Pagājušajā nedēļā biedrības “Latvijas piļu un muižu asociācija” rīkotajā pieredzes apmaiņas braucienā pa Ziemeļvidzemes muižām un pilīm asociācijas pārstāvji viesojās arī Stāmerienas pilī, kā arī Beļavas muižā. Abi izvēlētie apskates objekti ir uzņemti asociācijas biedru pulkā, tāpat kā Lizuma pils un Litenes muiža.
“Beļavas muiža galvenokārt tika izvēlēta saistībā ar tās unikālo arhitektonisko vērtību. Arī Stāmerienas pils ir apskates vērts objekts. Mums ir liels prieks, ka pašvaldība uzņemas rūpes par pili, un ir nolēmusi koordinēt visu kopējo sadarbību, jo visas pilis un muižas ir tūrisma apskates objekti, kas piedalās arī akcijā “Apceļosim Latvijas pilis un muižas!”. Šo sadarbību ir iespējams attīstīt. Mēs augstu vērtējam pašvaldības vēlmi aktīvi iesaistīties, lai kopīgi domātu, kā vēl vairāk attīstīt šos objektus, lai cilvēkiem būtu ko skatīt. Jums Gulbenes novadā ir daudz piļu un muižu, ko redzēt tiem, kas tur nekad nav bijuši,” saka biedrības “Latvijas piļu un muižu asociācijas” izpilddirektore Aira Andriksone. Līdzīgi uzskata arī asociācijas valdes loceklis Juris Zviedrāns.
“Nav būtiski, vai pils vai muiža tiek atjaunota ātri vai lēni. Galvenais, lai šis darbs būtu kvalitatīvs. Bieži vien tas, kas tiek uztaisīts ļoti ātri, pēc kāda laika ir jāpārveido. Manuprāt, pilis un muižas nevajadzētu strauji atjaunot. Jūsu novada cilvēkiem, kuri nodarbojas ar šo atjaunošanas procesu, ir laiks padomāt, lai gan esam pieraduši, ka visam jānotiek ātri. Savulaik starptautiska balva tika piešķirta nelielai muižai Norvēģijā, kuru viena ģimene bija restaurējusi trīsdesmit gadus,” uzskata J.Zviedrāns. Speciālists atzinīgi vērtē faktu, ka Stāmerienas pils atjaunošanā turpmāk liela loma būs pašvaldībai. Tas ir tāpēc, ka pašvaldībai ir lielāki resursi, ir cilvēki, kas raksta projektus, jo tikai dažiem cilvēkiem šo pils atjaunošanas cīņu uzvarēt ne vienmēr ir pa spēkam.
“Agrāk muižas zeme bija liela ekonomiskas sastāvdaļa. No tās tika gūts labums, ko izmantojot varēja labiekārtot un uzturēt muižu vai pili. Šodien tā vairs nav, jo tukšajām pilīm un muižām vairs nav ekonomiskā pamatojuma. Tāpēc ir labi, ka arī pašvaldība to redz. Stāmerienas pils un Beļavas muižkungu māja ir ļoti vērtīgas un unikālas savā mākslinieciskajā vērtībā visas Latvijas kontekstā. Beļavas muiža ir starp retajām 18.gadsimta sešdesmito septiņdesmito gadu kungu mājām, kas ir ārkārtīgi maz pārbūvēta. Tajā ir daudz oriģinālo detaļu. Par šo muižu maz zina, arī skola dara savu, tomēr muižas telpas var atjaunot pamazām – telpu pa telpai, lai kultūras mantojums tiktu saglabāts nākamajām paaudzēm, kā arī tam būtu mūsdienu pievienotā vērtība,” saka J.Zviedrāns.
