Lauksaimniekiem zāles lopbarības gatavošanu šovasar sarežģī nepastāvīgie laikapstākļi, kas nav piemēroti ne tikai sausā siena vākšanai, bet pat zaļās zāles masas tīšanai rulonos.
“Laikapstākļi ir slikti, jo pat skābsienu nevar satīt ruļļos. Lietus līst, plēve, kas domāta ruļļu ietīšanai, nelīp. Zāli arī apvītināt nevar. Gaidot labāku laiku, tā pāraug un zaudē savu kvalitāti. Tas nozīmē, ka arī lopbarības uzturvērtība būs mazāka. Pļavām jau bija jābūt nopļautām. Esmu pārliecināta, ka šogad kvalitatīvu sienu mēs nedabūsim. Vienīgā cerība var būt atāli. Un arī tad, ja būs silts un saulains laiks. Ir jau vēl viena problēma. Spīd saule, varētu braukt uz lauka, lai pļautu, bet tehnika stieg. Zemākās vietās – ūdens. Vēl paies krietns laiks, kamēr tie zemumi izkaltīs, lai varētu nopļaut arī tos,” situāciju raksturo Stāmerienas pagasta lauku konsultante Aiva Rēdere.
Izvērtē zāles ieguvumu
Līdzīgas problēmas ir arī citiem ganāmpulku īpašniekiem. Piemēram, Tirzas pagasta “Lejas Zosēnu” saimnieks Jānis Jēgers velk paralēles ar pērno vasaru, kad arī bijusi līdzīga situācija.
“Pagaidām situācija lopbarības sagatavošanā nav vienkārša, bet cerams, ka laikapstākļi nostabilizēsies un paspēsim arī sienu sagatavot. Vēlamās kvalitātes, protams, nebūs. Savā saimniecībā esmu paspējis sagatavot tikai vajadzīgo skābbarības daudzumu. Siena nav. Es arī īpaši nerēķinu, cik tonnu siena vajadzēs. Zāles ieguvumu no pļavas gan izvērtēju. Ja pietrūks siena, tad piepresēšu klāt arī salmus, jo saimniecībā ir divas ražošanas nozares – lopkopība un graudkopība. Manā saimniecībā lopu ēdināšanā noteicošā ir skābbarība. Sauso barību gatavoju tikai tik daudz, lai kaut kam piejauktu klāt. Mēs laikapstākļus izmainīt nevaram. Vēl jau tikai jūlija sākums. Viss būs labi,” pārliecināts “Lejas Zosēnu” saimnieks.
Līgo pagasta zemnieku saimniecības “Vanagi” saimniece Ņina Mavrina stāsta, ka pērn šajā laikā jau bijuši sagatavoti 90 procenti no nepieciešamā lopbarības daudzuma. “Šobrīd ķeram stundas, kad nelīst un rullējam zāles ruļļus. Labi, ka pirms Jāņiem izdevās desmit hektāru lielā platībā savākt labas kvalitātes sienu. Nevar teikt, ka tagad būtu katastrofa. Gan jau vēl kaut ko savāksim. Pavasarī, kad laiks bija labāks, nebija zāles, savukārt tagad traucē lietus,” secina Ņ.Mavrina.
Kā kopsi, tā pļausi
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes augkopības speciāliste Ingrīda Šteinberga uzsver, ka šajā pavasarī zāle ceroja un stiepās garumā lēnām, tāpēc liela nozīme bija arī tam, kā zālāji agri pavasarī tikuši pabaroti ar komplekso mēslojumu, lai, iestājoties siltākām laikam, strauji augtu, solot labu zāles ieguvumu. “Lai iegūtu labu zālāju ražu, kas ir garants arī kvalitatīvas rupjās lopbarības sagatavošanai, pavasarī neko nedrīkstēja nokavēt. Lauksaimniekiem jāpatur prātā, ka nemēslotā un nekoptā zālājā zāle attīstās lēni, zālājs ir mazražīgs un nekvalitatīvs. Kavējas arī tā pļaušana,” norāda speciāliste.
