Restaurēts bānīša vagons, uzšūti formas tērpi, top motodrezīna un tiek remontēta bānīša pirts. Ar to visu var lepoties “Gulbenes- Alūksnes bānītis”.
Bānīša darbinieki visu laiku domā par to, kā piesaistīt tūristus un, lai tūristi, apciemojuši bānīti, aizbrauktu ar pozitīvām emocijām. Pārvadājumu daļas vadītājs Raitis Melders stāsta, ka, piemēram, par restaurētā bānīša vagonu Jāņu dienas izbraucienā pasažieri esot bijuši sajūsmā. Lielākās pārmaiņas ir skārušas tieši vagona interjeru. “Visi bānīša soli padomju laikos bija nokrāsoti ar grīdas krāsu. Rezultātā – interjers ļoti nepievilcīgs. Jaucām ārā solus. Lakojām tos, jo arī kādreiz šie soli bija lakoti. Soliem tika piemeklētas tādas skrūves, kādas tās bija kādreiz. Kad ielikām jau atpakaļ restaurētos solus, secinājām, ka tomēr vagona interjers vēl izskatās nepilnvērtīgi. Tad izgatavojām jaunus galdiņus no ozolkoka. Sakārtojām arī logu ailes. Rezultātā ir paveikts liels darbs. Vagons ir saņēmis arī kalpošanas termiņa pagarinājumu. Turpmākos piecus gadus varēsim skaisti vizināt šādā vagonā,” stāsta R.Melders. Viņš piebilst, ka vagona restaurācija ilgusi apmēram pusotru gadu, un tagad plānā – restaurēt arī otru bānīša vagonu.
R.Melders arī uzsver, ka visi bānīša brigādes darbinieki tagad lepojas ar Latvijas brīvvalsts laika formas tērpiem. Ventspils brīvdabas muzeja bānīša speciālisti esot bijuši tie, kas dalījušies ar informāciju, kādi formas tērpi bija Latvijas laikā dzelzceļa darbiniekiem, un tad tie tapuši arī mūsu bānīša darbiniekiem.
“Pirms tam mūsu darbiniekiem bija vai nu zili krekli, vai arī T-krekli, bet sapratām, ka tas nav īsti labi. Pie mums brauc ārzemnieki, vēstures entuziasti, tāpēc mūsu koptēlam jābūt skaistam, līdz ar to tika uzšūti šādi formas tērpi. Ikdienas braucienos gan tos darbinieki nevelk. Nākamā reize, kad darbiniekus varēs redzēt šajos formas tērpos, būs Vīna svētkos 8.jūlijā,” stāsta R.Melders.
Motodrezīna – uz Bānīša svētkiem
Ja līdz šim interesentiem bija iespējams pavizināties ar rokas drezīnu, tad drīzumā būs iespēja izbaudīt braucienu arī ar motodrezīnu, bet nākotnē taps arī koka drezīna. Tas būs vēl viens jauns tūrisma piedāvājums Gulbenē. Ja kāds, piemēram, nevēlas braukt ar bānīti, tad ir pieejami mazie transportlīdzekļi, ar kuriem var pavizināties pa depo ceļiem. “Klusais sapnis ir jau uz Bānīša svētkiem ar to vizināt pa depo ceļiem,” atklāj R.Melders un piebilst, ka motodrezīna netiks būvēta kā vēsturiskais prototips kādam noteiktam modelim. “Motodrezīnas tapšanā izpaužas mūsu pašu radošums, mūsu interpretācija – modernais kopā ar vēsturisko,” saka R.Melders.
Pirts ar odziņu
Savukārt 21.jūlijā tiks atklāta restaurētā bānīša pirts. “Izjaucām visu pirti līdz pamatiem, jo morāli un fiziski tā bija novecojusi. Tagad pirts būs ar odziņu! Tā kā pirtī nav baseina, tad tiem, kas vēlēsies, tiks nodrošināta pamatīga ūdens šalts. Proti, būs kubuls, kur, paraujot striķi, varēs uzliet sev virsū pamatīgu ūdens šalti,” jaunumu atklāj R.Melders.
Pirts strādās katru piektdienas, sestdienas un svētdienas vakaru. “Nākt var jebkurš, jo tā ir publiskā pirts. Līdz šim to izmantoja gan vietējie, gan arī tūristi.”
Pārvērtības gaida arī depo koridors. R.Melders spriež, ka remonts varētu sākties ziemā. Tiks novāktas nevajadzīgās instalācijas, tiks atjaunotas visas durvis, atjaunots krāsojums. Tiks uzstādīts ekrāns. Ikviens, ienākot depo, varēs paskatīties video par bānīti, savukārt labākie bānīša eksponāti no tūrisma rallija tiks novietoti skapjos aiz stikla. “Tā būs vieta, kur, ienākot tūristam vai vienkārši apmeklētājam, jau gūt priekšstatu par mums, ja gadījumā tajā brīdī viņu neviens nesagaida,” saka R.Melders.
Viņš arī novērojis, ka tūristu aktivitāti ietekmē laikapstākļi. Tā kā šogad vasara nelutina, tad ir jūtams, ka vēl nav sācies īstais tūristu pieplūdums. “Cerams, ka sezona atsāksies ar pilnu sparu, kad iestāsies īsta vasara. Ja ir vēsāks laiks, cilvēki tomēr vairāk izvēlas doties uz Grieķiju vai Turciju,” saka R.Melders un piebilst, ka, piemēram, šopavasar un arī vasaras sākumā jūtama interese par bānīti ir bijusi somiem. “Pirmās somu grupas, kas pie mums bija, aizveda labu informāciju, un tad jau klāt bija nākamās tūristu grupas no Somijas. Ir bijuši arī vācieši, kuriem esam organizējuši pat specreisus, brauc arī no Krievijas,” stāsta R.Melders.
