Iedzīvotāju skaits valstī, izņemot galvaspilsētu un Pierīgu, turpina samazināties. Protams, mazāk ir arī pasažieru sabiedriskajā transportā. Toties ievērojami vairāk ir personisko automašīnu, kas nevairo braucēju skaitu autobusos. Pārvadātāji cenšas ekonomēt un optimizēt maršrutus, tomēr nav viegli atrast līdzekļus jaunu sabiedriskā transporta līdzekļu iegādei, lai uzlabotu pārvadājumu kvalitāti.
Ņemot vērā visus aspektus un tendences, Autotransporta direkcija piedāvā koncepciju, kā uzlabot pasažieru pārvadājumu kvalitāti un saglabāt iedzīvotāju mobilitāti novados.
Autotransporta direkcija visām pašvaldībām ir nosūtījusi vēstuli, kurā aicina sniegt priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām autobusu kustību laikos un regularitātē. Diskusijas turpināsies līdz nākamajām gadam. 2018.gadā tiks sagatavota konkursa dokumentācija, un 2019.gadā izsludinās konkursu pārvadātājiem, lai tie sāktu strādāt pēc jaunās koncepcijas.
Pusi ieņēmumu veido dotācijas
“Šobrīd valstī 20 % maršrutu varētu slēgt kā nerentablus, bet to nedarām. Ar 2021.gadu izmantosim jaunākus un mūsdienīgi aprīkotus autobusus, kā arī vieglās automašīnas, kas nodrošinās regulārus sabiedriskā transporta pakalpojumus, būs transports pēc pieprasījuma. Uzņēmumiem tiek doti vairāki gadi, lai sagatavotos darbam pēc jaunajām prasībām,” stāsta Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Viņš secina, ka šobrīd viss iet pa apli – pakalpojumu kvalitāte un pasažieru skaits samazinās, valstij jāmaksā vairāk, trūkst naudas un kaut kas ir jāmaina. Lai uzlabotu situāciju, tiek paredzēts, ka reģionālajos maršrutos kursēs autobusi, kas būs jaunāki par 15 gadiem, bet atsevišķos maršrutos brauks pilnīgi jaunos autobusos. Pētījumu centra SKDS aptauja liecina, ka pārvadājumu uzlabojumi veicinās biežāku sabiedriskā transporta izmantošanu. “Tagad pārvadājumi ir atkarīgi no līguma nosacījumiem, kas ir atšķirīgi novados. Vienā novadā pasažieri tiek vesti ar autobusiem, kuru vidējais vecums ir 4 gadi, bet citā autobusu vecums sasniedz pat 29 gadus. Tiesa, Gulbenes novadā tiek iegādāti jauni autobusi un pakalpojumu kvalitāte pakāpeniski uzlabojas. Tomēr vidējais autobusu vecums ir lielāks nekā vidēji valstī,” norāda K.Godiņš.
Gulbenes novadā par 9 % ir samazinājies pasažieru skaits, salīdzinot šāgada četrus mēnešus ar šādu laika posmu pērn. Valstī pasažieru skaits ir samazinājies gandrīz par 2 %. Jo mazāk ir pasažieru, jo lielāki zaudējumi, kurus sedz valsts dotācijas pārvadātājam. “Valsts dotācija pārvadātājiem veido pusi no ieņēmumiem, otru pusi var ieņemt no biļetēm. Vidzemes reģionā valsts finansē pat vairāk nekā 60 %, tāpēc pārvadātājiem vajadzētu vērtēt pasažieru skaitu un autobusu parku veidot atbilstoši tam, jo ne visos maršrutos ir nepieciešami lielie autobusi. Gulbenē šo tendenci laikus pamanīja, pārejot uz mazākiem autobusiem,” vērtē K.Godiņš.
Uzlabos pārvadājumu
kvalitāti
Autotransporta direkcijas koncepcija paredz, ka ar 2021.gadu visa Latvija būs sadalīta 22 maršrutu tīklu teritorijās un katrā par pārvadājumiem būs konkurss. Šobrīd ir starppilsētu un vietējas nozīmes maršruti, bet turpmāk reģionālie maršruti tiks dalīti trīs kategorijās: A, B un C. A kategorija nodrošinās maršrutus starp republikas pilsētām vai reģionālas nozīmes centriem, B – starp reģionālajiem centriem, C būs pārējie maršruti. “Katrā lotē būs kāds no reģionālajiem vai pat republikas nozīmes centriem, Gulbenes gadījumā tādi būs pat vairāki. Maršrutu tīkls tiks veidots, ievērojot pasažieru vajadzības,” uzsver K.Godiņš. Jaunie kustību saraksti būs veidoti tā, lai iedzīvotāji varētu ērti izbraukāt uz centriem un saņemt valsts iestāžu pakalpojumus, ko nevar saņemt dzīvesvietā. Varēs izbraukāt uz darbu, ja strādā citā novadā, kā arī iepirkties.
Atslēgas vārds ir “kvalitāte”, kas nepieciešama, lai varētu pretendēt uz tiesībām pārvadāt pasažierus ar 2021.gadu. Ir svarīgi uzlabot komforta līmeni autobusos, nodrošināt ne tikai ērtu un drošu braucienu, bet arī apkuri ziemā un gaisa kondicionēšanu vasarā. Turklāt ir jābūt vizuālai un audiālai informācijai par pieturvietām, jānodrošina iespēja norēķināties ar bankas karti. K.Godiņš noliedz, ka līdz ar pārvadājumu kvalitātes uzlabojumiem sabiedriskā transporta pakalpojumi kļūs dārgāki. Pēdējos gados ir pieaugusi pārvadātāju konkurence, turklāt tie savus pakalpojumus piedāvā ne tikai viena novada robežās, bet arī citos reģionos. Līdz ar to pārvadātāju piedāvātā cena par kilometru ir mazāka. “Ja autobusu parks ir jaunāks, tā pašizmaksa ir zemāka,” skaidro K.Godiņš.
Autobusu maršrutus nosaka pieprasījums
Jaunums Gulbenes un citos novados būs transports pēc pieprasījuma. Tas kursēs uz mazapdzīvotām vietām, kur nav izdevīgi nodrošināt regulārus autobusu reisus. Šobrīd ir maršruti, kurus apkalpo tikai reizi vai divas nedēļā. Šajos maršrutos ir situācijas, kad brauc viens divi cilvēki vai pat izbrauc reisu tukšā. Tajos pasažieru pārvadāšanai varēs izmantot B kategorijas vieglos transportlīdzekļus, kuros ir līdz astoņām sēdvietām. Tas nebūs valsts dotēts taksometrs, bet sabiedriskais transports, kas brauks noteiktā laikā, maršrutā un apstāsies noteiktās pieturvietās. Transports pēc pieprasījuma būs iepriekš jāpiesaka pārvadātājam vai arī jau iepriekš jāiegādājas biļete. Vispirms transportu pēc pieprasījuma izmēģinās kādā novadā, un tikai tad to ieviesīs visā valstī. Transports pēc pieprasījuma ir populārs Somijā.
Kādos maršrutos brauc sabiedriskais transports, nosaka pieprasījums, nevis pārvadātājs, pašvaldība vai Autotransporta direkcija. SIA “Gulbenes autobuss” labākie maršruti ir tie, kuros valsts dotācija ir 53 %, bet sliktākajam maršrutam – 91 %. “Tas ir skolēnu maršruts, tāpēc tas tiks saglabāts. Kopumā valstī maršrutu tīkls ir pat palielinājies, lai gan pasažieru skaits ir samazinājies. Ja tā turpināsies, tad var pienākt brīdis, kad valsts vairs nespēs kompensēt zaudējumus pārvadātājiem. Turpmāk ir paredzēts definēt zaudējumu apjomu, kuru valsts ir gatava kompensēt,” atzīst K.Godiņš.
Valstī ir izveidots maršrutu tīkla teritoriālais sadalījums, kurā Gulbenes maršrutu tīkls ietver arī Alūksnes, Apes novadu un daļu Balvu novada. Tagad katrā novadā ir savs pārvadātājs. Turpmāk visā tīkla reģionā varētu būt viens pārvadātājs vai arī vairāki kopā var veidot pārvadātāju apvienību.
Pasažieris bez biļetes – bez tiesībām
Paredzēts, ka ar 2021.gadu biļetes varēs iegādāties elektroniski bez uzcenojuma. Paredzēts ieviest bezskaidras naudas norēķinu sistēmu, maksāšanai izmantojot karti, kas samazinās skaidras naudas apriti. “Regulāriem pasažieriem vienkāršāk ir iegādāties abonentbiļetes, kurām ir atlaides. Valstī tāda iespēja ir nodrošināta vairāk nekā pusei maršrutu. Ja pasažieriem ir vēlme tās iegādāties, jāvēršas pie pārvadātāja,” informē K.Godiņš.
Joprojām nelaime ir tā, ka nereti pasažieri gan samaksā par braucienu, bet neņem biļeti. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Autotransporta direkcija palielina kontroli. Šogad SIA “Gulbenes autobuss” bijušas piecas pārbaudes. “Tas ir maz,” secina K.Godiņš. Viņš mudina informēt par gadījumiem, kad netiek izsniegta biļete, jo tie var kļūt par iemeslu reisa vai maršruta likvidēšanai. “Pasažieris domā, ka dara labu šoferim, taču viņu var sodīt, ja kontrole atklās pārkāpumu. Biļete ir līgums ar pārvadātāju. Ja kaut kas notiek vai pakalpojums neapmierina, biļete dod tiesības prasīt atbildību no pārvadātāja,” skaidro J.Godiņš. Perspektīvā autobusos būs videonovērošana, kas ļaus nodrošināt kontroli un arī rūpes par braucēju drošību.
Fakti
◆ 2011.gadā valstī uz 1000 iedzīvotājiem bija 299 automašīnas, 2016.gadā – 340 automašīnas.
◆ Autobusu vidējais vecums Latvijā ir 12,3 gadi, Vidzemē – 14,1 gads.
◆ Pēdējā gada laikā Latvijā iegādāti 117 jauni autobusi.
◆ 2014.gadā Autotransporta direkcija pārņēma 48 % līgumu ar pārvadātājiem, kurus bija slēgušas rajonu padomes un plānošanas reģioni.
◆ Līgumi, kas aptver 85 % Latvijas teritorijas, ir spēkā līdz 2020.gadam, bet 15 % – līdz 2018.gadam.
