Deviņus gadus vecā Gulbenes mūzikas skolas 1.flautas klases audzēkne Annija Iļjenko saulainajā vasaras tērpā skolas vestibilā atgādina koši dzeltenu pienenes ziedu. Jaukais smaids, draiskās dzirkstelītes acīs un blakām mīkstam spēļu lācim saudzīgi novietotā flauta bez vārdiem liecina, ka instruments ir pats svarīgākais.
Uzlūkojusi dažādos prestižos mūzikas konkursos iegūtās balvas, ko citu pie citas jau sarindojusi viņas mūzikas skolotāja Inga Driķe, Annija, kura rudenī uzsāks mācības Gulbenes vidusskolas 4.klasē, ir gatava nelielai sarunai.
Dienu sāk ar enerģijas
uzņemšanu
“Es pati ļoti gribēju mācīties mūzikas skolā, lai iemācītos spēlēt flautu, jo tad, kad vēl gāju bērnudārzā, spēlēju blokflautu. Lielo flautu spēlēt ir sarežģītāk. Flautas skolotāja Inga ir jauka, jo ļoti daudz ko iemāca. Ja vajag, viņa arī baras, bet es uzskatu, ka arī mūzikas skolā skolotājiem ir jābūt prasīgiem,” domā Annija un stāsta, ka flautas spēlei daudzas stundas atvēlot arī mājās.
“Annijas mamma jau dažkārt sakot meitai, ka varbūt vajag mazliet atlikt malā flautu, vajag paēst, atpūsties, pamācīties kaut ko citu,” sarunā iesaistās I.Driķe. “Nav jau tā, ka, tiklīdz no rīta pamostos, tā uzreiz spēlēju flautu. Vispirms man vajag uzņemt enerģiju, lai tad, kad sāku spēlēt flautu, man nesāpētu kauli un būtu pareiza stāja un elpošana, tāpēc no rītiem es vingroju. Parasti to daru kopā ar māsu Aleksu, kura rāda vingrojumus. Tā vingrot ir jautrāk,” Annija atklāj, kā iesāk savu dienu.
Piemīt interese, azarts un uzcītība
Skolotāja Inga uzslavē savu audzēkni, sakot, ka Annijai viss padodas viegli, bez aizķeršanās. “Annija mūzikas skolas 1.klasē mācīsies vēl vienu gadu, jo pēc gadiem ir maza, tāpēc neatbilda konkursu noteikumiem. Tas nav nekas slikts. Tikai labāk. To, ka Annijai ir talants, pamanīju kopš pirmās nodarbību dienas un stundas. Viņai piemīt arī liela interese, azarts un uzcītība, jo diemžēl instrumenta spēle ir tāda, ka ar to vien, ko mēs darām skolā, nepietiek. Šobrīd viņa mājās flautu spēlē vismaz divarpus stundas. Lai sasniegumi būtu arī turpmāk, šim laikam ir jāsniedzas vismaz līdz piecām stundām, jo konkursos konkurence ir milzīga. Anniju mūzika dziļi interesē. Ja ir jāapgūst jauns skaņdarbs, tad viņa jau pati mēģina saprast, kas ir vajadzīgs, mēģina tajā ielikt savas emocijas un sajūtas. Ir ļoti daudz tehniskā mūzikas materiāla, jo mūzikas tehniskajam izpildījumam prasības ir ļoti augstas. Annija labprāt apgūst arī to, spēlē gammas, ko audzēkņi ļoti reti dara,” vērtē I.Driķe. Izrādās, ka pedagoģes 33 darba gados Hendeļa sonāti līdz šim nav spēlējis neviens mūzikas skolas pirmklasnieks, jo šis skaņdarbs ir sarežģīts gan tehniski, gan muzikāli. “Uzreiz jau var pateikt, ko kurš audzēknis spēs nospēlēt. Liela nozīme ir, lai skaņdarbs tā izpildītājam arī patiktu. Protams, te nav runa par obligātajiem skaņdarbiem,” piebilst pedagoģe.
Uz skatuves –
ar Holivudas smaidu
Annijai pirms atbildīgiem konkursiem un koncertiem tāpat kā daudziem ir liels uztraukums, bet, izejot uz skatuves un sākot spēlēt, tas tiek pārvarēts. “Zinu – kā es nospēlēšu, tā arī būs, ka neko citu mainīt tad vairs nebūs iespējams. Spēlēju tā, kā varu,” stāsta topošā mūziķe. Arī skolotāja Inga, iedrošinot Anniju, vienmēr atgādina, ka no tā, vai ir satraukums vai nav, nekas nemainās, ka spēlēts netiek tikai tāpēc, lai iegūtu kādu vietu. “Mēs spēlējam tāpēc, ka mums tas ļoti patīk, jo arī daudzas starptautiskās žūrijas vērtē to, kā bērns iznāk uz skatuves, kā jūtas uz tās. Annija, kā mēs paši jokojam, uz skatuves nāk ar Holivudas smaidu uz lūpām – viegli un nepiespiesti. Šogad mēs pieveicām pašu grūtāko un sarežģītāko K.Štrāla starptautisko konkursu “Jaunais flautists”, kas aptver visu plašo mūzikas jomu. Annija mājās no šī konkursa atgriezās ar 1.vietu un zelta medaļu. Ja šī vēlme darboties neapsīks, kad Annijai būs pusaudža gadi un sāks “augt radziņi”, tad domāju, ka viņa varētu būt starp Latvijas labākajām flautistēm. Annija ir arī izcila orķestrante. Ja manis kādu reizi nav orķestrī, viņa spēj aizstāt arī mani,” I.Driķe nevairās no slavinošiem vārdiem.
Modelē mēbeles lellēm
Brīvajā laikā Annijai ļoti patīk spēlēties ar lellēm, kuru mājās ir daudz. Viņa pati tām izgatavo dažādas mēbeles, izmantojot lielākas un mazākas kartona kastes un kartona plāksnes. “Man tas ļoti patīk – radīt kaut ko interesantu. Kad nespēlēju flautu un arī lelles esmu atlikusi malā, tad vakaros pagalmā kopā ar māsu un tēti spēlējam badmintonu, jo tā var labi izkustēties. Bērniem, kuri vēl domā par mūzikas skolu, saku, lai nāk droši, jo te ikvienu mīļi sagaida, un, ja kaut kas nav saprotams, tad pamāca. Kad izaugšu, gribu kļūt par mūziķi, lai gan arī skolā labi mācos un piedalos mācību priekšmetu olimpiādēs. Mammai arī patīk, kā es spēlēju. Viņa nāk uz visiem koncertiem, kuros piedalos. Mans tētis spēlē klavieres, bet māsa grib iemācīties spēlēt ģitāru,” stāsta talantīgā Annija.
Annijas
panākumi
◆ 2016.gada vasara – starptautiskajā konkursā “Gradus ad Parnassum” 2.vieta un kauss.
◆ 2017.gada februāris – starptautiskajā konkursā “Naujene Wind 2017” 1.vieta.
◆ 2017.gada marts – Latgales mūzikas skolu jauno izpildītāju konkursā 1.vieta un “Grand Prix”.
◆ 2017.gada aprīlis – starptautiskajā konkursā “Viva la Musica” 2.vieta.
2017.gada aprīlis – K.Štrāla starptautiskajā konkursā “Jaunais flautists” 1.vieta un zelta medaļa.
◆ 2017.gada jūnijs – jaunākā dalībniece starptautiskajā konkursā “Zlota Trabka”.
