Atbild Valsts policijas patruļdienesta darbinieks KĀRLIS GAĻKINTS:
– No malas filmēt policijas darbu drīkst, bet nedrīkst līst virsū likumsargiem un traucēt viņu darbu notikuma vietā, jo mūsu darbs notikuma vietā ir palīdzēt cietušajiem un strādāt ar lieciniekiem. Sabiedrībā ir izstrādājusies tendence, attieksme un uzvedība – negadījuma vai notikuma vietā labāk pastāvēt malā, filmēt, pakomentēt no malas, nevis palīdzēt otram, kas nonācis nelaimē, ja, piemēram, uzbrūk bērnam vai vecākam cilvēkam. Tāpat bieži garāmgājēji neizsauks policiju, ieliks internetā safilmēto, uzrakstīs rakstu un norādīs, ka policija neko nav darījusi.
Bieži cilvēki nāk klāt un prasa, kas noticis, sastājas paliels pūlis, filmē, bet, kad policijas darbinieks prasa atbildēt uz kādiem jautājumiem, meklē lieciniekus, tad it kā neviens neko nav redzējis. Lūdzot atsaukties negadījuma aculieciniekus ar preses starpniecību, nepiezvana neviens. Vai ir arī gadījumi, ka cilvēks pienāk klāt un paziņo policijai – es redzēju, bet neko jums neteikšu. Tādā situācijā policijas darbinieks nevar pierādīt, ka viņš ir vai nav bijis klāt. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka no viņu liecības ir atkarīgs, vai var pierādīt kāda vainu vai – tieši pretēji – to, ka cilvēks ir bez vainas.
Iedzīvotājiem nevajadzētu kautrēties informēt policiju par gadījumiem un cilvēkiem savu māju tuvumā, bērnu laukumos – ziņot kaut vai anonīmi, lai policija var pārbaudīt un aizbraukt – lai, pirms notikusi nelaime, policija to būtu jau novērsusi.
