Ja vēlamies uzslavēt kādu cilvēku par viņa darbīgumu, mēdzam sacīt: “Viņš ir čakls kā skudra.” Šos vārdus var adresēt arī tirzmaliešu Ineses un Mārtiņa Skudru ģimenei. Ineses un Mārtiņa ģimene bija starp tām Gulbenes novada ģimenēm, kuru sabiedrisko aktivitāti ir novērtējusi arī pašvaldība.
Ir tikai jāsaplāno
Ikdienā Inese strādā Gulbenes novada sociālās un veselības aprūpes centrā “Tirza” par saimniecības vadītāju, kur nemanot aizritējis jau desmitais darba gads, bet Mārtiņš katru rītu dodas uz darbu kokapstrādes uzņēmumā SIA “Imu” un labprāt iesaistās pagasta labiekārtošanas darbos. Ģimenē aug trīs bērni – meitas Justīne un Jolanta, kā arī dēls Artis. Inese šobrīd ir dekrēta atvaļinājumā, jo jūlijā gaidāms ģimenes pieaugums. Skudru ģimenes jaunā paaudze ir ļoti aktīva, jo labprāt iesaistās dažādos pasākumos. Justīne, kura šogad beidza Lizuma vidusskolas 12.klasi, ir Tirzas kultūras nama amatierteātra “Mūžam Tavs” dalībniece un spēlē lomas jau vairākās izrādēs. Savukārt Jolanta, kurā mācās 8.klasē, darbojas Tirzas pamatskolas pašpārvaldē, dzied korī un nodarbojas ar sportu. Artis, kurš šajā pavasarī absolvēja Tirzas pamatskolu, darbojās Tirzas jauniešu deju kolektīvā, kā arī apmeklēja Gulbenes sporta skolas grupu un piedalās dažādās sporta aktivitātēs. Šobrīd viņš izlēmis apgūt automehāniķa arodu Smiltenes tehnikumā. Tirzas pagastā par Skudru ģimeni saka, ka tā ir sabiedriski aktīva, jo piedalās pagasta rīkotajos kultūras pasākumos, labprāt iesaistās organizatoriskajos darbos, kā arī pārstāv Tirzas pagasta komandu sporta sacensībās pagastā un novadā. Kas ir tas, kas šai ģimenei neļauj sēdēt tikai mājās?
Vecākajai meitai Justīnei atbilde uz šiem jautājumiem ir vienkārša: “Atliekam citus darbus malā un piedalāmies. Ir tikai jāsaplāno savs laiks.” Līdzīgi meitai domā arī tētis Mārtiņš, kurš brīvajā laikā pievērsies dažādām sporta aktivitātēm, tajās iesaistot arī dēlu Arti. “Pagasta sporta dzīves organizators Mārcis Rudzītis informē par visiem sporta pasākumiem gan pagastā, gan Gulbenē. Sporta zālē, kas darbojas pie Tirzas pamatskolas, var spēlēt futbolu, florbolu, jo ir izveidotas komandas. Ir tikai jāvēlas visā piedalīties,” uzskata Mārtiņš, kurš tāpat kā dzīvesbiedre Inese labprāt uzklausa bērnu vēlmes. Piemēram, kad pagasta pārvalde organizējusi sestdienas talku, kurā bijusi iekļauta arī ābeļu vainagu izkopšana, Skudru ģimene bijusi klāt, lai pēc talkas mājās atgrieztos ar jaunām zināšanām, kas lieti var noderēt turpmākajā dzīvē. “Ja aicina, ir jāpiedalās. Mājas darbi no tā necietīs, jo tā ir pārbaudīta patiesība, jo vairāk darāmā, jo vairāk var paveikt,” uzskata Inese.
Ar apņēmību atgriezties
Vecākā Skudru meita Justīne, kas šobrīd vēl ir izvēles priekšā un prāto par došanos uz Rīgu, lai turpinātu mācības, ir apņēmības pilna atgriezties dzimtajā pagastā. “Domāju par profesiju, ko var attīstīt arī laukos. Ja jauni cilvēki vēlas strādāt, tad arī Tirzas pagastā ir iespējams to darīt. Vienam ar savu piemēru tas ir tikai jāpierāda, gan jau tad būs sekotāji,” uzskata Justīne. Savukārt jaunākā māsa Jolanta prāto, ka dienās kļūs par ģimenes ārsti. “Mēs ar Inesi saviem bērniem neko neuzspiežam, sakot, ka noteikti ir jākļūst par kādas konkrētas profesijas pārstāvi. Pašiem ir jāsaprot, kas patīk. Artis, piemēram, sākumā domāja par galdnieka profesiju, bet tad pārdomāja. Lūdzu! Aizbraucām uz atvērto durvju dienu Smiltenes tehnikumā. Visu izzinājām, apskatījām,” stāsta Mārtiņš, kurš ir tirzmalietis jau 42 gadus. Savulaik Inese, būdama Rīgas meitene, gribējusi Mārtiņu aizvilināt pie sevis uz Rīgu, bet viss izvērties pretēji. Mīlestības vadīta, arī viņa kļuvusi par tirzmalieti. “Man patīk šī vieta. Lielākā daļa tirzmaliešu ir sabiedriski un izpalīdzīgi, tikai viņus vajag uzrunāt, uzaicināt,” uzskata Mārtiņš.
Iespējams sākt no mazumiņa
Viņš domā, ka laukos tomēr ir jābūvē dzīvojamās mājas, jo ir cilvēki, kuri vēlas dzīvot un strādāt laukos, bet nav kur dzīvot. Mārtiņam zināmi cilvēki, kuri strādā Lizuma pagasta SIA “Avoti”, bet dzīvot vēlējušies Tirzas pagastā, taču dzīvokļu nav. “Arī ceļus vajag sakārtot. Kur palikuši pirms gadiem dotie solījumi, ka būs viens novads, bet tā centru ar pagastu centriem savienos asfaltētas brauktuves? Laukos dzīvojošie ir apdalīti. Četras reizes Tirzas pagastā esam rīkojuši iedzīvotāju forumu un četras reizes esam savas prasības sūtījuši ar autoceļiem saistītajām instancēm Rīgā. Maijā arī izvirzījām savas prasības, ko parakstīja vismaz piecdesmit cilvēki, bet atbildi vēl neesam saņēmuši. Ceļu nav, bet ceļa nodokli tikai paceļ,” prāto Mārtiņš.
Inese darbojas Tirzas pamatskolas vecāku padomē, tāpēc ģimenes sarunās tiek skartas arī skolu problēmas. Viņa uzskata, ka mazo skolu pārstrukturizācija vai pat slēgšana nav īsti pareiza, jo mazos pagastos skola mēdz būt visu aktivitāšu centrs. “Ir jābūt reālistiem. Skolās bērnu ir mazāk. Skolas uzturēšana izmaksā salīdzinoši vairāk nekā skolu apvienošana. Ja pagasta pārvaldei lielākā daļa no sava budžeta jāiegulda skolā, par kādu pagasta attīstību tad varam runāt,” Inesei oponē Mārtiņš.
Būdams daudzbērnu ģimenes galva, Mārtiņš uzskata, ka šīm ģimenēm vajadzētu paspert soli pretim, piemēram, piešķirot atvieglojumu personiskās mājas iegādei. “Mēs vēlētos dzīvot paši savā mājā, jo šobrīd mitināmies nelielā dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā, bet tam ir vajadzīgi līdzekļi. Ja tāda iespēja būtu, mēs varētu ierīkot paši savu augļu dārzu ar ābelēm, ķiršiem un bumbierēm, bērniem būtu neliels sporta laukums, būtu arī dīķis, kurā peldēties, kas ir bērnu sapnis.” Ne Mārtiņš, ne Inese nepieder cilvēkiem, kas pārtiek no nemitīgiem lūgumiem. Viņi ir iemācījušies iztikt ar to, kas ir.
Ar apskāvieniem neskopojas
Inese un Mārtiņš kopā ar bērniem labprāt svin arī svētkus. “Svētkos vienmēr visi cenšamies būt kopā. Dzimšanas dienās ar lielām dāvanām neaizraujamies, bet ar mīļiem novēlējumiem un apskāvieniem neskopojamies,” stāsta Inese. Justīne, vērīgi uzlūkojot vecākus, bilst, ka tētis tikai ārēji šķietot bargs. Patiesībā ar viņu daudz ko varot sarunāt, tikai vispirms tiekot pajautāts: “Kāpēc tev to vajag?” Arī dusmoties tētis ilgi nespējot. Mamma mēdzot būt principiālāka. Justīne ļāvusies arī tēta vaļaspriekam – makšķerēšanai. Vienreiz it kā pa jokam pamēģinājusi un “āķis lupā”. “Bērni savā starpā satiek labi. Lielu strīdu nav bijis. Dažkārt jau viens otru pakaitina, bet viss pārvēršas par jokiem,” Inese uzliela savas atvases. Justīne, atsaucoties mammas sacītajam, piebilst: “Skudru ģimenes lozungs ir – viens par visiem, visi par vienu!”
