Raiņa ielas un tuvējās apkārtnes iedzīvotāji Gulbenē turpina cīnīties par gājēju pārejas ierīkošanu pāri dzelzceļam Raiņa ielā. Pagaidām gan nav ne mazāko cerību, ka pāreja tiks ierīkota nekavējoties.
Jau aprīlī Gulbenes novada dome bija saņēmusi iesniegumu ar 40 iedzīvotāju parakstiem, kurā Raiņa ielas iedzīvotāju vārdā tiek lūgts ierīkot gājēju pāreju pār dzelzceļa sliedēm, kas šķērso Raiņa ielu. Tā nepieciešama, jo iedzīvotāji lec pāri grāvim, iet pāri sliedēm, lai nokļūtu tuvākajā veikalā vai lielveikalā “Beta”. Iesniegumā norādīts, ka pāri dzelzceļa sliedēm pārvietojas arī jaunās māmiņas ar bērnu ratiņiem uz bērnudārzu, pensionāri ar iepirkuma riteņsomām, riteņbraucēji, nūjotāji un citi. “Pirms 30 gadiem šī iela bija atvērta satiksmei, bet sliedēm abās pusēs tika izrakti grāvji un noņemtas plāksnes pārejai. Lūdzu, nekavējoties atjaunot gājēju celiņu!” norādīts iesniegumā.
Trešdien, 24.maijā, Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš, Gulbenes pilsētas pārvaldes komunālinženieris Jānis Krastiņš kopā ar vairākiem VAS “Latvijas Dzelzceļš” pārstāvjiem tikās ar Raiņa ielas un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem, lai pārrunātu šo iespēju. Iedzīvotāji vairākkārt uzsvēra, ka pāreja ir nepieciešama nekavējoties. Viņi cerēja, ka pašvaldības vēlēšanu gaisotnē problēma tiks atrisināta ātrāk.
Pieprasa izbūvēt nekavējoties
Tikšanās laikā no iedzīvotājiem visu laiku izskanēja frāzes: mēs jau daudz neko neprasām, lūdzam tikai ielikt plāksnes, lai varam tikt cilvēcīgi pāri sliedēm. Viņus interesēja, kad konkrēti tiks ierīkota šī pāreja.
“Latvijas Dzelzceļa” pārstāvji skaidroja un aizbildinājās ar dažādām likuma normām, kuras ir jāievēro, līdz ar to tas nav tik vienkārši un ātri izdarāms. Viņi arī norādīja, ka “Latvijas Dzelzceļš” atbild par posmu no gulšņa līdz gulsnim, savukārt par pieeju, kurai jābūt asfaltētai vai bruģētai un apgaismotai – pilsēta. “Latvijas Dzelzceļa” pārstāvji uzsvēra, kamēr nav pieejas, viņi neko nevar darīt. Šīs prasības esot atrunātas Ministru kabineta noteikumos, proti, viņi nedrīkst tikai uzlikt plāksnes, kā to vēlas iedzīvotāji.
Viena no aktīvākajām iedzīvotājām Vija Bērziņa aicināja atbildīgos vienoties, kādus tad īsti darbus veiks “Latvijas Dzelzceļš”, kādus – pilsētas pārvalde. G.Āboliņš skaidroja, ka pāreja netiks ierīkota rīt vai nākamnedēļ. V.Bērziņa uzstājīgi turpināja tincināt: “Bet kurā gadā tas būs?” Uz to G.Āboliņš atbildēja, ka, zinot projektēšanas gaitu, viņš nevarot apsolīt, kurā gadā. “Iesim soli pa soli. Es jau neesmu pret, lai te būtu pāreja. Ja būtu budžetā nauda, sakārtotu gan pārbrauktuvi, gan parkus, gan noasfaltētu visas ielas. Saprotiet, ka naudas resurss ir noteikts un ir prioritātes, kas jāizdara, un šobrīd arī šī ir prioritāte,” norādīja pilsētas pārvaldnieks. V.Bērziņa solīja “turēt roku uz pulsa”.
Pieejas nodrošināšana – no pašvaldības budžeta
G.Āboliņš “Dzirkstelei” uzsver, ka ir likumi, kas reglamentē gājēju pārējas ierīkošanas nosacījumus, līdz ar to tiešām uzreiz nekas nenotiks. “Pasūtīsim topogrāfiju, te ir arī apakšzemes komunikācijas, līdz ar to jāzina, kas ir zem zemes. Tad sekos projekts, visi saskaņojumi. Pēc projektēšanas ir darbu tāme, un tad ir redzams, cik šie darbi izmaksās. Tas būs no mūsu pilsētas budžeta, jo “Latvijas Dzelzceļš” sakārtos daļu no gulšņa līdz gulsnim. Proti, starp sliedēm viņi ieliks plāksni, betonēs vai bruģēs. Mums ir jānodrošina viss pārējais, un, cik tas maksās, to mēs zināsim tikai pēc projektēšanas, un tas nebūs viens tūkstotis.” Viņš spriež, ka visdārgākā būs apgaismojuma nodrošināšana, ja tur nevarēs ierīkot, piemēram, apgaismojumu ar saules baterijām.
“Šobrīd cilvēkiem ir iespēja pa trotuāru tikt no Raiņa ielas līdz pilsētas jebkurai vietai. Viņiem tik sanāk iet lielāku gabalu, un vecākiem cilvēkiem ir grūtāk. Pirms diviem gadiem bija vēl smagāka situācija, jo tad gar Baložu ielu nebija ietves,” saka pilsētas pārvaldnieks.
