Pagājušajā nedēļā “Dzirkstelei” piezvanīja kāda vecāka gadagājuma Stāmerienas pagasta Kalnienas iedzīvotāja, kura satraukti stāstīja par to, kā netālu no viņas “līvānietes” atrodas pamestas mājas, kuru īpašnieki ir miruši, bet apkārtne aizaug ar garu zāli un blakus tai atrodas pussabrucis šķūnis.
Aizaudzēto teritoriju ir daudz
“Zāle pāraugs un veidosies kūla, kura pavasarī būs bīstama apkārtējo māju iemītniekiem. Arī sabrukušais šķūnis var izvērsties par ugunsnelaimes cēloni. Mēs jūtamies nedroši,” stāsta kalnēniete un piebilst, ka pārstāv vairāku “līvāniešu” iedzīvotāju viedokli. “Vēl pagājušajā vasarā šo pamesto māju saimnieku mazdēls pļāva, bet šogad nekas netiek darīts. Ir taču mantinieki – divas meitas, mazdēls, kuriem būtu jātur bēda. Mantu sadalīja, bet par šo māju neliekas ne zinis! Zvanīju arī pagasta pārvaldes vadītājam. Viņš teica, ka skaidros,” ir norūpējusies sieviete.
Šajā sakarā uzrunāts, Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Brezinskis bilst, ka Stāmerienas pagastā šādu aizaudzētu privāto teritoriju ir ļoti daudz. “Piemēram, katrs garāmbraucējs Stancmuižas kalnā ir pamanījis ar garu zāli un kārkliem aizaudzētu lauku Stāmerienas ezera krastā. Tāds tas ir gadiem, un īpašnieks neliekas ne zinis – brīdini, cik gribi! Zemi nepārdod, neiznomā, bet arī nekopj,” ir sašutis pagasta vadītājs.
Viņš norāda, ka tad, ja pagastam lūdz palīdzību, lai nopļautu zāli, tas par attiecīgu samaksu tiek izdarīts. Bet šīs mājas sakarā neviens to darīt neesot lūdzis.
Iesaista pašvaldības policiju
“Jā, no Kalnienas man zvanīja un par šo māju stāstīja. Šīs mājas mantiniecei brīdinājums par nesakopto zemesgabalu tika nosūtīts uzreiz pēc Jāņiem, bet, kā redziet, nav nekāda rezultāta. Tajā tika norādīts, ja mājas apkārtne netiks sakopta, Gulbenes novada pašvaldības policija būs tiesīga sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu. Ja nav īpašnieka, tad īpašums oficiāli tiek atdots Nekustamo īpašumu aģentūrai, kas to, savukārt, var piedāvāt pagasta pārvaldei. Ja pagasts no tā atsakās, tad aģentūra to pārdod. Konkrēti šai mājai īpašnieki nav atteikušies,” stāsta A.Brezinskis.
Kamēr amatpersonas likumīgi visu kārtos, zāle, protams, augs ne pa dienām, bet pa stundām. “Mēs neko nevaram izdarīt – rokas ir sasietas. Es nevaru iet privātīpašumā un sākt pļaut zāli un jaukt šķūni. Mēs cenšamies no graustiem atbrīvoties, cik mūsu spēkos un cik tas likumīgi ļauts, bet, ko nevaram, to nevaram. Nekas cits neatliek, kā brīdinājuma vēstulēs lūgt sakārtot savus īpašumus. Ja to nedara, tad iesaistām pašvaldības policiju,” pārdomās dalās pagasta pārvaldes vadītājs.
Apseko un uzliek sodus
Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons Linards norāda, ka, tiklīdz pagasta pārvaldes policiju informē par nesakoptajiem īpašumiem, viņi izbrauc uz vietas, uzraksta apsekošanas aktu un dod laiku cilvēkam sakopt savu īpašumu. Ja tas noteiktā laika periodā netiek izdarīts, tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un uzlikts sods.
“Līdz šim no pagastiem mums iesniegumu nav bijis. Stāmeriena būs pirmā, kur brauksim apsekot oficiālajā iesniegumā norādīto adresi. Pagasti līdz šim paši tikuši galā, izsūtot brīdinājumus. Šajā gadījumā acīmredzot vēlamā rezultāta nav un tiek iesaistīta pašvaldības policija, kura laikam “šķiet bargāka”. Tāpēc izbrauksim uz vietas. Šajā sakarā mēs vairāk cīnāmies pilsētā. Šobrīd ir izrakstīti vairāk nekā 20 apsekošanas akti. Nosūtām cilvēkiem aicinājumus nopļaut zāli savā īpašumā līdz noteiktam datumam ar norādi, ka tad, ja tas netiks izdarīts, tiks uzlikts sods. Lielākoties tas tiek izdarīts. Netiek nopļauts tikai tur, kur īpašnieki dzīvo citviet Latvijā,” stāsta M.Didrihsons Linards.
Sods par īpašuma nesakopšanu ir visai liels. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.panta 2.daļu par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskām personām tiek uzlikts naudas sods no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskām personām – no 700 līdz 2700 eiro.
