Ne tikai dievkalpojums, bet arī krāšņa procesija ap baznīcu, aizlūgums par Gulbeni, par savu valsti, iespēja klausīties arhibīskapā Zbigņevā Stankevičā svētdien, 2.jūlijā, ievadīja rītu katoļu draudzē.
“Esat gājuši cauri visādiem pārbaudījumiem,” ar šādiem vārdiem savu uzrunu sāka arhibīskaps. Viņam uz sirds bija sakrājies daudz sakāmā, jo acīmredzot draudzes pārstāvji ir vērsušies pie Latvijas katoļu baznīcas galvas ar savu sarūgtinājumu un lūgumiem. Tur ir pārdzīvojumi saistībā ar māsu karmelīšu aizsaukšanu no Gulbenes šā gada sākumā, kā arī ilgas pēc garīdznieka, kurš pilnībā pārvaldītu valsts valodu.
Par māsām karmelītēm cīņa nav galā
Arhibīskaps sacīja, ka, runājot par māsām karmelītēm, “cīņa nav galā”, 13.jūlijā viņam ir paredzēta tikšanās ar māsu karmelīšu ģenerālo padomi. “Cerēsim, ka pie jums māsas būs,” pauda Z.Stankevičs. Viņš arī norādīja, ka māsu aizsaukšana ir likusi draudzei vairāk līdzdarboties savas baznīcas dzīvē. Līdz tam gulbenieši bija jau pieraduši, ka visu dievnamā paveic māsas un draudzes locekļi tikai atnāk uz dievkalpojumu izjust šā darba augļus. Tagad viss ir jādara pašiem. “Jūs esat baznīcas locekļi, jums ir līdzatbildība. Tas ir labs virziens. Tā turpināt! Ja māsas dabūsim atpakaļ, lai viņas nodarbojas ar katehēzi, bet lai nejaucas tur, kur jūs varat izdarīt paši,” teica Z.Stankevičs.
Viņš aicināja draudzi lūgties par māsām, par priesterību, par to, lai savā un citās draudzēs būtu pastāvīgi diakoni. Viņš priecājās, ka Latvijas katoļu saimē ir parādījies pirmais precētais diakons. Tas esot kāds piecu bērnu tēvs.
Z.Stankevičs sarāja draudzi, ka tā ne vienmēr prot apzināties un novērtēt Dieva žēlastību. Viņš uzsvēra, ka draudzē kalpo pat divi priesteri, bet daudzās citās katoļu draudzēs Latvijā sava pastāvīga priestera uz vietas nemaz neesot. Kā zināms, pirms apmēram diviem gadiem par draudzes prāvestu ir kļuvis poļu priesteris Andžejs Stoklosa, kuram grūtības sagādā komunikācija latviešu valodā. Saskaņā ar draudzes mājaslapā publicēto informāciju šobrīd draudzes viceprāvests ir Ingars Stepkāns. Pirms A.Stoklosas draudzes gans kopš 2014.gada bija Pāvils Kamola, kurš arī ir no Polijas. Pirms tam draudzes priesteris ar pārtraukumiem no 1998. līdz 2014.gadam bija gulbeniešu iemīlētais Vjačeslavs Bogdanovs, kuram nesagādā grūtība saziņa gan latviešu, gan krievu, gan poļu valodā.
Reizi nedēļā varēs satikt Smiltenes priesteri
“Latvijā trūkst priesteru,” atzina Z.Stankevičs. Šobrīd uz visu Latviju esot tikai 10 Katoļu garīgā semināra audzēkņi. Tāpēc esot svarīgi, lai ticīgie lūgtos par to, lai jaunieši no viņu vidus izvēlētos sekot aicinājumam papildināt priesteru rindas. Šobrīd situācija Latvijā esot tāda, ka nav iespējams visas draudzes nodrošināt ar garīdzniekiem “saviem spēkiem”. Katoļticīgajiem Latvijā esot jābūt pateicīgiem par to, ka uz šejieni braukt kalpot piekrīt garīdznieki no citām valstīm, kuri šurp dodas kā misionāri, “nezinot ne vārda latviski un nepazīstot šejienes kultūru”. “Lienu vai no ādas ārā, ārzemēs klauvējot pie bīskapu durvīm,” sacīja Z.Stankevičs, klāstīdams, kā viņš meklē priesterus Latvijai ārpus šīs valsts robežām. Piemēram, Vācijā to darīt esot veltīgi. Par laimi, ir vēl citas valstis, kur var meklēt un atrast atsaucīgus garīdzniekus.
Z.Stankevičs nosoda tos, kuri nododas aprunāšanai tā vietā, lai novērtētu to, ko Dievs ir devis. Arhibīskaps pauda, ka uz baznīcu nav pieņemami nākt ar patērētāja psiholoģiju. Baznīca nav vieta, kur var saņemt reliģiskos pakalpojumus. Baznīca ir vieta, kurā draudze kalpo Dievam. Attieksme “mums pienākas” esot aplama, jo cilvēkam pienākas vienīgi sods par viņa grēkiem, kas arī jāuzskata par “Dieva mīlestības nesaudzīgu dāvanu”. Z.Stankevičs bilda, ka tīri cilvēciski gulbeniešu draudzei pienāktos priesteris no savējo vidus, ja Gulbene būtu Latvijai devusi vismaz piecus priesterus. Tomēr arhibīskaps iejūtīgi pauda, ka viņš zina par komunikācijas grūtībām, kādas Gulbenes katoļu draudzē ir, ejot pie grēksūdzes. Tāpēc turpmāk reizi nedēļā Gulbenē būs sastopams Smiltenes priesteris Juris Škapars, ar kuru varēs bez valodas barjeras izrunāties tie, kam tas nepieciešams Z.Stankevičs pauda – viņš darot visu iespējamo, lai Gulbenes katoļu draudzes locekļi būtu labi aprūpēti. Viņš arī uzsvēra, ka Gulbenē šoreiz kārtējo reizi ir pārliecinājies – šī ir dzīva draudze ar savām tradīcijām, ar labu atmosfēru, ar pieaugušo draudzes locekļu, kā arī ar mazo eņģelīšu kori.
Pateicībā par vizitāciju, draudzes locekļi pasniedza arhibīskapam ziedus, augļus un citas pašu sarūpētās un gatavotās veltes. Z.Stankevičs svētīja draudzes vajadzībām iegādāto traktoru un baznīcas pagalmā piedalījās kopīgā maltītē, uz kuru visi bija laipni aicināti.
