“Adros Baltija” jau vairāk nekā 20 gadus specializējas personāla atlases jautājumos – palīdz dažādu amatu speciālistiem atrast labākās darba vietas, bet kompānijām – piesaistīt kompetentus kandidātus. Kompānijas vadītājs Aleksejs Saveļjevs ir gatavs dalīties ar uzkrāto pieredzi un sniegt vairākus vērtīgus padomus kandidātiem, kuri atrodas meklējumos.
Sāciet ar pozicionēšanu!
“Pozicionēšanās” pirmajā acu uzmetienā ir dīvains mārketinga termins, kas diezin vai attiecas uz darba meklējumiem. Tomēr tā gluži nav. Pie mums griežas liels daudzums cilvēku ar “putras” pilnu galvu. Viņi nespēj atbildēt uz vienkāršu jautājumu: “Kas es esmu? Es esmu finanšu direktors? Vai es esmu galvenais grāmatvedis? Kādam darbam es piekrītu? Kādu darbu patiesībā meklēju?”.
Iedomāsimies, ka speciālista CV ir norādīts, ka viņš ir bijis žurnālists, tad strādājis ar bērniem, tad kļuvis par reklāmas menedžeri un tagad atkal pretendē uz reklāmas menedžera amatu. Darba devējam noteikti radīsies jautājums: Vai man priekšā ir žurnālists? Vai speciālists darbā ar bērniem? Vai tomēr reklāmas menedžeris?
Šādā situācijā ir jāformulē nostādne: “Es, Andris Bērziņš, vēlos strādāt konkrētā transporta vai loģistikas kompānijā. Manas kā loģistikas speciālista funkcijas šajā kompānijā ir precīzas un saprotamas. Mana darba alga – precīzi noteiktā summa mēnesī.”
Formulējot nostādni šādā veidā, jums būs vieglāk orientēties, sastādot CV un motivācijas vēstuli. Jūs nenorādīsit nevajadzīgu pieredzi, kas izkliedē darba devēja priekšstatu par jums kā par speciālistu ar konkrētām iemaņām un prasmēm. Meklējot darbu, mēs bieži neprotam noformulēt informāciju par sevi. Metamies uz dažādiem darbiem, piespiežam darba devēju orientēties nevajadzīgā informācijā.
Pareizi sastādiet CV!
Pieredze rāda, ka vairāk nekā 95% no mūsu saņemtajiem CV ir sastādīti nepareizi. Pirmā kļūda – apjoms. Ja CV ir uzrakstīts uz 4–5 lapām, tad tas ir “aiz labā un sliktā robežas”. Optimālais apjoms ir 1 vai 2 lapas. Jums ir skaidri jānorāda kontakti, e-pasts un tālrunis. Adresi norādīt nav vērts – diezin vai darba devējs sāks jums sūtīt vēstules uz mājas adresi.
Galvenais CV uzdevums – pirmajā acu uzmetienā ir jābūt skaidram, uz kādu amatu pretendējat. Precīzi iezīmējiet to CV ievaddaļā un darba pieredzē. Ja ir grūti noformulēt darba pieredzi – vērsties pie mūsu speciālistiem vai jebkuriem citiem rekrūteriem! Viņi noteikti palīdzēs precīzi noformulēt iepriekš iegūto pieredzi.
Visizplatītākā kļūda CV – nenorādīt darba rezultātus. Grāmatveža darba rezultāta piemērs: “Pieņēmu grāmatvedību, štatā bija pieci darbinieki, dokumenti tika apstrādāti nepietiekami ātri. Palīdzēju izstrādāt jaunus dokumentu aprites procesus, ieviesu datorsistēmu, samazināju štatus par trīs kolēģiem, informācijas apstrādes produktivitāte palielinājās divas reizes.” Vai “septiņu darba gadu laikā izturēju deviņas VID pārbaudes bez aizrādījumiem, bez neviena soda”.
Runājot par pārdevējiem – tikai viens no desmit pārdevējiem kārto padarītā darba statistiku. Pārdevēji, ja jūs vēlaties attīstīties un virzīties pa karjeras kāpnēm, noteikti skaitiet un mēriet savu efektivitāti! Projektos, gabalos, stundās! Kā arī, ja jūs norādāt konkrētu darbavietu, norādiet arī kompānijas nosaukumu, amatu, pienākumus! Starp citu, pienākumi var būt ne vairāk kā 3–4. Kad cilvēks uzrāda desmit dažādus pienākumus, tas izraisa šaubas, vai cilvēkam ir bijusi konkrēta specializācija vai viņš bija “pīles” lomā: slikti peldēja, slikti lidoja, slikti staigāja.
Norādiet pieredzē sasniegto!
Ja speciālists pretendē uz darbu valsts struktūrā, ir jāatceras, ka tamlīdzīgās iestādēs darbs ir virzīts uz procesu, nevis rezultātu. Speciālisti darbojas saskaņā ar procedūrām, iekšējie procesi viņiem ir daudz svarīgāki nekā rezultāti. Ir jānorāda pieredze, vadoties no šīs nostādnes.
Tehniskajiem speciālistiem ir vērts norādīt projektu vadīšanas pieredzi, konkrētās instalācijas vai tehniskās realizācijas. Var norādīt aptuvenu projektu skaitu vai kvalitatīvi izpildītu procesu daudzumu gabalos vai periodos.
Mārketologi var norādīt realizētos projektus, to, vai ir palielinājusies kompānijas tirgus daļa viņu darbības laikā. Grāmatvežiem ir vērts akcentēt pildāmos pienākumus. Juristam – norādīt precizitāti. Dizainerim – likt akcentu uz kreativitāti.
Vai ir vērts izmantot grafiku?
Atkarībā no tā, uz kādu amatu kandidāts pretendē, CV var saturēt papildu elementus. Piemēram, dizainera CV var saturēt grafiku, ikoniņas, infografiku. Tomēr, ja kandidāts pretendē uz bankas amatu un ir nosūtījis CV ar infografiku, visticamāk, viņa kandidatūru noraidīs. Pajautājiet sev – vai jums ir nepieciešams tamlīdzīgs risks krāsainā CV dēļ?
Ja vēlaties pasvītrot konsekventumu, konfidencialitāti, rūpīgumu – labāk ir pieturēties pie standarta formāta CV. Piemēram, formātā “Europass”.
Kādās valodās izsūtīt CV?
Šeit viss ir pietiekami vienkārši. Darba sludinājuma teksts ir signāls – kādā valodā ir jāsūta CV. Ja sludinājums par vakanci ir izvietots latviešu valodā, tad arī jānosūta latviešu valodā. Ja angļu, droši sūtiet angļu valodā! Dažos gadījumos nav lieki piezvanīt darba devējam un uzdot tiešu jautājumu: kādā valodā viņš sagaida CV?
Ja amats paredz komunikāciju ar starptautiskiem tirgiem, CV var sūtīt divās valodās: latviešu un angļu.
Kā ģērbties uz pārrunām?
Nesen mēs ar kolēģiem apspriedām, kā ir vērts ģērbties IT speciālistiem. Tā ir atsevišķa tēma, tomēr esmu gatavs dalīties ar vispārīgiem padomiem.
Ir skaidrs, ka apģērbs pauž noteiktu ideju, piedaloties darbā pieņemšanas pārrunās. Ja mēs runājam par bankas sfēru, tad ir jāpasvītro stingrība, askētiskums, rūpīgums. Aplieciet kaklasaiti, uzvelciet konservatīvu uzvalku un visu, kas pasvītro konservatīvismu!
Solīda cilvēka radošs variants – casual, džinsi, kurpes, žakete.
Nesāciet ar “sapņu kompāniju”!
Pienākot aktīvas meklēšanas periodam, kandidāti bieži “skrien” uz interviju tajā kompānijā, kurā vienmēr ir sapņojuši strādāt. Tomēr visbiežāk sarkst un bālē, neatrod vajadzīgos vārdus un veiksmīgi izgāž pārrunas.
Mūsu priekšlikums – noteikt 4–5 kompānijas, kur jūs gribētu strādāt, tad noteikt 4–5 kompānijas, kur NEgribētu strādāt. Un, lai cik dīvaini tas būtu, sāciet tieši no otrā saraksta! Izejot dažas intervijas “sliktās” kompānijās, jūs iegūsit “sportisku formu”, izpratīsit situāciju tirgū, pārrunu veikšanas sistēmu un to, kādu apmaksu pieprasīt.
Pats interesantākais sākas tad, kad “baisajā un briesmīgajā” firmā izsaka darba piedāvājumu. Iznāk, ka jums tagad ir reāls piedāvājums! Tieši šajā brīdī droši dodieties uz savu sapņu kompāniju un intervējieties tur! Reālais piedāvājums ļaus jums justies daudz pārliecinošāk.
Prasīt vairāk vai mazāk?
Cilvēki bieži meklē stāvokli, amatu, naudu, bet maz laika velta savu iemaņu attīstīšanai. Ja jūs mācāties valodas, labi programmējat, strādājat ar datubāzēm vai apgūstat jaunus mārketinga paņēmienus, tad nauda un statuss paši jūs atradīs. Lielas algas dēļ ir vērts ieguldīt pašattīstībā.
Tomēr, pirms dodaties uz pārrunām, ir jāiepazīstas ar informāciju, cik par konkrētiem darbiem maksā tirgū. Tad pārlaist skatu minētajai pieredzei, reāli novērtēt savas spējas un ambīcijas.
Daudzus darba devējus kaitina, ja speciālisti pamato algu ar izdevumiem par kredītu, mājokli, ēdienu, sporta klubu. Šī pieeja ir nepareiza, jo darba devējam nav jāinteresējas par darbinieku personīgajiem izdevumiem. Daudz pareizāk ir pateikt vidējo algu savā specialitātē un pamatot nosaukto summu. Piemēram: “Es vēlos saņemt 10% vairāk par vidējo darba atlīdzību manā specialitātē, jo esmu labs speciālists, vadoties pēc manis iepriekšējā darba rezultātiem.” Darba devējs sapratīs, ka viņš jūs pieņem uz augstāku algu, bet arī iegūst rezultātu, kas ir augstāks par vidējo.
Kopumā ir vērts atcerēties, ka darbā pieņem par konkrētām iemaņām un rezultātiem, kurus mēs varam dot kompānijai. Definējiet pašpozicionēšanos, saprotami noformulējiet CV, precīzi aprakstiet pieredzi un iemaņas un neaizmirstiet patrenēties pārrunās “sliktās” kompānijās! Galu galā jums viss izdosies. Vēlam veiksmi!
