76 gadus vecais Arvīds Lavrenovs no Beļavas pagasta “Dzirkstelei” stāsta, ka šobrīd faktiski nelegāli dzīvo pats savā mājā – vienīgajā dzīvesvietā, kurā aizvadījis jau 60 mūža gadus. Labi vēl, ka tagad netiekot dzīts ārā. Taču jau rīt tas var notikt.
Sirmgalvis ir gatavs publiski atklāt savu sūro pieredzi, lai citi un jo sevišķi vecie cilvēki mācītos no viņa kļūdām un neatkārtotu tās.
Naudu vajadzēja operācijai
Lai risinātu savas medicīniska rakstura problēmas, veiktu sarežģītu un dārgu operāciju, vīrietis nolēmis pārdot daļu viņam piederošās zemes un meža. Sācis interesēties par iespējamo pircēju, lasījis sludinājumus laikrakstā. Un tavu brīnumu! Tieši šajā pārdomu, neziņas, taujāšanas un meklēšanas laikā savā pastkastē atradis lapiņu ar uzpircēju kontaktinformāciju. A.Lavrenova sākotnējie sadarbības partneri bijuši gados jaunie cilvēki Kaspars un Sandra. Viņš iedraudzējies ar tiem kā ar saviem paša bērniem. Viņi braukuši runāties un projām netika laisti bez mājas biezpiena kulēm un siera saiņiem. Vēlāk gan izrādījies, ka šie divi ir tikai kādas Rīgas firmas starpnieki, kuru uzdevums bijis pavisam vienkāršs: iegūt vecā vīra uzticību, novērst uzmanību, lai brīdī, kad viņš galīgi būs zaudējis modrību, varētu noslēgt darījumu tā, kā to vēlas pircējs. Kaut A.Lavrenovs šaubījies, tomēr sācis kārtot lietas. To, ka ir smalki apvests ap stūri, sapratis tikai vēlāk, kad viss jau bija noticis. Viņa argumenti: 1) neesot saņēmis visu prasīto summu; 2) neesot atmērīti un viņam īpašumā atstāti 4 hektāri zemes kopā ar dzīvojamo māju (vienīgo viņa dzīvesvietu, par kuras pārdošanu neesot bijis domas nevienu brīdi), par ko bijusi mutiska vienošanās; 3) no īpašnieka tikuši izmānīti zemesgrāmatas dokumenti, kurus tā arī neesot izdevies atgūt.
“Kad sapratu, ka esmu palicis bez nekā, ka man vairs nepieder nekas no maniem 34 hektāriem zemes, māju ieskaitot… Ka saviem tuviniekiem es nevarēšu neko atstāt mantojumā, jo visu esmu atdevis svešiem cilvēkiem, biju gatavs lauzt darījumu, atmaksāt atpakaļ naudu tiem, kuri no manis izkrāpuši īpašumu, bet viņi nepiekrīt,” sūkstās A.Lavrenovs.
Neapstrīdamas civiltiesiskas darbības!
A.Lavrenovs ir vērsies Valsts policijā, prokuratūrā, cenšoties panākt kriminālprocesa uzsākšanu, jo uzskata, ka ir ticis maldināts. Viņš atklāj, ka labticīgi pie notāra esot parakstījis baltas lapas, jo amatpersona sūkstījusies, ka darba laiks dokumentu kārtošanai jau beidzas un tas tikšot izdarīts vēlāk. Tas nozīmē, ka A.Lavrenovam nav bijusi iespēja iepazīties ar tā dokumenta saturu, ko viņš parakstījis. Detektīvseriālam līdzinās Rīgas firmas rosība darījuma kārtošanas laikā, piedāvājot savest sirmgalvi kopā ar notāru uz ceļa starp Gulbeni un Valmieru. Kad A.Lavrenovs nepiekrita, solīts vest pie notāra uz Smilteni, taču beigās sirmgalvis īsi pirms darbdienas beigām tomēr aizvests pie kāda notāra uz Rīgu. A.Lavrenovs domājis, ka parakstījis rokasnaudas līgumu, taču izrādījies, ka noformēts pārdevuma-pirkuma līgums.
Esot notikušas neapstrīdamas civiltiesiskas darbības – tā rakstīts Vidzemes tiesu apgabala prokuratūra atbildē A.Lavrenovam uz viņa sūdzību sakarā ar saņemto atteikumu uzsākt kriminālprocesu par sirmgalvja iespējamo apkrāpšanu. Teikts arī, ka “šis nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams”, jo sirmgalvis “kā rīcībspējīga un tiesībspējīga persona” ir “realizējis savas tiesības atsavināt sev piederošu nekustamo īpašumu, kas ir noticis likumīgi”, darījuma veikšanas laikā viņš nav izmantojis advokāta pakalpojumus un tagad “noslēgtais pirkuma līgums ir stājies spēkā”. A.Lavrenovs nav ar to mierā un vēl sūdzēšoties Ģenerālprokuratūrā.
Diemžēl ir atlikusi tikai viena iespēja
Gulbenes rajona prokuratūras prokurore Dzintra Bokta “Dzirkstelei” saka – novadā šis nav vienīgais gadījums, kad veci, vientuļi cilvēki tiek tik meistarīgi apstrādāti, ka, pašiem neko lāgā nesaprotot, ir veikuši likumīgu darījumu un pārdevuši nekustamo īpašumu sev neizdevīgā veidā. Esot jāapzinās, ka vienmēr var uzrasties cilvēki ar ne visai godprātīgiem nolūkiem, kuriem ir savi vietējie informatori, pakalpiņi, kuri speciāli meklē un apstrādā vecus lauciniekus, kuriem pieder zeme, meži, ēkas. “Ar noteiktu mērķi šādi cilvēki brauc pie lauciniekiem, iegūst viņu uzticību dažnedažādos veidos un iegroza smadzenes tiktāl, ka šie ņem un kaut ko paraksta. Civiltiesiski viņi paraksta kaut kādus līgumus! Un tad viss sākas. Laucinieks ir kaut ko parakstījis, pats nezinādams, ko,” saka D.Bokta.
Prokurore uzsver, ka jebkurš līgums pirms parakstīšanas ir jāizlasa no viena gala līdz otram. Nepietiek izlasīt tikai sākuma tekstu. Kaut kur pa vidu var būt ierakstīts teikums, kas ir pats svarīgākais. Piemēram, ja noteiktā termiņā netiks izpildīts kāds nosacījums, iestāsies neatgriezeniskas sekas. Kaut vai tiks zaudētas tiesības uz dzīvojamo māju vai tiks samazināta darījuma summa!
D.Bokta saka, ka diemžēl cilvēki ar netīriem nolūkiem izmanto savu upuru cienījamo vecumu un vientiesību. Laucinieks jūtas apkrāpts un dziļākajā būtībā tā arī ir, taču no juridiskā viedokļa viss ir kārtībā. “Kad šādā situācijā var apgalvot, ka esmu apkrāpts? Tikai tad, ja tiec atzīts par nepieskaitāmu! Jo tad ir pamats apgalvot – nesapratu, ko man teica! Tikai tādā gadījumā bērniem pēc tam ir tiesības cīnīties par darījuma laušanu un īpašuma atgūšanu. Nekāds cits arguments – vecums, jaunība, izglītības līmenis – nederēs. Ja pieskaitāms cilvēks paraksta dokumentu, atkāpšanās ceļu nav nemaz vai gandrīz nemaz,” skaidro D.Bokta. Tas, kurš jūtas apkrāpts, teorētiski var iet uz tiesu un mēģināt civiltiesiskā ceļā pierādīt savu viedokli, lai panāktu taisnību, taču, visticamāk, tas neizdos. Izņēmums – ja īpašuma pārdevējs tiks atzīts par nepieskaitāmu. Tad ir izredzes notikušo mainīt un vērst par labu.
Iesaka prokurore Dzintra Bokta
◆ Pirms nekustamā īpašuma pārdošanas obligāti ir jākonsultējas pie advokāta.
◆ Pirmajā brīdī neviens dokuments ar potenciālo pircēju nav jāparaksta, vispirms piedāvātā dokumenta saturs ir uzmanīgi jāizlasa no viena gala līdz otram. Vēlams palūgt dokumentu līdzi uz mājām, lai cītīgi izstudētu un parādītu savam advokātam.
◆ Nevienu dokumentu, kārtojot darījumu, nedrīkst parakstīt bez sava advokāta klātbūtnes. Jānoalgo advokāts un jāņem līdzi uz parakstīšanas brīdi. Advokāts arī salīdzinās iepriekš redzēto dokumentu ar to, kuru tiks piedāvāts parakstīt tagad.
◆ Jāsaprot: paraksts uz dokumenta nozīmē piekrišanu visiem nosacījumiem, kas tur ir ietverti.
◆ Ja tu pirms parakstīšanas kaut ko neesi izlasījis un pareizi sapratis, tā ir tava problēma.
Iesaka juriste Zanda Zaļuma
6 ieteikumi, pārdodot vai pērkot nekustamo īpašumu
◆ Ir būtiski līgumā atrunāt, vai pircējs visu pirkuma summu maksās uzreiz vai pa daļām, iestājoties noteiktiem nosacījumiem (piemēram, pieņemšanas nodošanas akta parakstīšana, īpašumtiesību reģistrācija). Jāvienojas arī par to, kurš segs ar īpašumtiesību pārreģistrāciju saistītos papildu izdevumus – valsts nodevu, kancelejas nodevu, izdevumus par notāra pakalpojumiem. Parasti šādus izdevumus sedz pircējs, taču puses var vienoties arī par citādu kārtību, piemēram, sedzot šādus izdevumus līdzīgās daļās.
◆ Jau pirkuma līgumā vēlams atrunāt to, kā notiks īpašuma nodošana – pirms vai pēc īpašuma reģistrācijas zemesgrāmatā. Vai tiks parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts, kurā brīdī pircējam ir pienākums pārņemt ar īpašumu saistīto maksājumu veikšanu? Tāpat svarīgi pārdomāt un iekļaut līgumā, kura no darījuma pusēm – pircējs vai pārdevējs – kārtos ar īpašumtiesību pārreģistrāciju saistītās formalitātes zemesgrāmatā.
◆ Pirkuma līgumā ietverami arī apliecinājumi un garantijas par nekustamā īpašuma stāvokli un apgrūtinājumiem. Ja pārdevējs apgalvo, ka pirkuma objektam piemīt kādas īpašas kvalitātes un īpašības, vēlams to noformēt arī rakstveidā pirkuma līgumā.
◆ Nereti gadās, ka starp pircēju un pārdevēju rodas domstarpības. Līgumā jāiekļauj strīdu izskatīšanas veids (vispārējās jurisdikcijas tiesa vai šķīrējtiesa) un piemērojamie normatīvie akti.
◆ Līgumā vēlams atrunāt arī gadījumus, kuros pusēm ir tiesības vienpusēji izbeigt līgumu, vai arī līgums tiek izbeigts automātiski, iestājoties noteiktam nosacījumam. Piemēram, ja dažādu iemeslu dēļ īpašumtiesības nav iespējams reģistrēt zemesgrāmatā trīs mēnešu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas. Šādi nosacījumi vienlaikus gan disciplinē līguma puses (mudinot tās savlaicīgi pildīt savas saistības), gan ievieš noteiktu skaidrību par to, kā virzīsies īpašuma atsavināšanas process.
