu, aprēķins par reālo
patērēto elektroenerģijas apjomu tiks veikts gada izskaņā vai
līdz ar elektrības tirgotāja maiņu.
Noteikt
savu elektroenerģijas cenu ir visvienkāršāk, aprēķinot cenu par
1 kilovatstundu (kWh). Lai to izdarītu ir jāsaskaita visas rēķinā
norādītās summas par elektroenerģiju un jāizdala ar patērēto
kWh skaitu. Dažādu pakalpojumu sniedzēju dažādos rēķinos
rādītāju nosaukumi var atšķirties, bet visbiežāk iekļauj
“maksu par elektroenerģiju” un “apkalpošanas maksu” vai
“abonēšanas maksu”. Šajā aprēķinā neiekļauj maksājumus,
kas attiecas uz sadales un pārvades pakalpojumiem, kā arī obligāto
iepirkuma komponenti, jo tie visiem pakalpojumu sniedzējiem būs
vienādi.
Kam
es maksāju?
Rēķinā
informācijas izkārtojumu nosaka ES regulas un likumi,
elektroenerģijas tirgotājs nevar variēt ar saturu. Ikviena
elektrības tirgotāja rēķinā ir iekļauta OIK (obligātās
iepirkuma komponentes), kā arī sadales un pārvades maksas daļa.
Sadalot rēķinu summu procentuāli, aptuveni 28% veido OIK daļa,
apmēram 40% ir sadales un pārvades daļa, savukārt atlikušie 32%
ir tiešā elektroenerģijas patēriņa un elektrības tirgotāja
maksa – no tiem aptuveni 28% veido elektrības iepirkums biržā
vai pie vairumtirgotāja, un ap 4% – elektrības tirgotājam.
Kā
es varu samazināt rēķina summu?
Savu
elektrības rēķina maksu var samazināt, ierobežojot elektrības
patēriņu un/ vai izvēloties biržas tarifu, piemēram, tet
Dinamiskais. Pēdējo 24 mēnešu laikā tikai vienā mēnesī biržas
tarifs ir bijis nedaudz augstāks nekā fiksētā cena, ko joprojām
izmanto lielākajā daļā Latvijas mājsaimniecību. Turklāt biržas
tarifs ļauj gudrāk lietot enerģiju – nedaudz pielāgojot savus
paradumus un aktīvāk elektroenerģiju lietojot brīžos, kad tās
cena biržā ir zemāka, iespējams ietaupīt. Turklāt process ir
automatizēts – elektrības patēriņa uzskaite notiek automātiski
ar viedā skaitītāja starpniecību, un cena par elektrības
patēriņu tiek aprēķināta ik stundu – atbilstoši tās
attiecīgā brīža maksai biržā. Viedos skaitītājus bez maksas
uzstāda AS Sadales
tīkls
visiem, kas izvēlas biržas cenām piesaistītu tarifu plānu.
*
Pētījumu kompānijas Norstat
veiktā Latvijas interneta lietotāju aptauja 2017. gada
janvārī.
