Bebrs nav kaitnieks! “Bebrs ir visnotaļ vajadzīgs dzīvnieks,” “Dzirkstelei” uzsver Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Bebri nevis postot, bet tieši radot biotopus, viņu darbības rezultātā veidojas jaunas mitraines, tātad arī jaunas mājvietas priekš daudziem citiem zīdītājiem, abiniekiem, ūdens putniem un kukaiņiem. Bebru centienus cilvēku radītos grāvjus pārvērst atpakaļ dabiskā biotopā nevar uzskatīt par nedarbiem. Tāda ir viņu būtība un dzīvesveids.
Mūsdienās cilvēkiem, protams, svarīgāks ir mežs un lauki, taču cilvēku saimnieciskajai darbībai būtu jāsadzīvo ar šo zīdītāju. Jāņem vērā, ka daudzi meži ir radīti mākslīgi, nosusinot agrākās mitraines. Problēma ar bebriem ir tā, ka viņu postījumu apmērs, graužot kokus un būvējot dambjus, ir diezgan iespaidīgs. Tas ir pa spēkam arī nelielam bebru skaitam, taču viss ir atkarīgs no vietas un vides, kur tas notiek. Varētu piekrist mednieku teiktajam, ka bebru skaits grāvjos ir samazinājies, taču upēs, no kurām viņi pārvietojas uz grāvjiem, viņu skaits joprojām ir iespaidīgs. Pēc Jāņa teiktā, lielākā daļa bebru tomēr dzīvo upēs un ezeros, kur mednieki viņus traucē daudz mazāk, tāpēc par populāciju nevajadzētu satraukties. Viņaprāt, medīt bebrus vajadzētu tur, kur cilvēks ir ieguldījis līdzekļus, lai radītu mežu, un tam ir radīti acīm redzami postījumi. “Šādās vietās medniekiem būtu jāsadarbojas ar mežu apsaimniekotājiem, kuri izpļauj grāvjus un izgriež apaugumu. Tad cīņa ar bebriem būtu daudz efektīvāka,” saka Jānis.
Novērtē sadarbību ar
medniekiem
AS “Latvijas Valsts meži” meža infrastruktūras un ugunsdzēsības speciālists Mārtiņš Kudiņš uzsver, ka bebru populācija Austrumvidzemes reģionā pēdējos gados ir samazinājusies, bet joprojām ir stabila. Bebru visvairāk ir vietās, kuras ir ezeru vai upju tiešā tuvumā. Pa Gauju vai Pededzi bebriem ir vieglāk pārvietoties un atrast jaunas bebru neapdzīvotas, neaizņemtas teritorijas. Parasti šīs vietas ir mežu meliorācijas sistēmas, kuras bebru dzīvošanai ir ļoti piemērotas. Postījumi Gulbenes novadā, kas rodas bebru darbības rezultātā, samazinājušies galvenokārt AS “Latvijas valsts meži” labās sadarbības ar vietējiem medniekiem rezultātā. Mednieki pārsvarā ir apzinīgi un pilda savus pienākumus, jauc dambjus un medī bebrus “Latvijas Valsts mežu” apsaimniekotajās platībās. Tāpēc pēdējos gados Gulbenes novadā nav bijušas piemērotas sankcijas nevienam mednieku klubam saistībā ar bebru radītajiem postījumiem un vienaldzīgo attieksmi pret tiem.
Gadījumos, kad medniekiem ir problēmas ar bebru nomedīšanu meliorācijas grāvju piesērējuma dēļ, kas traucē ūdens noteci un nepieciešams veikt nebūtiskus grāvja pārtīrīšanas darbus, “Latvijas Valsts meži” mēģina rast individuālu pieeju katram gadījumam atsevišķi un rast pēc iespējas labāko un ātrāko risinājumu. Bieži šādās situācijās vispirms veic meliorācijas sistēmas uzturēšanas darbus, sakārtojot ūdens noteci. Medniekiem atliek tikai nomedīt bebrus un nepieļaut turpmāku bebru postījumu rašanos. Tāpat arī, ja blakus esošajā teritorijā notiek “Latvijas Valsts mežu” meža infrastruktūras uzturēšanas darbi, to laikā tiek ieplānota arī bebru dambju likvidēšana.
Lielās populācijas blīvuma dēļ bebrs Latvijā ir ierindots pie nelimitētajiem dzīvniekiem, tomēr saglabājot saudzēšanas periodu no 1.maija līdz 1.augustam. Par šo faktu M.Kudiņam ir savs viedoklis: “Arī turpmāk bebrs ir jāatstāj kā nelimitētais dzīvnieks, jo Latvijā bebru populācija ir stabila un nav pazīmju, ka tā tiktu pārekspluatēta. Bebriem ir jādzīvo dabiskā vidē upēs, ezeros, nevis cilvēku radītos meliorācijas grāvjos zemju nosusināšanai. Kamēr bebri Latvijā turpinās dzīvot meliorācijas grāvjos, tikmēr viņiem ir jābūt kā nelimitētajam dzīvniekam.”
Mednieki aktīvi medī bebrus
Pēc Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženiera medību jautājumos Laimoņa Kļaviņa rīcībā esošās informācijas par nomedīto nelimitēto dzīvnieku skaitu 2016./2017.gada medību sezonā bebru medības Gulbenes novadā ir bijušas veiksmīgas – nomedīti 1426 bebri. Visvairāk bebru nomedīts 6835.iecirknī, kurā medī MK “Augstiekalni”, A.Kalvīša iecirkņa, A.Ozoliņa iecirkņa, MK “Saliņbirzs” un J.Oša individuālā medību iecirkņa mednieki – kopā nomedīti 252 bebri. Otrajā vietā ar 197 bebriem ir E.Pušpura iecirkņa, MK “Ievugrava”, MK “Stradi” un biedrības “Jaktskalniņš” mednieki. Trešie veiksmīgākie, kuri tikuši pie 176 bebriem, ir Stāmerienas 1.iecirkņa, Stāmerienas 2.iecirkņa, Kalnienas mednieku formējuma, “Bērzemnieku Nr.1” un “Bērzemnieku Nr.2” mednieki.
Fakti
◆ Pasaulē ir sastopamas divu bebru sugas – Kanādas un Eirāzijas bebrs. Kanādas bebrs savu māju pārsvarā ceļ ūdenskrātuves vidū, bet Eiropas bebrs izrok eju labirintu krastā. To kažoka krāsa variē no gaiši brūnas līdz pat ogļu melnai, taču priekšzobu tonis visiem ir spilgtā, oranždzeltenā krāsā, un graušanas procesa rezultātā zobi nepārtraukti tiek deldēti un uzasināti.
◆ Eirāzijas bebru populācijās melno bebru īpatsvars vietām nepārsniedz 25 %, bet parasti ir pat vēl mazāks. Latvijas bebru populācija ir veidojusies, gan tos mākslīgi ievedot un vēlāk pārvietojot, gan arī tiem patstāvīgi ieceļojot. Pēc to pilnīgas izmedīšanas bebru populāciju Latvijā sāka atjaunot 1927.gadā, bet tikai astoņdesmito gadu sākumā to skaits ļāva atsākt bebru medības.
◆ Latvijā šobrīd mitinās apmēram 100 000 īpatņu un tie ir tikai un vienīgi Eirāzijas bebri. Tuvākā vieta, kur mitinās Kanādas bebri, ir Karēlija un Somija. Un, tā kā Eirāzijas bebrs ir daudz dzīvotspējīgāks par Kanādas bebru, tad Latvijā, visticamāk, Ziemeļamerikas suga neienāks.
