Vasara ir tas laiks, kad skolu absolventi ir jauna un vēl pašiem tā īsti līdz galam nezināma ceļa sākumā. Kur tas aizvedīs? To rādīs laiks. Kas būs tas, ko izvēlas un izvēlēsies jaunieši. Studēt to, kas ir sirds aicinājums vai tomēr priekšroku dot tām studijām, kuras veiksmīgas pabeigšanas gadījumā nodrošinās labi atalgotu darbu. Bet varbūt uzreiz sākt strādāt, studijas pabīdot malā uz vēlāku laiku. Jo studēt jau nekad nevar būt par vēlu! Cilvēki studē 30, 40 un pat 60 gados, ja ir tāda nepieciešamība vai vēlme. Lai arī vairāk nekā puse – 54 procenti – jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem plāno turpināt mācības pēc vi-dusskolas absolvēšanas, trešdaļa – 33 procenti – par to vēl šaubās, liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja. Visbiežāk – 47 procentos gadījumu jaunieši pauduši apņemšanos turpināt studijas kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, 7 procenti apsver studijas ārvalstīs. Savukārt 13 procenti domā par darba gaitu uzsākšanu uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas. Manuprāt, tas nav arī nekas nosodāms, ja jaunietis pēc vidusskolas absolvēšanas īsti vēl nezina, ko vēlas studēt. Lai gan sabiedrībā vēl aizvien izskan pārmetumi – ko tad iesāks bez izglītības? Protams, ir liels prieks par tiem, kas jau skolas laikā pārliecinoši zina un jūt aicinājumu kādai noteiktai profesijai. Bet tādu skolēnu nav daudz. Prieks par tiem, kas izvēlējušies īsto ceļu, nekļūdījušies savā izvēlē, kā piemēram, Mairita Buklagina un Arita Piļka, par kurām esam rakstījuši “Dzirkstelē”. Tie ir jaunieši, kuri ar savu piemēru iedvesmo citus. Izglītības pētījumi Eiropas Savienības valstīs apliecina arī to, ka praksē aptuveni 10 līdz 15 procenti jauno studentu pārtrauc savas studijas pirmajā studiju gadā, jo saprot, ka izvēlētā programma viņus neinteresē. Arī viņus var saprast. Ne vienmēr izdodas nekļūdīties, tāpēc ne velti ir dzirdēts teiciens – kļūdīties ir tikai cilvēcīgi. Svarīgākais ir atzīt savu kļūdu vai kļūdas un mācīties no tām, jo no citu kļūdām, kā zināms, mēs nemācāmies.
