Autotransports
direkcija izstrādājusi sabiedriskā transporta attīstības
koncepciju nākamajai desmitgadei, kas paredz uzlabot pasažieru
pārvadājumu kvalitāti, drošību un ērtības. Plānots, ka no
2021. gada 1. janvāra pasažieru pārvadājumi ar
jaunākiem un mūsdienīgi aprīkotiem autobusiem tiks veikti visā
valstī, nevis tikai atsevišķos novados. Lai saglabātu mobilitātes
iespēju apstākļos, kad Latvijas novados ik gadu samazinās
iedzīvotāju skaits, pasažieru pārvadājumi tiks veikti arī ar
vieglo automobili, kas būs gan kā regulārs sabiedriskais
transports, gan arī kā transports pēc pieprasījuma.
“Šobrīd
nav neviena pagasta, kurā iedzīvotājiem nebūtu nodrošināts
sabiedriskais transports. Tomēr apstākļos, kad katru gadu
samazinās Latvijas novadu apdzīvotība un līdz ar to – pārvadāto
pasažieru skaits, ir svarīgi parūpēties, lai iedzīvotājiem
tiktu saglabātas pārvietošanās iespējas. Tāpat ir būtiski
uzlabot pārvadājumu kvalitāti, lai iedzīvotāji nebūtu motivēti
iegādāties privāto automobili,” uzsver satiksmes ministrs Uldis
Augulis.
“Pārvadājumu
kvalitāte nedrīkstētu pasliktināties, mainoties pasažieru
pārvadātājam vai personai mainot dzīvesvietu. Šobrīd pasažieri
par braucienu sabiedriskajā transportā maksā pēc vienādiem
principiem, bet kvalitāte dažādos novados būtiski atšķiras.
Nevienlīdzīgos apstākļos ir nostādīti ne tikai pasažieri, bet
arī pārvadātāji, tāpēc mūsu koncepcija paredz, ka ieguvēji
būs pasažieri, jo pakalpojuma kvalitāte būs augstāka, kā arī
pārvadātājiem būs līdzvērtīgas starta pozīcijas un vienotas
prasības. Uzņēmumiem tiks doti vairāki gadi, lai sagatavotos
jaunajām prasībām,” stāsta Autotransporta direkcijas valdes
priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Plānots,
ka no 2021. gada pasažieru pārvadājumi reģionālajos
maršrutos tiks veikti ar autobusiem, kas ir jaunāki par 15 gadiem
(vidējais transportlīdzekļu vecums – jaunāks par 10 gadiem),
bet atsevišķos maršrutos pasažieri brauks pilnīgi jaunos
autobusos. Visiem pasažieru pārvadātājiem tiks noteiktas vienotas
kvalitātes prasības. Tās attieksies gan uz transportlīdzekļu
vecumu, gan arī uz kvalitāti, drošību un kontroli.
Visos
autobusos būs iespēja norēķināties, izmantojot arī bezskaidras
naudas norēķinus, vizuāli un audiāli pieejama informācija par
pieturvietām, atbilstošas ventilācijas un apkures iekārtas, kā
arī lielākajā daļā maršrutu pasažieri varēs lietot bezvadu
internetu. Lai uzlabotu drošības un kontroles funkciju,
transportlīdzekļos būs jāierīko videonovērošana, lai
pārliecinātos, ka autobusa vadītājs pasažierim ir izsniedzis
biļeti. Turklāt transportlīdzekļa vadītājs nevarēs uzsākt
braucienu, ja alkometrā uzrādīsies, ka šoferis ir lietojis
alkoholu.
Sabiedriskā
transporta attīstības koncepcija paredz, ka sabiedriskā transporta
pakalpojumu varēs veikt arī ar vieglo automobili. Tas būs
sabiedriskais transports, kas kursēs maršrutos, kur ir ļoti zems,
bet regulārs pieprasījums pēc pārvadājumiem, kā arī transports
pēc pieprasījuma, kas maršrutā vai tā posmā brauks tikai tad,
ja pasažieris būs iepriekš pieteicis pakalpojumu vai iegādājies
biļeti.
Pētījumu
centra SKDS 2017. gada pavasarī veiktais pētījums par
pasažieru apmierinātību ar sabiedriskā transporta pakalpojuma
kvalitāti astoņos novados liecina, ka pasažieru pārvadājumu
uzlabojumi veicinātu biežāku sabiedriskā transporta izmantošanu.
To novadu iedzīvotāji, kur sabiedriskā transporta pakalpojuma
kvalitāte ir būtiski zemāka nekā cituviet Latvijā, norādīja,
ka ir svarīgi uzlabot komforta līmeni autobusos, saņemt drošu un
ērtu pakalpojumu, ir nepieciešama tīrība salonā un salona apkure
ziemā, bet gaisa kondicionēšana – vasarā. Tāpat iedzīvotāji
uzskata, ka pakalpojums ir jānodrošina ar jaunākiem un mūsdienīgi
aprīkotiem autobusiem, ir jābūt vizuālai un audiālai
informācijai par pieturvietām, ir jāievieš mēneša biļetes un
jānodrošina iespēja norēķināties ar bankas karti.
Šobrīd
sabiedriskā transporta kvalitāte reģionālajā maršrutu tīklā
ir ļoti atšķirīga, bet pats maršrutu tīkls – pārāk
sadrumstalots, jo laika posmā no 2008. līdz 2016. gadam ir
bijis pārāk daudz sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtītāju,
un katrs no tiem ir uzstādījis ļoti atšķirīgas prasības, kā
un kādā kvalitātē nodrošināt pasažieru pārvadājumus. Arī
maršrutu tīkla daļas, ko pārvadātāji apkalpo arī šobrīd,
tika veidots, balstoties uz tādu valsts administratīvi teritoriālo
iedalījumu, kāds šobrīd vairs nepastāv.
Sabiedriskā
transporta pakalpojuma kvalitāte katrā novadā atkarīga no līguma
nosacījumiem, kas noslēgts ar pārvadātāju, un šobrīd spēkā
ir 63 dažādi līgumi. Tā rezultātā vienā novadā pasažieri
tiek vesti ar autobusiem, kuru vidējais vecums ir četri gadi, bet
citā novadā sabiedriskā transporta vidējais vecums sasniedz pat
29 gadus; viena daļa pārvadātāju attīstās, piedāvājot jaunus
autobusus, bet atsevišķu pārvadātāju autobusi ir 29, 34 un pat
38 gadus veci.
