Gada latviskākie svētki pagājušās nedēļas nogalē pieskandināja visu Gulbenes novadu. Svētku noskaņa valdīja gan pagastu centros, gan viensētās.
Godina Līgas un Jāņus
Lizuma pagastā ir 14 Līgas un 70 Jāņi, kas pie lielā ugunskura Lizuma parkā tika godināti 23.jūnija vakarā. Apsveikumā visiem tika veltīts daudz labu vārdu, likti galvā ozollapu un ziedu vainagi, veltīta dziesma, kā arī pasniegta vietējās alus ražotnes SIA “Tālavas ķēniņa alus” sarūpētā dāvana.
“Mums viss ir pašiem savs,” lepojas Lizuma kultūras nama vadītāja Elita Dūte. “Savs amatierteātris “Daiva”, savs jauktais koris, lauku kapela, jauniešu deju kopa “Veiksme” , savs alus un savi balles spēlētāji – grupa “Velves”. Paši varam gan teātri uzspēlēt, gan padziedāt, gan uzdejot. Līgas un Jāņus godinājām tāpēc, ka mēs – lizumnieši – nebijām ilgi tikušies šajos svētkos, jo 2015.gadā Jāņus ielīgojām Litenē, pērn – Druvienas “Silmačos”. Bija ļoti skaisti. Visi pasākuma dalībnieki no Lizuma kultūras nama pūtēju mūzikas pavadīti devāmies gājienā uz pils dārzu, lai ar lāpām iededzinātu lielo ugunskuru. Ikviens varēja no groziņa paņemt graudu sauju, lai iemestu ugunskurā, kaut ko klusībā vēloties paši sev un arī Lizumam. Tā kā jāņuguns tiek uzskatīts par svētuguni, tad katrs pasākuma dalībnieks varēja paņemt pa uguntiņai, iedegt dārza sveces un izlikt pa visu dārzu. Cilvēki bija ļoti pozitīvi un apgaroti. Dzirdējām daudz labu vārdu,” stāsta E.Dūte
Peldina zirgus ezerā
Stāmerenieši kopīgai līgošanai atpūtas vietā “Lāčauss” pie Stāmerienas ezera pulcējās tieši Jāņu dienā, ierodoties ar kājām, divriteņiem un automašīnām. Šī diena tikusi izvēlēta tāpēc, ka bieži vien Jāņos pēc līgošanas savās sētās cilvēki labprātāk sanāk kopā. Jau pagājušajā gadā, strādājot pie kultūras pasākumu plāna šim gadam, Stāmerienas pagasta kultūras dzīves organizatore Gaida Vīksniņa klusībā lolojusi ieceri parādīt cilvēkiem, kā peldina zirgus. Šajos Jāņos, sadarbojoties ar saimniecību “Pilssēta”, tas ir piepildījies.
“Manuprāt, zirgu peldināšana ezerā bija tas, kas piesaistīja cilvēkus, jo kopā bija pulcējušies aptuveni 150 cilvēki. Labi, ka bija saule un silts laiks, tāpēc zirgu peldināšana varēja notikt. Kā jau tas šajos svētkos ir pieņemts, ka visam jābūt apaļam, arī zirgi skaisti ezerā peldēja pa apli. Cilvēki viņus daudz fotografēja un redzēto uzņēma ar ovācijām. Arī es pati par zirgu peldināšanu biju vairāk lasījusi nekā redzējusi. Mēs iekūrām arī ugunskuru un mēģinājām saskaitīt, cik no tiem darbiem, kas pēc senām tradīcijām ir jāizdara Līgovakarā, ir izdarīti. Skaisti pavadījām arī Jāni, kā tas ir pieņemts senajās tradīcijās, lai sagaidītu Pēteri. Izraudzījāmies savu Jāni Ģērmani, likām viņam sēsties zirga mugurā un lēni jāt projām. Pirms tam visām jauniešu deju kopas “Poga” meitenēm bija atļauts viņu nobučot. Pie mums muzicēja arī Lizuma lauku kapela,” stāsta G.Vīksniņa.
“Silmačos” – aptuveni 2000 skatītāju
Aptuveni 2000 skatītāju bija izvēlējušies Līgovakarā doties uz Druvienas pagasta “Silmačiem”, lai tur ne tikai noskatītos brīvdabas izrādi “Skroderdienas Silmačos”, bet arī ballētu. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis stāsta, ka paši mākslinieki ar skatītāju daudzumu esot bijuši apmierināti. “Tiesa, tik daudz skatītāju kā pērn šogad nebija. Arī tādu apmeklētāju daudzumu, kā pirmajā reizē, kad “Silmačos” tika spēlēta šī Rūdolfa Blaumaņa luga, diezin vai piedzīvosim,” piebilda pārvaldnieks. Daudzi apmeklējuši arī vienīgo muzeju, kas veltīts konkrētajai izrādei. Ar tās ekspozīciju iepazīstinājusi Sandra Āre. Druvienas “Silmaču” muzejs tagad ir nodots Druvienas kultūras nama pakļautībā.
