Par teicamiem un izciliem rezultātiem mācību darbā Ministru prezidenta Māra Kučinska Atzinības rakstus saņēma pieci Gulbenes novada skolēni. Jaunieši atzīst, ka Atzinības raksta saņemšana gandarī, jo apziņa, ka esi novērtēts, patiesi iepriecina.
Varam lepoties ar Gulbenes vidusskolas absolventi Tīnu Žmuidu, Lizuma vidusskolas absolventu Ritvaru Sebri, Gulbenes novada valsts ģimnāzijas absolventiem Viktoriju Kuļikovu, Zandu Maltaunieci un Hārdiju Nogobodu, kurš šogad saņēma arī Kriša Bauzes piemiņas balvu kā labākais matemātiķis. Hārdijs atzīst, ka saņemt šos apbalvojumus bijis liels gods. Tie ir kā motivācija neapstāties pie sasniegtā un turpināt gūt panākumus ne tikai augstskolā, bet arī profesionālajā sfērā.
K.Bauze bija matemātikas skolotājs Gulbenes vidusskolā, kurš mīlēja matemātiku un šo mīlestību ieaudzināja savos skolēnos. Viņa audzēkņi piedalījās valsts matemātikas olimpiādēs un guva tajās izcilus panākumus. Šie skolēni kļuva par izciliem matemātiķiem, fiziķiem un datoru zinātniekiem. K.Bauzes piemiņas balvu nodibināja Gulbenes vidusskolas 10.izlaidums 1998. gadā, lai godinātu absolventu ar dziļu interesi un mīlestību pret matemātiku.
Nākotnes nodomi
Visi jaunieši turpinās mācības. Ritvars atzīst, ka nolemt, kur doties studēt, bijis ļoti grūti, jo esot sarežģīti saprast, kuras lietas atstāt hobija līmenī un ar kurām dzīvē strādāt. Rezultātā viņš izlēmis studēt Rīgas Tehniskās Universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātē Uzņēmējdarbību un vadīšanu. “Pirmkārt, vidusskolas laikā sanāca daudz uzņemties vadību dažādās jomās, un tas man labi izdevās. Otrkārt, izvēlējos šīs studijas, jo interesē matemātika, ekonomika un viss ar tām saistītais. Domāju, ka ar savu uzņēmību un gribasspēku man viss izdosies,” saka Ritvars. Savukārt Zanda savu nākotni saista ar medicīnu, Hārdijs – ar ekonomiku, bet Viktorija studijas vēlas saistīt ar valodām, lai varētu konkurēt starptautiskajā darba tirgū. Viņa interesējas par starptautiskajiem procesiem, par valstu attiecību un sadarbības koordinēšanu. Tīna atzīst, ka vēlas strādāt kultūras jomā. “Ja kādudien manīsiet mani pie kultūras apvāršņa, ziniet – vienu savu sapni esmu piepildījusi!” saka jauniete.
Iedvesmo un ļauj noticēt
Hārdijs atzīst, ka seši gadi kā ģimnāzistam paskrēja nemanot, jo ārpus mācību darba aktīvi iesaistījies sabiedriskajā dzīvē. Interešu izglītība un citas aktivitātes ļāva gūt iedvesmu mācībām. Hārdijs īpaši pateicas Aleksandrai Birkovai par nesavtīgo ieguldījumu. “Viņa ne tikai paplašināja mūsu redzesloku ārvalstīs dažādu projektu laikā, bet arī ļāva noticēt manām angļu valodas prasmēm,” uzsver Hārdijs. “Atsevišķos mācību priekšmetos esmu mācījies patstāvīgi, lasot par sev interesējošiem tematiem, piemēram, par ekonomikas aktualitātēm, tā papildinot savas zināšanas,” saka Hārdijs, kuram jau no sākumskolas klasēm ir patikusi matemātika. Risinot dažādu grūtības pakāpju uzdevumus, viņš guvis atziņu: ja neizdodas viena metode, nav jāapstājas, bet gan jāturpina ar citu pieeju. “Šo pašu var attiecināt arī uz visdažādākajām dzīves situācijām. Papildus matemātikai ar interesi apguvu arī ekonomiku, programmēšanu un kulturoloģiju,” stāsta Hārdijs.
Iesaistās visur
Ritvars Sebris atzīst, ka mācību laiks Lizuma vidusskolā ir bijis patiešām aizraujošs, jo centies iesaistīties visur, kur vien varējis. “Zināšanas un izglītības līmenis, ko var iegūt Lizuma vidusskolā, noteikti nav zemāks par pilsētas skolām. Galvenais ir pašam gribēt mācīties un apgūt to, ko skolotāji sniedz,” ir pārliecināts Ritvars, kurš vislielāko pateicību saka vidusskolas gadu klases audzinātājai Ingai Kadilei, kura bija ne tikai vienkārši klases audzinātāja, bet arī psihologs un draugs, kurš sniedz padomus grūtās situācijās un atklāj patiesās dzīves vērtības. “Jāsaka paldies arī pārējiem skolotājiem un skolas vadībai. Mani mīļākie priekšmeti bija sports, matemātika un vēsture. Visvairāk mani aizrāva sports, jo tā ir mana sirdslieta, un skolotājs Aigars Bērziņš iedrošināja izmēģināt spēkus gandrīz visos sporta veidos. Matemātika, īpaši algebra, arī bija viens no maniem mīļākajiem priekšmetiem, jo pie skolotājas Ivetas Roziņas stundas vienmēr bija gan izglītojošas, gan arī jautras. Vēsture man pašam ļoti interesēja, tāpēc šo priekšmetu bija aizraujoši mācīties pie skolotāja Sandra Rakauska, kurš savas stundas pasniedza ar lielu entuziasmu, un vēlāk pie skolotājas Ingrīdas Sebres, kur uzzināju faktus, ko nevar atrast nevienā mācību grāmatā,” stāsta Ritvars.
Pacietīgs darbs un
neatlaidība
Arī Zandai mācību gadi skolā tika aizvadīti enerģiski un radoši, tie bijuši pilni ar dažādiem notikumiem un emocijām. “Lai arī mācību priekšmetus mācījos diezgan līdzvērtīgi, tomēr mani visvairāk aizrāva bioloģija, jo patīk izzināt sevi un citus, uzzināt, kādi procesi notiek mūsu organismos,” saka Zanda.
Viktoriju visvairāk ir iedvesmojusi vācu valodas skolotāja Anita Putna, kura ļoti labi sagatavoja viņu starptautiskajam vācu valodas eksāmenam. “Viņa mani pārliecināja, ka ar pacietīgu darbu un neatlaidību var sasniegt iecerēto. Arī skolotāja Aleksandra Birkova iemācīja, lai sasniegtu labākus rezultātus, ir vajadzīgs papildu darbs ārpus mācību stundu darbam. Esmu pateicīga par daudzajām iespējām piedalīties mācību olimpiādēs un konkursos. Tie viennozīmīgi bija ļoti noderīgi. Protams, jāpiemin arī apmaiņas projekti, pateicoties kuriem ieguvu jaunas zināšanas un kontaktus,” saka Viktorija, nenoliedzot, ka valodas viņai īpaši padodas. “Veids, kā valodu mācību priekšmetu skolotāji organizēja darbu stundās, patika, tādēļ interese ne brīdi nemazinājās, bet gan tikai pieauga. Vienmēr gribēju uzzināt vairāk un pati meklēju papildus informāciju, strādāju ar sevi, lai uzlabotu savas prasmes. Vēl man patika arī kulturoloģijas stundas,” stāsta Viktorija.
Svarīgi būt nemitīgā kustībā
Tīna zina, ka dzīvē bez darba un pamatīga ieguldījuma vispār neko nevar sasniegt. “Lai kaut ko saņemtu, ir jādod; lai kaut ko sasniegtu, ir jādara! Bet jāteic, ka nez vai arī „plika” mācīšanās dzīvē ko dod. Teorija, kas rakstīta mācību grāmatā, bez izpratnes un spējas to pielietot dzīvē ir bezjēdzīga. Atzinības rakstā teikts, ka „visa pamatā ir gudri un zinātkāri cilvēki – tādi, kuriem ir vēlme kaut ko mainīt, un zināšanas, lai to darītu.” Nepietiek tikai ar vēlmi kaut ko mainīt vai tikai ar zināšanām. Vajag sevī iemiesot abus. Manuprāt, svarīgākais ir būt nemitīgā kustībā, sekot līdzi aktuālajam, paust savu viedokli, nostāju – būt personībai ar savu „es”,” skaidro Tīna, kurai Ministru prezidenta Atzinības raksts ir arī kā pamudinājums – iegūtais skolā nu ir prasmīgi jāpielieto dzīvē.
Viņa atzīst, ka laiku, ko pavadījusi Gulbenes vidusskolā, ir neiespējami raksturot pāris teikumos. Tas ietvēra sevī visu: prieku un izmisumu, gandarījumu un padošanos, apjausmu un neticību. “Bet tikai šī sajūtu un domu daudzveidība izveidoja mani par to, kas esmu. Joprojām grūti apjaust, ka manas dienas vairs neaizritēs Gulbenes vidusskolā. Gan mācību process, gan darbs skolēnu pašpārvaldē bija kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu,” saka Tīna.
Viņa vēlas teikt paldies ikvienam skolotājam, jo arī tie mācību priekšmeti, kas nepatika vai tik ļoti nepadevās, ļāva izprast un iepazīt sevi. Savukārt viņas iedvesmas skolotāja bija, ir un būs latviešu valodas, literatūras skolotāja un viņas klases audzinātāja Iveta Zvaigzne. “Tikai pašsaprotami, ka latviešu valoda un literatūra man bija sirdij vismīļākie mācību priekšmeti, kas man ne tikai patika, bet arī padevās, līdz ar to ļāva arī pagozēties panākumu saulītē. Daudz lasu jau kopš bērnības, tādēļ nespēju iedomāties savu ikdienu bez dažāda veida literatūras,” saka Tīna.
