Lakoniski, ar pašcieņu un misijas apziņu – tā sevi gaidāmajās Gulbenes novada domes vēlēšanās piesaka par Nikolaja Stepanova partiju dēvētā “Reģionu alianse”. Savu līderi partija ir zaudējusi pagājušajā gadā, un sabiedrības acīs uzreiz noplaka minētā politiskā spēka popularitāte. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, N.Stepanova kā vietējā politiķa fenomenu pagaidām neviens nav varējis pārspēt. Otrkārt, sabiedrība nav aizmirsusi, ka šo politiķi viņa slimības laikā, iespējams, demisionēt pamudināja tieši paša partijas biedri. Tomēr šajā priekšvēlēšanu laikā sabiedrībā izskan replikas, ka vietējā politikā trūkst tādu spilgtu līderu, kāds bija N.Stepanovs, kuram vēlētāji arī mēdza izteikt pārmetumus, taču vēlēšanu dienā izrādījās, ka viss ir piedots. Vai “Reģionu alianse” bez N.Stepanova fenomena klātbūtnes ir zaudētāja? Tagadējais pašvaldības vadītājs Andris Apinītis, kurš ir arī 1.numurs minētās partijas kandidātu sarakstā gaidāmajās vēlēšanās, sarunā ar “Dzirksteli” labus vārdus velta priekšgājējam, taču atceras visiem zināmo patiesību, ka N.Stepanovam bijusi pārāk mīksta sirds – viņš savas darbības laikā nevienu pēc paša iniciatīvas neesot varējis atlaist no darba. Taču tā vairs turpināties nevarējis. Par savu kandidatūru šajās vēlēšanās A.Apinītis saka: “Kļūt par domes priekšsēdētāju nav mans pašmērķis. Neesmu no tiem, kas sit sev pie krūtīm un visiem saka, ka vislabāk zina, kā vajag un kā nevajag darīt.”
Tagadējais deputāts, uzņēmējs Normunds Mazūrs, kurš “Reģionu alianses” kandidātu sarakstā šoreiz ir pacelts 2.vietā, “Dzirkstelei” pauž – novada politikā līderu netrūkst. Runas par līderu trūkumu ir spekulācija, domā viņš. A.Apinītis saka – jaunie līderi novada politikā ir, veidojas. “Es atbalstu komandas cilvēkus, jo tikai tad kopīgais galarezultāts pašvaldībā var būt pietiekami labs,” viņš saka. Arī priekštecis N.Stepanovs esot bijis tipisks komandas darba piekritējs. Šo principu “Reģionu alianse” no viņa pārņēmusi un saglabājusi.
“Dzīve mainās. Ar to ir jārēķinās. Mainās prioritātes. Mainās ekonomikā situācija. Šobrīd ir mainījušies arī Eiropas Savienības atbalsta nosacījumi, kas ierobežo pašvaldību aktivitātes,” “Dzirkstelei” šajā sakarā saka skolotāja Dita Grigore, kura “Reģionu alianses” sarakstā kandidē jau otro reizi. 2013.gada kā 6., šoreiz – kā 11., bet 2009.gadā kandidēja no “Zaļo un Zemnieku savienības” saraksta kā 13., līdz šim Gulbenes novadā deputātes godā nav bijusi un arī šoreiz uz to neliek lielas cerības. Tomēr viņa uzsver, ka tieši “Reģionu aliansē” ir atradusi domubiedrus. Šīs partijas tagadējos novada pārstāvjos viņa augstu vērtējot pieredzi un prasmi veidot politisko dialogu. Pēc D.Grigores domām, A.Apinītis ir tas cilvēks, kurš šajā sasaukumā pratis noskaņot visus 17 novada domes deputātus “strādāt uz rezultātu, atmetot personiskās ambīcijas un domājot tikai par to, lai būtu labāk novada iedzīvotājiem”. Jaunpienācēji politikā, kā domā D.Grigore, diemžēl savas idejas “vairāk izkliedz, nedomājot, kā tas sabiedrībā tiks uztverts; neskatās, cik tas ir koleģiāli; viņi bieži vien nesaprot, kas ir subordinācija, viņiem nereti ir sveši daudzi jēdzieni, bez kuriem nav iespējama ilga un kvalitatīva sadarbība”. Pirms kļūt par deputātu, D.Grigore katram “jauniņajam” iesaka vispirms izlasīt pašvaldību likumu un noskaidrot, kādas ir pašvaldības funkcijas.
Ko vēlētāji var nepiedot?
Novada pārvaldīšanā neizbēgami bijis jāsākas radikālām pārmaiņām, jo situācija ir mainījusies, ievērojami samazinoties iedzīvotāju skaitam – pauž A.Apinīti. Neņemot vērā skarbos deputātu lēmumus (piemēram, uzsākta skolu reorganizācija, veidojot sākumskolu tīklu, kā arī sākta pašvaldības grāmatvedības, novada komunālās saimniecības, skolēnu pārvadājumu centralizācija), A.Apinīša vadībā domē saglabāta mierīga, izsvērta atmosfēra un neesot strādāts “ugunsdzēšanas režīmā”. Tā domā viņš pats. Varbūt maldās un reformas viņam nepiedos ne domes administrācijas un iestāžu darbinieki, ne vēlētāji? “Var gadīties. Bet mana visdziļākā pārliecība, ka darīts ir pareizi. Tas ir jādara!” saka A.Apinītis. “Reģionu alianses” līderis pirms vēlēšanām neesot centies nevienam izdabāt un novilcināt jautājumu risināšanu tikai tāpēc, lai izskatītos labāk. “Es saprotu, ka pirmajā brīdī daudzi mums kaut ko emocionāli nepiedos, bet galu galā, kad iedziļināsies, sapratīs. Man šķiet, ka nav cita ceļa,” pauž A.Apinītis. Viņš paredz, ka “sāpīgi lēmumi” turpmāk sekos arī valdības politikā, tie ir neizbēgami, vajadzīgi un pat pasteidzināmi. Šajā ziņā Igaunija esot vairākus soļus priekšā Latvijai un pierādījusi, ka radikālas pārmaiņas bijušas vajadzīgas. “Mēs baidāmies un nevaram īsti saprast, kāpēc mums tā neveicas,” saka A.Apinītis.
Vietējā sabiedrība pārmet novada domei ievērojamo atalgojuma apmēra palielināšanu vadošajiem darbiniekiem domes administrācijā un pašvaldības iestādēs. A.Apinītis šajā sakarā saka: “Salīdzinot mūsu novada darbinieku algas ar citām pašvaldībām valstī, ir jāsaka, ka mēs neizceļamies.” Un tomēr daudzi pašvaldībā strādājošie ir nesaprašanā par to, ka dažam alga palielināta par simtiem eiro, bet citiem – labi ja par desmit eiro. Novada domē skaidro, ka ir jāievēro darbinieka atbildības pakāpe, izglītības līmenis, kā arī hierarhijas princips. Tomēr ne visiem šādi argumenti liekas pārliecinoši un pieņemami.
Uz pirmsvēlēšanu brēku par to, ka šajā sasaukumā novadā nekas nav darīts, A.Apinītis atbild ar faktiem. Piecu gadu laikā pašvaldība Gulbenes novadā dažādu projektu realizācijai ir piesaistījusi 40 miljonus eiro, tajā skaitā 24 miljoni ir Eiropas Savienības fondu nauda, pārējais – pašu finansējums. “Es jau nesaku, ka tieši pēdējo četru gadu laikā ir panākts tas milzīgais progress. Lielā mērā projekti – tās ir iepriekšējo gadu iestrādes. Realizācija notiek brīdī, kad rodas izdevība. Tas ir ne tikai mans un ne tikai mūsu partijas nopelns. Absolūti negribu to tā izcelt. Nav tā, ka es te atnācu un atrisināju visas problēmas,” saka A.Apinītis.
N.Mazūrs prāto, ka varbūt vajadzētu vēl vairāk sekot bijušā kolēģa N.Stepanova piemēram, jo tikai viņš prata uzstājīgi klauvēt pie Rīgas kabinetu durvīm un, kad tika pa tām izgrūsts, rāpās atkal iekšā kaut vai pa logu. Diemžēl galvaspilsētā nauda reģioniem bieži vien tiekot iedalīta nevis pēc taisnības, bet pēc deguniem, jo visu nosaka lielā politika. Tā no rokām izslīdējusi labā iecere par Gulbenes bijušās Bērzu skolas renovāciju. N.Mazūrs uzskata – pašvaldībai vairāk jācenšas ieceres realizēt saviem spēkiem, bez Eiropas Savienības atbalsta, jo kas notiks tad, ja reiz investīciju vairs nebūs!
N.Mazūrs pauž, ka patiesībā tikai naudas izteiksmē vien nav iespējams novērtēt novada domes darbu šajā sasaukumā. “Vēl svarīgāk ir beidzot sakārtot novada administrēšanu un visas tās lietas, kas ir saistītas ar budžeta tiešajiem izdevumiem. Ne jau vienmēr lielu projektu realizēšana ir tas galvenais rādītājs. Varbūt pat svarīgāk ir tas, kas notiek iekšienē. Svarīga var būt arī nepopulāru, bet neizbēgamu lēmumu pieņemšana,” prāto deputāts. Visu salikt pa plauktiņiem – tas, kā uzskata N.Mazūrs, ir pašvaldības pamatpienākums. Varētu teikt, ka tas ir pašvaldības neredzamais ikdienas darbs, viņš skaidro. Katrai iedzīvotāju grupai ir savas intereses. Kas vienam šķiet svarīgi, citu nemaz neinteresē un otrādi. Tā esot, piemēram, ar skandalozo Brīvības ielas rotācijas apļa projektu Gulbenē, kas daļai gulbeniešu ir sāpīgs un pat nepieņemams, bet citiem – ļoti vajadzīgs un gaidīts.
A.Apinītis atzīst, ka novada domei šajā sasaukumā ir trūcis atgriezeniskās saiknes ar sabiedrību. “Cilvēkus nomāc grūtības un viņiem bieži vien gribas saskatīt vainīgos valdībā, pašvaldībā,” viņš prāto. Esot jāņem vērā, ka dzīvojam patērētāju sabiedrībā, kurā viena liela daļa cilvēku tikai prasa un prasa. Diemžēl novadā ir samērā zema sabiedriskā aktivitāte, trūkst vietējās iniciatīvas. A.Apinītis saka – vairāk katram vajadzētu paskatīties uz sevi un domāt, ko viņš pats un domubiedri var paveikt savā un sabiedrības labā. Pašvaldība vienmēr esot gatava atbalstīt dažādas iedzīvotāju veidotās sabiedriskās organizācijas. Šeit A.Apinītis saskata lielu rezervi pagastu sabiedriskās dzīves aktivizēšanā.
Zina, ko darījuši un grib darīt
Zīmīgi, ka pagājušajās vēlēšanās novadā otrs absolūti populārākais politiķis aiz N.Stepanova bija Valtis Krauklis. Abi bijuši ilggadēji politiskie līdzgaitnieki. Tagad V.Krauklis no “Reģionu alianses” kandidē ar 5.numuru. Viņš ir arī viens no aprunātākajiem politiķiem. “Ja esi deputāts, vienmēr par tevi runās. Vienīgais, kas man nepatīk – ja runā nepatiesību. Komentārus internetā nelasu. Lai atnāk un pasaka acīs man, ko domā. Ar tiem, kuri atnāk, izrunājamies un gūstam skaidrību,” “Dzirkstelei” saka V.Krauklis. Viņš apzinās, ka priekšvēlēšanu laikā kā vienmēr populārs ir sauklis par “asiņu pārliešanu” vietējā politikā, par jaunu cilvēku laišanu pie teikšanas. “Savulaik, kad pirmoreiz kļuvu deputāts, es arī biju jauns. Lai nāk jaunie politikā! Taču vispirms lai mācās, lai ieklausās pieredzējušajos politiķos. Tad sapratīs, ka būt par deputātu pašvaldībā – tas nav nemaz tik vienkārši,” saka V.Krauklis. Šajā sasaukumā novada domē viņš ir vadījis iedzīvotājiem vissvarīgāko jomu, gatavojot pašvaldības lēmumu projektus sociālajos un veselības jautājumos. Būdams šīs deputātu komitejas vadītājs novada domē, V.Krauklis ir kontaktā ar tiem iedzīvotājiem, kuriem klājas visgrūtāk un ir vajadzība palīdzība. “Daudz esam izdarījuši, bet valstī spēkā esošie normatīvie akti ierobežo pašvaldības iespējas. Ir viena daļa iedzīvotāju novadā, kuri dzīvo no pašvaldības pabalstiem. Nav tā, ka mēs komitejā vienmēr pieņemam pozitīvus lēmums. Pozitīvs lēmums vai negatīvs lēmums, bet cilvēks tālāk var domāt. Mērķis ir panākt, lai cilvēki tomēr nezaudētu vēlēšanos paši iesaistīties savas dzīves situācijas risināšanā. Daļa to saprot, daļa nesaprot. Prognozēju, ka turpmākajos gados sociālā joma pašvaldībai kļūs vēl smagāka,” saka V.Krauklis. Viņš uzskata, ka šajā sasaukumā visu novada domes deputātu nopelns ir sociālās aprūpes namu tīkla paplašināšana, kā arī veco vientuļo cilvēku mājas aprūpes modernizācija, pašvaldībai sadarbojoties ar Samariešu apvienību. Arī veselības aprūpes jomā viņa vadītā deputātu komiteja ir devusi savu ieguldījumu, palīdzot piesaistīt novadam vēl divus ģimenes ārstus. Bet, runājot par ārstu speciālistu, kā arī slimnīcu pieejamību, V.Krauklis ir noskaņots pesimistiski. Viņš uzskata, ka valsts politika nosaka: ar laiku iedzīvotājiem no lauku reģioniem būs jāmēro arvien tālāks ceļš, lai saņemtu kvalitatīvus medicīniskos pakalpojumus.
Novada bibliotēkas vadītāja Antrai Sprudzānei sarakstā ir 3.numurs. A.Sprudzāne uzsver – aizsāktos šķietami nepopulāros domes lēmumus ir diktējusi dzīves nepieciešamība. Tas bijis un ir jādara gribot vai negribot. “Nākamajam deputātu sastāvam turpināt iesākto – tas būs savā ziņā izaicinājums. Dažādās nozarēs iesāktā reorganizācija nebūs līdz galam paveicama ne mēneša, ne pusgada, ne gada laikā. Arī rezultāti būs redzami un jūtami tikai ilgtermiņā. Visi nebūs apmierināti. Tomēr kopumā sabiedrībai būs labums,” viņa saka. Kā kļūdu šajā novada domes sasaukumā A.Sprudzāne redz to, ka pašvaldības lēmumi ir par maz skaidroti iedzīvotājiem, kā arī par maz ir pirms pārmaiņu uzsākšanas runāts ar iedzīvotājiem, kāpēc radusies tāda nepieciešamība.
Novada kopība, vienots pašvaldības naudas maks, saskaņotas intereses – šādas politikas iedzīvināšanā A.Apinītis redz novada domes darbu nākamajā sasaukumā. Vienlaikus viņš vēl katram pagastam un tā pārvaldei atrast un saskatīt savu vietu novadā. “Jāturpina īstenot daudzas iesāktās idejas. Lai cik nepopulāras tās nebūtu!” piekodina A.Apinītis. Viņš ļoti cer, ka pēc vācu šūšanas uzņēmuma slēgšanas Gulbenē turpināsies šīs krīzes situācijas pozitīva risināšana, iesaistoties pašvaldībai. Jaunas darba iespējas šuvējām jau ir atrastas un, cerams, drīzumā radīsies vēl. “Pašlaik tiek remontētas telpas, lai būtu darba vietas vēl 40 šuvējām. Par to iepriekš lielījušies neesam, jo negribam nevienu piemānīt,” saka A.Apinītis.
N.Mazūrs redz, ka nākamajā sasaukumā būs izveidota vietējo uzņēmēju padome, kura aktīvi apmainīsies ar informāciju novada domē gan saistībā ar pašvaldības publisko iepirkumu izsludināšanu, gan sadarbības un sadraudzības kontaktu veidošanā ar partneriem ārzemēs. Neesot tā, ka saiknes starp pašvaldību un uzņēmējiem nav nemaz – ir, bet vienmēr varot vēlēties lielāku sapratni un sadarbību. “Pašvaldībai ir jāatrod pareizā valoda saskarsmē ar uzņēmējiem,” saka N.Mazūrs.
“Tautas partijas”/”Reģionu alianses” solījumu kalkulators
2009.gads
Pirmajā vietā – tautsaimniecība; pirmais solījums: “caurspīdīguma” panākšana attiecībās starp nodokļu maksātājiem un pašvaldību.
Pēdējais solījums: sabiedriskās kārtības uzturēšana, rūpes par novada iedzīvotāju drošību.
2013.gads
Pirmajā vietā – sociālā aprūpe un veselības aprūpe; pirmais solījums: veselības aprūpes pieejamība ikvienam novada iedzīvotājam pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.
Pēdējais solījums: novada dome ik dienu strādās iedzīvotāju labklājības labā.
2017.gads
Pirmajā vietā – sociālā aprūpe un veselības aprūpe; pirmais solījums: sadarbība ar ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstiem par veselības aprūpes pakalpojumiem.
Pēdējais solījums: pieņemtie lēmumi un to izpilde būs vērsta uz iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu.
Žurnālista komentārs
Lai cik tas dīvaini arī būtu, vienmēr, tuvojoties vēlēšanām, publisko telpu piepilda saukļu birums: “Zināšanas – pieredze – mērķtiecība!” (“Vienotība”), “Saimnieki savā zemē” (“Zaļo un Zemnieku savienība”), “Mums svarīgs katrs novada iedzīvotājs!” (“No sirds Latvijai”) un “Vairāk darīt, mazāk solīt!” (“Reģionu alianse”) un tā tālāk. “Piecgadi – četros gados!”, “Uz priekšu – uz komunistisko rītdienu!” – nemaz neatšķiras no PSRS laikiem, kad šie lozungi notrulināja līdz bezsamaņai. Nepiekrītu “Reģionu alianses” moto – kā solījuši, tā solāt! Ikreiz – pirms vēlēšanām. Taču nekas nemainās. Diemžēl darīšana pieklibo. Protams, ne tikai šai poliskajai partijai. Ja būtu jau iepriekšējā sasaukumā vairāk darīts, tad “No sirds Latvijai” nevajadzētu apzvērēt, ka viņiem “svarīgs katrs novada iedzīvotājs”, kuru novadā palicis pieci desmit rindās. Tātad nav darba vietu, nav atbilstošu dzīves apstākļu, nav apmierinošas samaksas par darbu, pietrūkst savstarpēja dialoga un tā tālāk. Jājautā – vai esam saimnieki savā zemē? Atbilde jārod nevis saukļos un programmās, kurās izlasāmi īsi teikumi par ikvienas pašvaldības ikdienā veicamajiem darbiem. Kas tos liedzis darīt “Reģionu aliansei”, kas veselus četrus gadus ir bijusi pie novada stūres? Gan jau, paraugoties ciparu ailēs iepretī projektu realizācijai, dzīve rādās rožaina. Glīta tā ir arī pašvaldības iestāžu vadītāju un ierēdņu makos, bet kāda tā ir parastam iedzīvotājam? Nekādas īpašas augšupejošas izmaiņas nejūt pēc 2013.gada pašvaldību vēlēšanām, kad “Reģionu alianse” ir solījusi, un arī tagad sola, ka novada dome ik dienu strādās iedzīvotāju labklājības labā. Palielinās bezdarbnieku rindas, jo ik gadu aizveras pa skolai, toties vairāk kļūst sociālo māju. Sašaurinās autobusu maršruti, jo nav braucēju. Mazāk kļūst to iestāžu, kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem. Saasinās problēmas veselības aprūpes jomā. Tie daži zemnieki, kuri pūlas laukos noturēt dzīvību, ir izmisuši pēc darbarokām, kuru nav. Jaunieši sūdzas, ka viņiem nav te ko darīt. Uzskaiti varētu turpināt. Bet vai vajag? Galvenais saprast, ko darīt 3.jūnijā, lai spētu trāpīt naglai uz galvas un novadā sāktos pārmaiņas.
– Tamāra Ulase, portāla “Dzirkstele.lv” redaktore
Tautas balss
“Reģionu aliansei” ir novadā zināmi cilvēki, personības ar savām domām un skatījumu, un mērķi, uz kuru iet. Kādam tas ir pieņemami, kādam ne. Vai es visam piekrītu, vai man ir pieņemami, kā viņi ir darbojušies? Tas, ko viņi runā, man imponē. Taču par partijas devumu visās nozarēs zinu par maz. Tajā pašā laikā no savas nozares skatījuma varu teikt, ka “Reģionu alianses” pārstāvji ir veicinājuši kultūras attīstību novadā. Tomēr vietējā politikā es vairāk gribētu redzēt jauniešus. Protams, veterāniem arī ir jāpiedalās. Bet jauniešiem ir jābūt pārsvarā. Tāpēc jaunieši kandidātu sarakstā ir jāiekļauj sākumā, nevis beigās. “Reģionu aliansei” jauns cilvēks no novada ģimnāzijas kandidē kā 4. – it kā labi, bet viņam vēl ir jāpabeidz skola un tad jādomā par politiku. No partijas puses šāda kandidāta iekļaušana sarakstā – tā ir spēlīte. Bez dzīves skolas laikam būs grūti. Bet ko var izdarīt mūsu novada pašvaldība, balstoties tikai uz iedzīvotāju vajadzībām un pašu lēmumiem? Neko! Visu taču nosaka valsts politika! Kurā vietā Rīgas kabinetos sēdošie redz Gulbeni? Ko vēl mūsu pašvaldība var izdarīt, izņemot no valsts piešķirto budžeta līdzekļu pēc iespējas lietderīgāku un taisnīgāku sadali? Un tad vēl šī bažu pilnā gaidīšana, būs vai nebūs nākamā gada budžets tāds pats kā šogad, lielāks vai, nedod Dievs, mazāks?
Man patīk tas, ka “Reģionu alianse” savā priekšvēlēšanu programmā necenšas solīt neizpildāmo. Vienkārši skaisti savirknē vārdus, jo nav jau, ko solīt! Labklājību solīt nevar, var tikai palīdzēt uzlabot dzīvi, dzīves apstākļus. Nav vairs skaļu saukļu. Droši vien, ka “Reģionu alianse” grib darīt labu cilvēkiem, bet kā? Ir runa par ceļu sakārtošanu, par izglītības pieejamību bērniem. Un vēl? Kur mums novadā ir jaunas darba vietas? Daža pavīd, bet, kopumā ņemot, to vien dzirdi, ka atkal kādā darbavietā samazina strādājošo skaitu vai vispār likvidē. Nav nekā tāda šajā priekšvēlēšanu piedāvājumā, kas virzītu sabiedrību. Nav novadā un nav valstī.
– Astrīda Vilciņa, kultūras darbiniece
Nespēj apturēt jauniešu aizplūšanu
Katru gadu esmu gājis uz vēlēšanām, bet, vai šoreiz to darīšu, nezinu. Raugos sev apkārt un man liekas, ka nekad vēl jauno, spēka pilno cilvēku dzīve mūsu novada laukos nav bijusi tik bezcerīga kā pašlaik. Jaunie kuļas kā pliki pa nātrēm, izšķiež spēkus, mēģinādami uzsākt savu biznesu, bet beigās attopas pie sasistas siles. Viņiem, gribot vai negribot, ir jābrauc projām no Latvijas un jāmeklē iespēja nopelnīt naudu ārzemēs. Šā iemesla dēļ ne tikai es, bet daudzi seniori laukos ir sarūgtināti. Bērni mūs atstāj un aizmūk uz ārzemēm. Un mēs tur neko nevaram līdzēt. Bet novada domē tikmēr vadošie darbinieki sev palielina algas līdz bezjēdzībai. Kauns! Tāpēc no deputātu kandidātu solījumiem mums – ne silts, ne auksts. Pat dzirdēt negribas! Kālab lai balsoju par cilvēkiem, kuriem gar mani, maniem piederīgajiem nav daļas, par cilvēkiem, kuriem es esmu vienaldzīgs un arī tas, ar ko nodarbojos. Vai kāds ir mani mēģinājis satikt, uzrunāt? Man liekas, ka arī esošie šā sasaukuma deputāti ir iedomīgi un nepieejami. Vai es varētu kādu no viņiem satikt? Kur un cik ilgi būtu jāgaida rindā? Vīlies esmu ne tikai novada, bet arī valsts politiķos.
– Andrašs Fazekašs, lauksaimnieks
