“Kad kaut kur pagastā deg, uzreiz zvana man vai Jānim. Ja dzēšanas darbos iesaistās kāds no malas, tad ir lielākas problēmas, nekā visu darot divatā – viens ir pie mašīnas, otrs dzēš liesmas ar šļūtenēm. Tā ir ekstremāla situācija, kurā vairums cilvēku apjūk un nesaprot, ko darīt,” skaidro Tālis. Tiesa, arī viņam nebija iepriekšējas sagatavotības šim darbam. Tomēr ar vēsu prātu ir gūtas gan iemaņas, gan pieredze. “Kad ierodas ugunsgrēka vietā, vispirms ir jānovērtē situācija. Visi, kas atnākuši vērot notiekošo, ir jādzen attālāk, lai netraucē. Protams, katru reizi situācija ir citādāka, bet emocijas ir jānoliek malā. Ir jāpārvar sevi arī tad, ja nelaime skārusi tuvus cilvēkus,” stāsta T.Zvejnieks. Viņš zina, kā izmainās tie, kuri vienā mirklī zaudē to, kas gadiem celts un kopts. Protams, ir sāpīgi, sevišķi tad, ja ir skaidrs – māju vai saimniecības ēkas nav iespējams paglābt no liesmām. Ir jādomā, kā pasargāt to, ko vēl nav skārušas liesmas.
Ugunsdzēsības mašīna – kā no rūpnīcas
T.Zvejnieks atceras, ka viss sākās, kad viņš uzņēmās rūpes par ugunsdzēsēju mašīnu. “Tagad tā ir gandrīz tāda kā no rūpnīcas. Visas paredzētās funkcijas ar to var veikt bez mazākās aizķeršanās. Apmēram pirms desmit gadiem to saņēmu, izjaucu, saliku un sataisīju tā, ka nav kauns. Varu braukt, un nekad nav jādomā, vai varēšu nokļūt ugunsnelaimes vietā un stāties pretim sarkanajam gailim. Ir prieks, ka viss ir izdarīts godam. Turklāt gadās, ka, piemēram, mežā ar to var labāk piekļūt degšanas vietai nekā ar jaunāku un modernāku tehniku, kas nav piemērota braukšanai bezceļa apstākļos,” atzīst Tālis. Ja Druvienā izceļas ugunsgrēks, viņš ar savu mašīnu ierodas pirmais, jo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta komanda no Gulbenes nevar atbraukt ātrāk kā pēc krietnas pusstundas, lai gan ir noteikts – jāierodas 23 minūšu laikā.
“Tā jau ir tāda kā slimība – tiklīdz kaut kur pamanu melnus dūmus, tā skrienu skatīties, vai nav jādzēš. Sevišķi pavasarī, kad tiek sakopta apkārtne, nereti gadās velti uztraukties. Šogad, par laimi, nav bijis jādzēš kūlas ugunsgrēki. Tagad lauksaimniecības zemju platības ir vairāk sakoptas,” secina Tālis.
Kāds tēvs, tādi ir dēli – jūt atbildību
Kāpēc viņš brīvprātīgi uzņēmies šīs rūpes? “Grūti pateikt. Ir gandarījums, ka varu palīdzēt. Jūtu atbildību, lai gan ir gadījies just nāves smaku, kad meža ugunsgrēkā pēkšņi visapkārt ir divus trīs metrus augstas liesmas un nav, kur bēgt, jo neko nevar redzēt,” atklāj T.Zvejnieks. Brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem nav ne spectērpu, ne arī īpaša ekipējuma, kāds ir profesionālajiem ugunsdzēsējiem. Nav arī gāzmasku, tāpēc viņi nevar doties piedūmotā vidē. “Profesionālie ugunsdzēsēji ir labi sagatavoti, tāpēc uzņemamies tikai sākotnējos dzēšanas darbus. Kad ierodas glābēju komanda no Gulbenes, skatāmies, vai tai ir nepieciešama palīdzība. Ja nav vajadzīga, viņu darbā nejaucamies, bet varam arī piedalīties līdz glābšanas darbu beigām,” skaidro T.Zvejnieks.
Viņš pārstāv vecāko paaudzi, kas nedzīvo virtuālajā pasaulē, tāpēc viņam nav ilūziju – var nospiest kādu podziņu un viss notiks. Turklāt viņam ir izdevies izaudzināt četrus dēlus, kuri nav zaudējuši pamatu – saikni ar praktisko dzīvi. Lai gan bērnībā puikas sūrojās, ka tēvs ir stingrs, tagad viņi ir gatavi doties uz ugunsgrēku, lai palīdzētu dzēšanas darbos. “Kāds tēvs, tādi dēli. Kārlim, kuram ir 17 gadi, ir skaidrs, kā apdzēst liesmas, un nav bail. Viņš ir bijis trīs ugunsgrēkos. Arī vecākais dēls Raitis, ja ir brīvs, nāk palīgā. Atliek tikai piezvanīt un pajautāt, vai ir mājās, un pateikt, kur deg,” norāda T.Zvejnieks. Nav jāsaka, lai brauc dzēst. Dēls jau pirmais ir ugunsnelaimes vietā.
Neviens no Zvejniekiem nejautā, kas man par to būs, neprasa kompensāciju par patērēto benzīnu. “Man ir grūti pat iedomāties kaut ko tādu. Jautājums par atlīdzību šķiet nesaprotams. Vai tad par visu ir jāmaksā? Vai nevar vienkārši izdarīt, ja ir tāda iespēja? Ar naudu nevar visu atrisināt,” ir pārliecināts Tālis.
Pašvaldības atbalsts ir brīvprātīgs
Atbalsts brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem ir brīvprātīga pašvaldības funkcija. Druvienas pagasta pārvalde gādā par degvielu ugunsdzēsības automašīnai, arī detaļas, ja ir nepieciešams, un nelielu atlīdzību automašīnas šoferim T.Zvejniekam. Kad nav bijis jādzēš ugunsgrēks, viņš jūt sirdsapziņas pārmetumus – par ko samaksa? Pēdējais ugunsgrēks pagastā bija pagājušā gada oktobrī. “Glābšanas darbi ir pēdējais ķēdes posms, tāpēc vajadzētu vairāk gādāt, lai ugunsgrēks nenotiktu. Diemžēl to panākt ir gandrīz neiespējami. Daudz vecu cilvēku dzīvo vieni un nespēj rūpēties, lai apkures ierīces būtu ugunsdrošas. Kādreiz tika pārbaudītas apkures ierīces, bet jau sen neviens to nedara,” spriež T.Zvejnieks.
Fakti
◆ Ārvalstu pieredze liecina, ka gan ugunsdzēsībā, gan ugunsdrošības profilaksē plaši tiek iesaistīti brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Vācijā gandrīz pusi ugunsgrēku likvidē ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu spēkiem.
◆ Latvijas Iekšlietu ministrija ir apņēmusies līdz gada beigām izstrādāt ziņojuma projektu iesniegšanai Ministru kabinetā, atspoguļojot pašreizējo situāciju un nosakot turpmākās darbības pamatprincipus. Būtu vajadzīgs valsts finansiāls atbalsts.
◆ Pašlaik valstī ir reģistrētas 43 brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, taču tikai neliela daļa piedalās ugunsgrēku dzēšanā.
◆ Gulbenes novadā brīvprātīgie ugunsdzēsēji ir arī Stāmerienā un Lizumā.
