Ceturtdien, 6.jūlijā, Gulbenē svinīgos apstākļos notika Zemessardzes 25. kājnieku bataljona komandiera maiņa. Līdzšinējo komandieri pulkvežleitnantu Normundu Baranovu (39 gadi) nomainījis majors Ģirts Pintāns (41 gads).
Ceremonija notika pie Gulbenes pieminekļa, kas veltīts par Latvijas brīvību kritušajiem. N.Baranovs bataljona karogu svinīgi nodeva jaunā komandiera rokās. Viņš pats dienesta gaitas turpinās NATO štābā Nīderlandē, Brunsumā. Ģ.Pintāns savas misijas apzināšanos izteica vārdos: “Esmu gatavs mirt par Latviju.”
Svētību jaunajam bataljona komandierim, stājoties pie amata pienākumiem, deva Gulbenes luterāņu draudzes mācītājs Ilgvars Matīss, kurš pauda – zemessargu uzdevums ir sargāt Latviju un iedzīvotājus, bet arī zemessargiem ir kāds, kas viņus sargā.
Ģ.Pintāns ir dzimis Cēsu pusē, Dzērbenē, dienestu bruņotajos spēkos sācis 1995.gadā obligātajā dienestā Rēzeknes robežsargu mācību centrā. 1999.gadā absolvējis Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Komandējošā sastāva virsnieka pieredzi ieguvis, dienot kā rotas komandieris Zemessardzes 14. kājnieku bataljonā. Starptautisko operāciju pieredzi ieguvis, piedaloties starptautiskajā operācijā Afganistānā 2010.gadā. Pēdējos gados ieņēmis komandējošā sastāva virsnieka amatus Nacionālo Bruņoto Spēku Apvienotajā štābā. Dienesta laikā saņēmis vairākus Aizsardzības ministrijas un Nacionālo Bruņoto Spēku apbalvojumus. Ģ.Pintāns pilnveidojis zināšanas un profesionālo pieredzi dažādās mācībās Latvijā un ārvalstīs. 2015. gadā majors Ģ.Pintāns papildinājis zināšanas Lietuvas Aizsardzības akadēmijā, savukārt 2016. gadā absolvējis Baltijas Aizsardzības koledžu Igaunijā. Viņš ir arī ģimenes cilvēks – trīs bērnu tētis.
Virsnieku rotācija – tradīcija
Komandiera maiņas ceremonijā bija klāt Zemessardzes štāba priekšnieks pulkvežleitnants Ervīns Kopeika, Zemessardzes 3.brigādes komandieris pulkvežleitnants Māris Simsons, tuvējo pašvaldību vadītāji, zemessargi un karavīri.
E.Kopeika uzsvēra, ka N.Baranovs “ir viens no profesionālākajiem Latvijas Bruņotajos Spēkos”, cilvēks, uz kuru var paļauties, “virsnieks, kurš gatavs stāvēt un krist par zemessargiem”, taču pienākot brīdis, kad “ir jārotē, jāiet uz priekšu”. Viņam būs gods Latviju turpmāk pārstāvēt starptautiski – NATO štābā. N.Baranova vadībā 25. kājnieku bataljons esot kļuvis par vienu no labākajiem vai pat daudzos jautājumos par pašu labāko, kas var lepoties ar sasniegumiem starptautiskajās mācībās. E.Kopeika sacīja, ka Latvijas Zemessardze šobrīd atrodas nozīmīgu pārmaiņu perioda iesākumā. Zemessardzē ir izveidotas četras brigādes, un ar aizsardzības ministra pavēli, kas izdota pirms nedēļas, Zemessardzes 25. kājnieku bataljons būs viens no tiem, kuru skars reorganizācija. “Līdz ar to majoram Ģ.Pintānam būs divtik pienākumu tuvākajā laikā, lai sakārtotu visas lietas atbilstoši jaunajai struktūrai,” teica E.Kopeika.
Rotācija ir Zemessardzes tradīcija un neizbēgamība – akcentēja M.Simsons. Pēc viņa domām, N.Baranovs kā 25. kājnieku bataljona komandieris dienestā noteiktos mērķus ir izpildījis ar uzviju, visu darījis no sirds, sasniedzis virsotni un ir nopelnījis turpināt militāro karjeru tālāk. M.Simsons pauda pārliecību, ka Ģ.Pintāns tikpat labi turpinās priekšgājēja aizsākto darbu.
Aizejot komandieris pateicas
N.Baranovs, beidzot dienestu Gulbenē, sacīja paldies par sadarbību gan valsts iestādēm, gan jo sevišķi Gulbenes, Madonas, Cesvaines Lubānas, Ērgļu, Varakļānu novada pašvaldībām. Viņš ir bijis Zemessardzes 25. kājnieku bataljona komandieris gandrīz deviņus gadus. N.Baranovs teica paldies zemessargiem – esošajiem un bijušajiem, kuri šajā laikā ir demonstrējuši savu brīvprātību tikpat pašaizliedzīgi kā deviņdesmito gadu sākumā, kad tika nodibināts bataljons. “Uzdevums bija bataljonā saglabāt kaujas spējas. Bet ko darījām mēs? Mēs vienmēr šīs spējas kāpinājām, kaut vai pa mazumam, kaut vai ar ierobežotiem resursiem,” klāstīja viņš. Aizvadītajos gados bataljons esot profesionāli un vispusīgi mainījies. Tagad šurp uz mācībām brauc pat sabiedrotie gan no Baltijas valstīm, gan pat ASV karavīri. Līdztekus zemessargi vienmēr ir bijuši gatavi nākt talkā iedzīvotājiem ekstrēmās situācijās. Ir dzēsuši ugunsgrēkus, ir meklējuši pazudušus cilvēkus. “Mēs kopā esam paveikuši milzīgu darbu, bet tas ir tikai sākums. Vēl daudz darāmā ir priekšā,” sacīja N.Baranovs.
Par nozīmīgu ieguldījumu patriotisma veidošanā Gulbenes novada domes deputāti 29.jūnija sēdē nolēma N.Baranovam piešķirt Atzinības rakstu.
Zemessardzes 25. kājnieku bataljons dibināts 1991. gada 17.oktobrī, un tā galvenā mītne ir Gulbenē. 2002.gadā Zemessardzes reorganizācijas laikā 25.bataljons tika apvienots ar Zemessardzes 26. kājnieku bataljonu. Šobrīd bataljona atbildības teritorija ietver Gulbenes, Madonas, Cesvaines Lubānas, Ērgļu, Varakļānu novadus. Bataljonā dien 13 karavīri un 510 zemessargi.
Aicina piepulcēties Zemessardzei
Tuvojoties Latvijas armijas 98.dzimšanas dienai, ko atzīmēsim 10.jūlijā, Aizsardzības ministrija aicina pilsoņus stāties Zemessardzē un dot ieguldījumu Latvijas drošībā. Zemessardze ir lielākā Nacionālo Bruņoto Spēku struktūra un teritoriālās aizsardzības pamats. Zemessardze ir viena no aizsardzības jomas prioritātēm. Lai celtu tās kaujas spējas, tuvākajos gados Zemessardzē gaidāmi ieguldījumi 70 miljoni eiro. Minēto finansējumu plānots veltīt ekipējuma, personāla un infrastruktūras vajadzībām. Zemessardzē tiks veikta arī vairāku specializētu vienību – piemēram, pretgaisa aizsardzības, prettanku, inženieru un aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem – attīstība. Zemessardzē uzņem Latvijas Republikas pilsoņus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, bet nav vecāki par 55 gadiem, un vēlas dienēt Zemessardzē. Lai iestātos Zemessardzē, jāsazinās ar dzīvesvietai tuvāko Zemessardzes bataljonu un jāsaņem tālākie norādījumi.
Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no bermontiešu karaspēka.
