Drīz būs jau divi gadi, kopš Gints Āboliņš ieņem Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītāja amatu. Tā kā gulbeniešiem ir daudz sasāpējušu jautājumu, kā arī neskaidrību saistībā ar prioritārajiem un ieplānotajiem darbiem pilsētā, portālā “www.dzirkstele.lv” aicinājām uzdot jautājumus Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājam.
– Nosauciet piecus paveiktos darbus pilsētā!
– Pirmkārt, pilsētā bija mazdārziņu haoss. Cilvēki maksāja par apsaimniekoto zemi, bet nebija noslēgti nomas līgumi. Ja uz 2016.gada sākumu bija noslēgti tikai septiņi zemes nomas līgumi, šobrīd ir gandrīz trīs simti. Ir izstrādāts kartogrāfiskais materiāls. Iedzīvotājiem ir iespēja “www.gulbene.lv” apskatīties, kuri mazdārziņi ir aizņemti, kuras teritorijas ir brīvas, izvēlēties un darboties. Otrkārt, ir veikta visu pilsētas inženierkomunikāciju inventarizācija. Atnākot strādāt pilsētas pārvaldē, man nebija skaidrs, cik kilometru garumā ir pašvaldībai piederošie siltumtīkli, ūdensvads, kanalizācija. Kopīgiem spēkiem ar pilsētas pārvaldes komunālinženieri Jāni Krastiņu un “Metrum” tas viss tika izdarīts. Treškārt, Ziemassvētku noformējums. Ir iegādāti četri kilometri lampiņu. Protams, mēs nevaram sacensties ar Ventspili, kuriem bija aptuveni 40 kilometri lampiņu virteņu, bet mums vismaz ir sākums. Ceturtkārt, 2016.gadā Aizkapos tika veikta ielu apgaismes modernizācija un nomaiņa. Tas bija liels un pamatīgs darbs. Piektkārt, iedzīvotāji sen prasīja ietvi no Līkās ielas līdz lielveikalam “Beta”. Izdarījām. Kāpēc ietve apraujas? Tālāk ir privātīpašums. Mēs privātīpašumā nedrīkstam naudu ieguldīt. Liels darbs tiek ieguldīts, lai sakārtotu pašvaldības dzīvokļus. Tas prasa arī lielus finansiālus ieguldījumus. Pilsētā pašvaldībai pieder 469 dzīvokļi. Brīvi no tiem pašlaik ir 18. Pašvaldībai ir jāizīrē dzīvoklis, kas ir dzīvošanai derīgs. Tiek darīts maksimāli iespējamais, lai cilvēkiem dzīvokli iedotu maksimāli labu. Lielākā darba dienas daļa man aiziet darbos, kas saistīti ar pašvaldības dzīvokļiem. Gada laikā saņemam aptuveni 170 līdz 190 iesniegumus ar dažādiem jautājumiem – nomainīt logus vai durvis, saremontēt krāsni un tā tālāk. Ir jādodas uz visiem šiem dzīvokļiem, jātaisa fotofiksācija, jāsniedz cilvēkiem atbilde. Tas ir liels darba apjoms. Ir dzīvokļi, kas gadiem ir stāvējuši tukši, un mēs tajos esam sākuši ieguldīt līdzekļus. Nav pareizi, ka “Gulbenes namiem” maksājam naudu par apsaimniekošanu, bet mums tur neviens nedzīvo. Mēs esam izremontējuši dzīvokļus, kuri septiņus vai pat astoņus gadus ir nostāvējuši tukši. Piemēram, tāds dzīvoklis bija Viestura ielā. Izremontējām, un tagad tur dzīvo īrnieks, un ir apmierināts.
Jau kādu laiku jaunajiem speciālistiem – skolotājiem, ārstiem un policistiem, kuri mums ir nepieciešami un kuri paliek dzīvot novadā, ir iespējams tikt pie dzīvojamās platības. Viņiem ir jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu.
– Vai ir cerība par kādu jaunu rotaļlaukumu pilsētā?
– Katru gadu esam prasījuši, lai novads mums tam piešķir naudu. Iedota ir nulle eiro! Jaunu rotaļlaukumu būvniecība nav ieplānota, ir paredzēta nauda tikai uzturēšanai. Mēs tikai lāpām, labojam saplēstās lietas, vedam smilti, šķeldu. “Rotarieši” atrada līdzekļus, un ir objekts ar trenažieriem un citiem rīkiem Jaunatnes parkā. LMT projekta gaitā Skolas ielas daudzdzīvokļu nams 5/1 ieguva finansējumu 1999 eiro. Pilsētas pārvaldes līdzfinansējums būs 2000 eiro. Kopā 4000 eiro, kuri tiks ieguldīti rotaļu parka izveidē.
– Kad beidzot tiks sakārtots asfalta segums daudzdzīvokļu namu pagalmos?
– Beidzot pēc diviem gadiem, kopš būvniecības ieceres sākuma ir saskaņots projekts par Nākotnes daudzdzīvokļu kvartāla pārbūvi. Būs gājēju celiņi, automašīnu stāvvietas. Tā kā te nevar piesaistīt Eiropas finansējumu, darbi tiks veikti par pašvaldības līdzekļiem. Cik tas izmaksās? To redzēs pēc iepirkuma. Projekts ir sadalīts pa kārtām. Ja nebūs tik liela finansējuma, tad realizēsim to pa kārtām. Bet to jau izlems deputāti. Skolas ielas iedzīvotājiem ir jāpaciešas. Tur labosim bedres. Kad būs paveikts darbs Nākotnes ielā, soļosim tālāk uz Skolas ielu. Runājot vēl par pagalmu sakārtošanu, ir ļoti labi piemēri mums pilsētā, kas saviem spēkiem tiek galā ar asfalta seguma un teritorijas sakārtošanu iekšpagalmos, piemēram, Lazdu iela 3a un Lazdu iela 7a. Mājas pilnvarotā persona strādā, tāpat kā tas ir Skolas ielā 5/1. Viņi darbojas, un ir rezultāts.
– Kad tiks nopļauta zāle pie daudzdzīvokļu namiem Nākotnes ielā 2/2 un 2/3?
– Ja iedzīvotājus neapmierina nenopļautā pieguļošā teritorija, jāsauc kopsapulce, jāatlaiž mājas pilnvarotā persona, jānomaina sētniece. Jārīkojas arī pašiem! Lai tur nopļautu zāli, daudz laika nevajag. Mēs tur apzināti nepļausim zāli. Ja iedzīvotājiem, kuriem tur skraida un rotaļājas pašu bērni, patīk tā dzīvot un uz to nolūkoties, nu tad lai tā arī ir.
– Vai uz Jaunās ielas žēl uzbērt pāris kravas būvgružu?
– Pilsētā ir daudz teritoriju, kas kadastrā iezīmētas kā ielas, bet realitātē tur ielas nav. Tā nav iela. Tā ir teritorija, kurai kadastrā ir atvēlēta vieta, lai perspektīvā varētu tikt izbūvēta. Kāpēc cilvēki negrib iet pa Rīgas ielu, kur ir normāls trotuārs? Kāpēc jābrien pa dubļiem? Kāpēc būtu jāpiesārņo pļava ar būvgružiem? Būvgruži tur netiks bērti.
– Vai tiek risināts jautājums par graustiem pilsētā?
– Ir izveidota graustu komisija. Es nevaru administratīvi sodīt, es varu tikai palūgt, lai īpašnieks sakārto. Esmu vērsies pie pašvaldības policijas, piemēram, par Brīvības ielu 90, par Blaumaņa 9, kā arī teicis un vērsis uzmanību par nekoptām pļavām pilsētā. Gaidiet, prasiet rīcību un rezultātu šajā jautājumā no graustu komisijas un pašvaldības policijas. Pilsētas pārvalde pēc savas iniciatīvas šogad ir ieplānojusi nojaukt graustus Līkajā ielā 13, kur ir izbūvēts celiņš uz “Betu”. Tur ir sabrucis šķūnis un pagrabs. Šīs divas būves ir bezsaimnieka manta. Ieguldīsim finanšu līdzekļus un nojauksim. Ja kāds zina, kā privātīpašnieku piespiest sakārtot savu teritoriju un nojaukt graustu, pasakiet! Es saredzu tikai vienu risinājumu, kā cīnīties ar graustu īpašniekiem. Ja divreiz uzrakstītu brīdinājumu īpašnieks ignorē, tad viņam šo īpašumu vienkārši atņem. Bet, lai tā izdarītu, ir jābūt likumiskam pamatam. Protams, šobrīd to nemaz nevar izdarīt.
– Kur ziemas laikā bērnam nomainīt pamperu un aizvest bērnu uz tualeti?
– Darba laikā var nākt uz novada domi -1.stāvā ir tualete. Arī Gulbenes kultūras centrā, protams, darba laikā, var izmantot tualetes. Tur tās ir ļoti labas. “Statoil”, “Lukoil” tualetes ir atvērtas visu diennakti. Ir pilsētā divas sabiedriskās tualetes – Jaunatnes parkā un Rīgas ielā 69a. Galu galā ielaidīšu savā kabinetā nomainīt pamperu, ja ir tāda nepieciešamība.
– Kā skolēnus palikt motivēt mācīties mūsu novada skolās?
– Tas īsti nav mans lauciņš, bet, manuprāt, Gulbenē ir labas skolas, bet Gulbenē nav izcilas skolas. Ar izcilu skolu es domāju tādu kā Rīgas 1.ģimnāzija. Ja mēs varētu atrast resursus un iespējas kaut kā izciliem skolotājiem nākt strādāt uz Gulbeni, kaut vai pārpērkot viņus no citiem novadiem, piešķirot dzīvokļus, nodrošinot motivējošu atalgojumu vai piemaksas, mēs būtu tikai un vienīgi ieguvēji. Skolotāji un arī skolēni ir dažādi jāmotivē, arī finansiāli. Varbūt tiem skolēniem, kuri ir izcilnieki vai uzvarējuši olimpiādēs, var maksāt lielākas naudas balvas, kā arī dot iespēju braukt pieredzes braucienā, piemēram, uz Briseli. Lai strādā Izglītības nodaļa, lai domā! Mums ir internāts. Bērniem ir, kur palikt un dzīvot, ir arī kur atpūsties. Nav tā, ka nav nekā. Ir “Bāze”, “Gulces Gēns”, dejas, kori, sporta aktivitātes.
– Vai tiešām nevar rast risinājumu ar grabošajiem aku vākiem?
– Ja kāds zina risinājumu ar vākiem, tad nāciet pie manis un stāstiet! Noslēgsim līgumu. Izdariet tā, lai negrab! Mēs samaksāsim. Šobrīd mums ir viens risinājums – mēs šos vākus, kuri ir tik nekvalitatīvi, metinām ciet. Tas nav īstais risinājums, bet pagaidām cita risinājuma mums nav.
– Cilvēki žēlojas par koncertu trūkumu pilsētā.
– Es nevaru norādīt, kas jādara, piemēram, Gulbenes kultūras centram vai labiekārtošanas iestādei, jo to vadītāji nav manā pakļautībā. Es varu ieteikt, un arī esmu runājis ar kultūras centra vadītāju Egonu Kliesmetu, kāpēc tāda situācija. Atbilde bija – apmeklētāju skaits nesedz koncerta izmaksas. Tas nozīmē, ka viņiem tas koncerts ir jāsubsidē, ir jāpiemaksā māksliniekam, jo ar biļešu naudu nepietiek. Tajā pašā laikā kultūras centriem un to vajadzībām ir atvēlēta milzīga nauda novadā, pāri miljonam! Kāpēc nav koncertu? Es nevaru atbildēt. Es pats braucu reizēm uz koncertu Alūksnē vai Rēzeknē uz “Goru”. Ja būtu iespēja apmeklēt Gulbenē, apmeklētu te. Bet cilvēki te ir pasīvi. Viņiem it kā vajag pasākumus, bet, kad tie notiek, zāle ir pustukša. Koncertā pilsētas dzimšanas dienā šā gada sākumā – arī nepilna zāle, kaut gan koncerts par brīvu. Katrā ziņā es mēģinu nemaisīties kultūras dzīvē, jo šajā nozarē strādā profesionāli cilvēki, kas par to atbild.
– Kāpēc pilsētas pārvaldnieks vizinās ar darba mašīnu ārpus darba laika?
– Es pat teiktu, ka vairāk pat ir otrādi, jo izmantoju savu personīgo mašīnu darba vajadzībām. Ja brīvdienās pie mājas atrodas mans privātais auto un man piezvana, ka pilsētā ir nonests luksofors, es braucu ar savu auto apsekot un neeju pēc darba mašīnas uz garāžu. Piemēram, māju kopsapulces notiek pēc darba, un es uz tām braucu. Ja sestdienā es eju ārā no savas mājas Nākotnes ielā ar ziedu pušķi, es nedodos apsveikt kādu savu draugu vai paziņu, es ar šo pušķi dodos uz kādu pasākumu. Ja man nepieciešams vakarā veikt ielu apgaismes pārbaudi, es sēžos mašīnā un braucu pārbaudīt. Ja ziemā snieg sniegs, izbraucu jau pulksten četros un paskatos, lai dotu darba uzdevumu – tīrām vai netīrām, kaisām vai nekaisām, lai saprastu – tērējam 1000 eiro dienā, jo vidēji tik daudz izmaksā visas pilsētas ielu attīrīšana no sniega. Jā, es iebraucu pēc darba veikalā. Ja tas ir noziegums, lai vadība soda. Ja tas ir aizliegts, esmu gatavs saņemt rājienu un sodu. Bet lai cilvēki arī saprot, ka pārvalžu vadītājiem darba diena nebeidzas pulksten 17.00 un man reti kura sestdiena ir brīva.
