Šobrīd apmēram 370 000 latvieši dzīvo citās valstīs, no tiem 240 000 latviešu par dzīvesvietu izvēlējušies kādu Eiropas valsti. Jūlija beigās Rīgā notika pirmais Eiropas latviešu kongress, uz kuru sabraukuši latvieši, kas šobrīd dzīvo ārzemēs. Viņu mērķis – apkopot idejas un priekšlikumus valsts attīstībai, lai Latvija kļūtu stiprāka un stiprinātu savu izaugsmi. Man patika Cēsu novada domes deputāta Paula Irbina teiktais, ka, iespējams, mazāk jācenšas aizbraukušos latviešus atgriezt mājās, bet vairāk jādomā par to, lai viņi svešumā saglabā savu latvietību. Pārsteidzoši, bet arī latvieši ārzemēs gatavojas nākamā gada Latvijas simtgades dziesmu un deju svētkiem. Žūrija nevar šos dejotājus novērtēt klātienē, tāpēc deju kolektīvi savus darbus iesūta video formātā. Daži latvieši pat mērojot 70 kilometrus, lai piedalītos deju mēģinājumos, paši šujot tērpus, pat pinot pētersīļu vainadziņus. Dziesmu svētkos plāno piedalīties 34 ārzemju latviešu kori, starp kuriem 24 ir no Eiropas, un 33 deju kopas, no kurām 25 ir no Eiropas. Ārzemju latvieši sūta visdažādākajās tehnikās veidotus auduma gabaliņus uz Latviju, lai izveidotu simtgades stāstu segu. Katrs kvadrātiņš ir ar savu vēstījumu. Tātad šiem ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem Latvija joprojām ir sirdī. Nesen sanāca pabūt dažādās Latvijas vietās, vienkārši atpūšoties. Un dīvaini bija tas, ka šajās vietās izdzirdēju mazus bērnus, kuri runā angļu valodā. Kāpēc dīvaini? Tāpēc, ka līdzi viņiem bija vecmāmiņas vai māmiņas, kas ar bērniem runāja latviešu valodā, bet mazie ķipari viņām atbildēji svešā mēlē. No tā secināju, ka mūsu ārzemju latvieši šeit pavada atvaļinājumus kopā ar savām ģimenēm. Diemžēl viņu mazās atvasītes jau pieder citai valstij un citai valodai. Un tur laikam jau vairs nelīdzēs valstsvīru centieni atgriezt atpakaļ latviešus, kurus dzīve piespiedusi doties laimes meklējumos uz ārzemēm. Arī demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka vairums no aizbraukušajiem Latvijā vairs neatgriezīsies, jo tādi pozitīvi piemēri nav novēroti arī nevienā citā valstī. Tas varētu notikt vienīgi tādā gadījumā, ja notiktu brīnums un Latvija pēkšņi apsteigtu izaugsmes un labklājības ziņā visas citas Eiropas Savienības valstis. Arī mēs, Latvijā dzīvojošie, to gribētu, bet tad tiešām jānotiek brīnumam.
