“Zemnieki”, kā saīsināti tiek dēvēti centriskās partijas “Latvijas Zemnieku savienība” biedri, Gulbenes novadā laikam gan ir pats stabilākais un ilglaicīgākais politiskais spēks. Šoreiz “zemnieki” vēlēšanās startē no “Zaļo un Zemnieku savienības” (ZZS), tāpat kā pašās pirmajās novada domes vēlēšanās 2009.gadā. Toreiz no pieciem kandidātu sarakstiem tieši viņi savāca vislielāko vēlētāju balsu skaitu – par 5 balsīm vairāk nekā “Tautas partija”. Pati populārākā sarakstā tad bija Sandra Daudziņa, kura līdz teritoriāli administratīvajai reformai vadīja Daukstu pagasta padomi. Viņa kļuva par pašu pirmo jaunās Gulbenes novada domes priekšsēdētāju. 2013.gadā “zemnieki” startēja vēlēšanās bez “zaļajiem” un saņēma par 697 vēlētāju balsīm mazāk nekā “Reģionu alianse”, kas novadā tiek uzskatīta par “Tautas partijas” politisko pēcteci. Tomēr no sešiem kandidātu sarakstiem “zemnieki” joprojām bija līderpozīcijās kopā ar “Reģionu aliansi”. S.Daudziņa gan popularitātes ziņā bija piekāpusies Lizuma pagasta pārvaldes vadītāja Uģa Aigara priekšā (kurš gan par deputātu nekļuva, tik vien bija kā ar savu vārdu sarakstā nozvejoja lizumniešu balsis) un ierindojās sarakstā kā otrā. S.Daudziņa šajā sasaukumā atdeva pašvaldības priekšsēdētājas krēslu “Reģionu aliansei” un kļuva ierindas deputāte. Iespējams, šāgada vēlēšanās “zemnieki” noticējuši, ka “zaļo” piešprice viņiem nesīs laimi un ļaus atkal kļūt par absolūtajiem līderiem starp četriem deputātu kandidātu sarakstiem. Par šādu interpretāciju “Dzirkstelei” tikai pasmejas uzņēmējs un “Latvijas Zemnieku savienības” Gulbenes nodaļas vadītāja vietnieks Alvils Pētersons, kurš strādājis novada domes administrācijā gan pirmajā, gan otrajā sasaukumā, bet vēlāk pametis darbavietu pēc paša vēlēšanās. Par sevi viņš saka – nekad nav slēpis, ka kandidēs atkal, un šoreiz “zemnieku” sarakstā iekļāvies kā ceturtais. 2013.gadā viņš savas partijas kandidātu sarakstā bija trešais, bet par deputātu ievēlēts netika.
Vai cer uz 10 deputātu vietām?
Novadā melš, ka it kā “zemnieki” prognozējot uz vairāk nekā pusi deputātu krēslu jaunajā novada domes sastāvā – uz 10 vietām. “Tas būtu ideāli, bet neesam tik iedomīgi. Ļausim vēlētājiem to noteikt,” “Dzirkstelei” saka S.Daudziņa, kura ir Lauku atbalsta dienesta vecākā referente. Viņa ZZS kandidātu sarakstā ir otrā persona aiz uzņēmēja Andra Vējiņa, kurš, sevi piesakot vēlēšanām, nav norādījis, ka ir “Latvijas Zemnieku savienības” Gulbenes nodaļas vadītājs. Kāpēc kandidātu sarakstā pirmais ir A.Vējiņš – pārbēdzējs no “Reģionu alianses”, no kuras bija ievēlēts par novada deputātu līdzšinējā sasaukumā? “Tā mēs izlēmām,” lakoniski saka A.Pētersons. S.Daudziņa par A.Vējiņu runā tā: “Jā, jauns līderis. Palaikam dzirdams sabiedrības viedoklis, ka vajag nākt jauniem.” Zemnieks un ilggadējs “Latvijas Zemnieku savienības” biedrs Gunārs Ciglis, kurš kandidātu sarakstā tagad ir trešais, A.Vējiņa izvirzīšanu līderpozīcijā skaidro tā: “Tur ir piekāpšanās gan no manas puses, gan no Sandras puses. Domājām ar perspektīvu, lai līderis var strādāt domē vismaz divus sasaukumus un kaut ko novadā izdarīt.” Pats A.Vējiņš “Dzirkstelei” saka: “Man atbalsts bija no “Latvijas Zemnieku savienības”. Mēs atradām kopēju valodu. Acīmredzot tā programma, ar kuru es nācu kā ar savu piedāvājumu, šķita pieņemama. Kopējās sarunās mēs pie tā palikām, ka es būšu saraksta līderis.”
“Reģionu alianse” vietējā politikā “zemniekiem” līdz šim ir bijusi gan konkurences gara uzturētāja, gan dzinulis, diskusiju dalībnieks un beidzot – domubiedrs. Tāds ir vēlētāju iespaids, analizējot domes sēžu lēmumus un redzot, ka šajā sasaukumā abas partijas darbojušās lielākoties vienprātīgi un saskaņoti. Kāpēc šīm vēlēšanām nepieteica kopīgu kandidātu sarakstu? “Mēs, “zemnieki”, domē rēķināšanos ar mūsu viedokli izjutām tikai pēdējā laikā. Par vienota saraksta veidošanu nekad nav bijusi doma. Esam divas pastāvīgas, neatkarīgas, atšķirīgas partijas,” uzsver S.Daudziņa. G.Ciglis gan domā, ka kopīga kandidātu saraksta nav, jo, pirmkārt, “nav bijis abpusēja piedāvājuma”, otrkārt, A.Vējiņš nav līdz galam izrunājis ar “Reģionu aliansi” visu, kas sakrājies uz sirds. A.Vējiņš un “Reģionu alianse” vēl neesot “pārkāpuši pāri” savstarpēji piedzīvotajām domstarpībām. Pats A.Vējiņš skaidro, ka izvēli nosaka “šābrīža politiskā situācija”.
Kā piektais “zemnieku” kandidātu sarakstā gaidāmajām vēlēšanām ir iekļauts uzņēmējs Normunds Audzišs, kurš tagad lielākoties dzīvo Rīgā. Uz jautājumu, kāpēc atkārtoti kandidēt, ja jau līdzšinējā sasaukumā viņš ir bijis rets viesis novada domes sēdēs, N.Audzišs “Dzirkstelei” atbild: “Pēdējā laikā Gulbenes pusē esmu retāk. Retums nav iemesls, lai nepiedalītos un nesaprastu ekonomiskos un sabiedrībai svarīgos jautājumus. Izvērtēju savu lietderību un pienesumu. Informācijas tehnoloģiju laikmetā vari atrasties kaut vai Amerikā, bet būt aktīvam un noderīgam. Telefons, internets… Informācija nonāk ļoti ātri un operatīvi. Esmu gatavs atkāpties, ja kļūšu neefektīvs. Man nav nekādu prestiža ambīciju.”
G.Ciglis kolēģi aizstāv, ka viņš nemaz neesot bijis pats lielākais domes sēžu kavētājs. Turklāt N.Audzišs esot vērtīgs deputāts, kurš spēj izteikt vērā ņemamus priekšlikumus, kuros der ieklausīties. “Viņu domē vēlas redzēt iedzīvotāji – to secinām pēc partijas veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Normundam ir ass prāts un izpratne daudzās jomās. Ar viņu regulāri apspriežamies arī tad, ja nav klāt. Viņa priekšlikumi allaž ir jēgpilni ar tālejošu redzējumu,” saka S.Daudziņa.
“Zemnieku” kandidātu sarakstā kā četrpadsmitais atrodams Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis. Ja viņam būs lemts kļūt par novada domes deputātu un ja viņš tam piekritīs, būs jāatsakās no pārvaldnieka amata. Abus krēslus aizņemt nedrīkstēs – to nosaka likums. J.Graumanis “Dzirkstelei” saka, ka iepriekš nevar pateikt, kā rīkosies, ja tiks ievēlēts par deputātu. Vien piebilst, ka jau sen ir “Latvijas Zemnieku savienības” biedrs un kandidēšana vēlēšanās viņam kļuvusi pati par sevi saprotama. A.Vējiņš par Druvienas pārvaldnieka kandidēšanu saka – likums atļauj un viņš kandidē. “Lai pats izlemj, vai būs pārvaldes vadītājs vai deputāts, ja ievēlēs! Esmu par to, ka par pārvaldniekiem arī vajadzētu balsot. Būtu bijis lietderīgi reizē ar šīm vēlēšanām organizēt balsošanu par pārvalžu vadītājiem. Daudzi no viņiem jūtas nenovērtēti, arī iedzīvotājiem būtu iespēja izteikt savu viedokli,” piebilst S.Daudziņa.
Šoreiz kopā ar “zemniekiem” pirmo reizi vēlēšanās kandidē arī tāds novadā pazīstams cilvēks kā Gulbenes bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Māris Čakars. Viņš sarakstā ir septītais. “Dzirkstelei” M.Čakars saka, ka ir “Latvijas Zemnieku savienības” biedrs. Citus komentārus viņš nesniedz.
“Zemnieki” – vienoti, bet ne vienādi
Faktiski divus sasaukumus pēc kārtas novada domē “zemnieki” ir bijuši pie lemšanas, noteikšanas un kopā ar “Reģionu aliansi” ir atbildīgi gan par pašvaldības padarīto, gan nepadarīto, kā arī par pieļautajām kļūdām. S.Daudziņa šajā sakarā saka: “Vienoti cenšamies būt. Nepatīk haoss. Vienādi gan ne. Esam balsojuši arī atšķirīgi, jo katram ir savs viedoklis. Par katru balsojumu esam izrunājuši pirms sēdes. Ja bijis nepieciešams, esam aicinājuši speciālistus nākt un sniegt skaidrojumus. Pieņemti patīkami un ne tik patīkami lēmumi. Piemēram, ir slēgtas un reorganizētas skolas.” S.Daudziņa par skolām nerunāt nevar, jo novada domē šajā sasaukumā, vadīdama izglītības, kultūras un sporta komiteju, ir organizējusi skolu reformas gaitu. Kā grūtu, bet svarīgu darbu viņa piemin deputātu tikšanās skolās. Tas palīdzējis skaidrot un virzīt smagu lēmumu pieņemšanu. Kā pozitīvu veikumu S.Daudziņa piesauc skolēnu un pedagogu sasniegumu motivēšanas sistēmas pilnveidi, brīvpusdienu piešķiršanu lielākam skolēnu skaitam, pieaugušo neformālās izglītības projektu atbalstīšanu.
G.Ciglim pirmais, kas ienāk prātā, runājot par saviem priekšlikumiem novada domes šajā sasaukumā, ir pašvaldības autotransporta aprīkošana ar GPS (navigācijas sistēmu), lai varētu uzskatāmi izsekot tā izmantošanai un degvielas lietošanai. Esot pagājuši jau četri gadi kopš šāda priekšlikuma izteikšanas. Prakse esot tāda, ka vēl līdz šim brīdim ne visiem pašvaldības transportlīdzekļiem ir GPS. Un vienalga G.Ciglis ir pārliecināts, ka degvielas ekonomija novada domē jau ir jūtama. Otrs svarīgais jautājums, par kuru viņš iestājas, ir par dzīvojamā fonda uzlabošanu novadā, par māju renovāciju un pašvaldības atbalstu šā procesa veicināšanai. Kā deputāts ar pieredzi viņš saka, ka pašvaldība arī nākamajā sasaukumā turpinās ikdienas darbu, iesāktos projektus, un tas ir pats par sevi saprotams. Tas jaunais, ar ko “zemnieki” sevi piesaka šajās vēlēšanās, esot formulējams šādi: “Novada domē ir jāmainās attieksmei. Jāpanāk, ka katra izdarītais darbs kaut kādā veidā ir izmērāms.” G.Ciglis no pieredzes stāsta, ka ir gadījies novada domes administrācijā vērsties ar kādu konkrētu jautājumu, bet tiek raidīts no viena kabineta uz otru un visur atskan vienāda frāze: “Man tas nav jādara. Tas nav ierakstīts nolikumā.” Pēc viņa domām, centralizācijas pasākumi nenesīs labumu, ja pietrūks domes konkrētu darbinieku vēlmes uzņemties atbildību.
A.Pētersons norāda, ka visām četrām partijām, kas šoreiz kandidē novada domes vēlēšanās, programmās nosauktie “virzieni ir vienādi”. “Zemniekiem” esot papildus vēl savs pielikums par iecerētajiem reāli paveicamajiem darbiem. “Mēs domājam paveikt reālus darbus nākamajā novada domes sasaukumā – gan pagastos, gan pilsētā,” saka A.Vējiņš. Piemēram, viņa ideja ir “likt nopietnu akcentu” uz papildu nodarbībām skolēniem; iecerei ir vilinoši nosaukumi – programmēšana, dizains, robotika. “Ir jāorientējas uz sarežģītāka rakstura izglītību. Mums ir pietiekami daudz apdāvinātu bērnu, kas varētu sevi pilnveidot šajā lauciņā,” viņš saka.
A.Pētersons piebilst, ka “Latvijas Zemnieku savienības” biedri seko pašu izraudzītajam principam un gada laikā izbrauc uz katru pagastu vismaz reizi, lai satiktos ar cilvēkiem, uzklausītu viņu domas un sāpi. Tas palīdzot apjaust situāciju kopumā, kā arī izkristalizējoties vajadzības, aplamības, problēmas un to risināšanas ceļi.
“Zemnieku” priekšvēlēšanas programmu kalkulators
◆ 2009.gads
Izveidosim optimālu, profesionālu novada pārvaldi, iesaistot kompetentus un atsaucīgus speciālistus, samazinot birokrātiju.
Saglabāsim slimnīcu, feldšerpunktus pagastos, ģimenes ārstu prakses novada teritorijā.
Sakārtosim pakalpojumu sistēmu Gulbenes slimnīcā.
Nodrošināsim līdzvērtīgas iespējas mācīties un iegūt izglītību. Pirmsskolas un pamatizglītība jāiegūst tuvāk dzīvesvietai.
Rosināsim krājaizdevu sabiedrību attīstību.
◆ 2013.gads
Turpināsim pašvaldības līdzsvarotu attīstību, efektīvi izmantojot budžeta līdzekļus, piesaistot investīcijas.
Nodrošināsim atbalstu Gulbenes slimnīcas attīstībai par modernu ārstniecības iestādi. Atbalstīsim jaunu mediķu piesaisti novadam, lai paplašinātu ambulatoro pakalpojumu klāstu.
Aktivizēsim virzību uz lauku skolu kā daudzfunkcionālu centru veidošanu.
Atbalstīsim kristīgās ētikas pamatprincipus.
◆ 2017.gads
Būtiskākie uzdevumi līdz 2021.gada vasarai pašvaldībā:
1) izveidot atbildīgu un kompaktu novada pārvaldību,
2) efektīvi izmantot resursus, ieviešot inovācijas,
3) pārskatīt funkcijas birokrātijas mazināšanai;
veselībā, sociālajā jomā:
1) vairāk informēt iedzīvotājus par novadā pieejamajiem veselības pakalpojumiem,
2) palielināt sociālās palīdzības apjomu veselības aprūpei pensionāriem un invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, apmaksājot medikamentu iegādi un veselības aprūpes pakalpojumus;
izglītībā: aktivizēt skolu kā daudzfunkcionālu centru veidošanu, nodrošinot mūžizglītības iespējas (arī izglītojošas nodarbības par praktiskiem jautājumiem) un arodizglītības iegūšanu;
uzņēmējdarbībā rosināt industriālā parka izveidi.
Žurnālista komentārs
Kaut kur man prātā iesēdies Gunta Blūma teiktais intervijā “Dzirkstelei”, ka ZZS bez Lemberga nekur un neko, tā teikt, pilnīgi atkarīgi. Lai arī Lembergam, visticamāk, maza interese par to, kas notiek Gulbenes novadā, tad ir tādi ZZS deputātu kandidāti uz mūsu domi, kas, var redzēt, patiesi fano par Aivaru Lembergu. Par to liecina attēli sociālajos tīklos, svinot ZZS simtgadi. Kādam tas šķiet šovs, kādam – vienkārši skumji. Es piederu pie pēdējiem, jo nav nekādu šaubu par to, cik daudz ļaunuma Lemberga politika ir atnesusi mūsu valstij.
Šajā sasaukumā ZZS it kā nav bijusi pie varas, bet tomēr bijusi diezgan vienota lēmumos un balsojumos ar “Reģionu aliansi”, vismaz es, sekojot līdzi vietējai politikai, neatceros nevienu nopietnāku saķeršanos. Tāpēc, ja arī iedzīvotājiem lēmumi nepatīk, tad visas lielākās dusmas ir uz novada vadību, nevis, piemēram, uz ZZS deputātiem. Diezgan izdevīgi, tāpēc savā ziņā tas var palīdzēt viņiem šajās vēlēšanās. Bet ko tad jaunu piedāvā ZZS, izņemot to, ka ir jauns līderis? Vai mainījušās prioritātes programmā? Interesanti, ka jau kopš 2009.gada ZZS sola samazināt birokrātiju un efektīvi izmanto resursus, bet laikam jau neizdodas, ja tā atkal ir viena no prioritātēm. Iepriekš (2013.gadā) ZZS solīja līdzsvarotu novada attīstību, tagad – tikai saglabāt pagastu unikalitāti. Ko gan vairs saglabāt, ja gandrīz viss ir samazinājies un vēl samazināsies! Protams, tāda ir dzīve, mazie pagasti grimst, nav zināms neviens, kas to varētu apturēt, bet kāds laucinieks šādu punktu programmā gandrīz vai var uztvert kā ļaunu joku.
Labi, ka programmā ir izveidota sadaļa “Uzņēmējdarbība”, kurā ir pat vairāki punkti. Tas tāpēc, ka līderis pats ir uzņēmējs, kaut es gaidītu vēl plašāku plānu šajā jomā. Līderu maiņa vispār ir tāda interesanta lieta konservatīvai partijai, kur saraksta augšgals bijis gandrīz nemainīgs vairākus sasaukumus. Un kāpēc tieši Andris Vējiņš, kurš tikai nesen mainījis partijas, ja “zemniekiem” pašiem ir spēcīgi līderi. Vai tā tiek testēts vēlētājs, lai saprastu, vai Sandrai Daudziņai piedota slimnīcas lieta? Interesanti, ka pēc tik daudziem gadiem mēs aizvien vairāk uzzinām par to, kas tad īsti notika ap slimnīcu un ar slimnīcu. Un droši vien, ka uzzināsim vēl.
– Ginta Alberte, laikraksta “Dzirkstele” galvenā redaktore
Tautas balss
ZZS Gulbenes novadā jau bija pie varas – vienu sasaukumu pašā priekšgalā, otru sasaukumu kopā ar “Reģionu aliansi”. Sandra Daudziņa sevi jau parādīja novada domes priekšsēdētājas amatā. Nezin, vai būtu prātīgi vēlreiz rādīt sevi šādā augstā varas postenī. Tagad saraksta līderis ir Andris Vējiņš – bijušais baņķieris. Diezgan uzņēmīgs. Man vairāk bijusi darīšana ar S.Daudziņu, kad viņa vadīja novada domi. Neko labu nevaru pateikt. Par viņu radās iespaids, ka ir kā bez sava mugurkaula. Savādi likās. Ļoti nepatīkami. Diemžēl. Jautāju tiešus jautājumus, bet atbildes bija negribīgas. To sajutu, kad bija runa par zemes pirkšanu pie mana nekustamā īpašuma. Notika nekorektas aizmuguriskas darbības. Veicu pats savu izmeklēšanu vairākās iestādēs. Visu noskaidroju, kad pateicu – vērsīšos pie medijiem vai KNAB. Atklājās, ka par mani uzrakstīta ļoti negodīga vēstule no vienas pašvaldības iestādes zem zināmas personas diktāta. Man tā vēstule vēl tagad ir uz rokas. Mani nomelnot neizdevās, taču interesējošajai zemei pie mana īpašuma Gulbenē noteica pārspīlēti lielu cenu. Rezultātā es to zemi nenopirku, bet tikai nomāju. Taisnības labad ir jāsaka, ka visā šajā notikumā toreiz nekādi nepiedalījās ne A.Vējiņš, ne Gulbenes sporta skolas direktors Māris Čakars, kuri tagad ir ZZS deputātu kandidātu sarakstā. Pret viņiem abiem noteikti neesmu. Bet citi ZZS cilvēki jau ir iesēdējušies novada domē par ilgu. Sevišķi tad, ja, būdami deputāti, nav attaisnojuši liktās cerības un par viņu reputāciju radušās šaubas.
– Andris Musajevs, uzņēmējs
Visi ZZS deputātu kandidātu saraksta cilvēki ir labi pazīstami, visi savējie. Neko negatīvu par viņiem sacīt nevar. Visiem labs tāpat nebūsi, lai kādu partiju pārstāvēsi un vai Gulbenes novada domē tiksi vai netiksi pie teikšanas. Kā visiem arī viņiem ir savi plusi un savi mīnusi. Ja ZZS novada domē tiks priekšgalā, tas būs ļoti labi. Pozitīvi ir tas, ka pašvaldības darbs viņiem nav svešs. Viņi pa to līniju ir jau ņēmušies, darījuši. Ir aprīvējušies! Galvenais, lai, atkal nonākot domē, partija pildītu pirms vēlēšanām dotos solījumus. Un ne tikai ZZS, bet visas partijas! Parasti jau tā īsti nenotiek. Pirms vēlēšanām partiju cilvēki runā vienu, pēc vēlēšanām ir klusuma periods, bet pēc tam – kā nu sanāk. Arī tam ir savs skaidrojums. Jebkura partija nav viens cilvēks, tā ir cilvēku kopa. Domes deputātu sastāvs ir cilvēku kopums no dažādām partijām. Katrā partijā arī ir savi indivīdi, taču, pat tiekot pašā augšgalā, indivīdam ir jābalstās uz partijas vienoto nostāju. Tā sistēma ir tāda. Ja domē “pozīcija” un opozīcija atrod kopsaucējus, ir ļoti labi. Taču laikam jau diezgan pašvaki parasti veicas ar kopsaucēja atrašanu. Reizēm liekas, ka dažādu partiju pārstāvji cits citam var tikai pārmest un izteikt negatīvas piezīmes par neizdarīto. Taču, pēc loģikas vērtējot, vai tad novada domē jau neesat sēdējuši pie viena deputātu galda un tur neesat izrunājuši visu, kas runājams? Tiem, kas domē nonāks ar plusa vai mīnusa zīmi, būs jāatrod kopsaucējs. Viens pats ar savu nelokāmo nostāju vari sisties kā pret sienu – netiks uz priekšu. Novada domes darbs balstās uz kolektīvā principa. Ja partijas satiksies uz tilta kā āži un katrs paliks pie savām ambīcijām, nekā tur nebūs. Galvenais vērtēšanas kritērijs, pēc kura būtu jāvadās – vai tas ir pozitīvi novadam un iedzīvotājiem.
– Vilis Kļaviņš, zemnieks
