Radu, draugu un savu bijušo audzēkņu lokā 3.augustā 90 gadu jubileju nosvinēja pensionētā latviešu valodas un literatūras skolotāja Skaidra Sarkane, kuras 40 gadus ilgais darba mūžs ir bijis saistīts ar trim skolām – Jaunpiebalgas vidusskolu, Malienas un Stāmerienas pamatskolu. Bijušie audzēkņi par viņu saka – ne tikai talantīga sava mācību priekšmeta pasniedzēja, bet arī taisnīga un gudra skolotāja, kura ar lielu entuziasmu veidoja savus skolēnus par inteliģentiem, kultūru mīlošiem cilvēkiem.
Ir kļuvusi gulbeniete
Pirms deviņiem gadiem S.Sarkane ir kļuvusi par Gulbenes iedzīvotāju, dzīvo Nākotnes ielā vienā mājā ar savu māsu Zentu Sarkani, kurai arī ir pāri 80 gadiem. Ikdienā abas rūpējas viena par otru, uz divām pasūta vienu avīzi – “Dzirksteli” un izlasa to no pirmās līdz pēdējai lappusei. Skaidra visus klātesošos savā jubilejā priecēja ar optimismu, asprātību un izcilu atmiņu. Apsveicējiem pievienojās arī pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš, kurš novada domes vārdā dāvināja jubilārei 30 eiro, kā to paredz pašvaldības saistošie noteikumi. Viņš vēlēja pensionētajai skolotājai labu veselību, možu garu un solīja atkal nākt ciemos ar dāvanām, kad viņa svinēs 95 gadus.
Jubilāre pie galda sēdēja ar puķu un lapu vītni latviskā garā izpušķotā goda krēslā, par ko bija parūpējušies radinieki. Mīļus vārdus un stāstu par gaviļnieces bērnības un jaunības gadiem klātesošajiem vēstīja jubilāres māsa Meta Ruņģe, kura bija atbraukusi ciemos no Smiltenes. Viņa atklāja, ka par viņu un māsu Zentu vecākā deviņdesmitgadniece Skaidra ir dzimusi un uzaugusi kaimiņu novadā, Ilzenes pagastā, “Kalnzemniekos”, kā otrais bērns saviem vecākiem. Pavisam ģimenē bija četri bērni – brālis un trīs māsas.
Nākusi no Latvijas laukiem
“Skaidras bērnība pagāja tīrā, patīkamā vidē, kad nebija ne traktoru, ne mašīnu rūkoņas un agri rītos bija dzirdamas cīruļa dziesmas. Kā jau visiem bērniem, arī viņai bija sava ganu tarba un labi palīgi ganos – suņi Krancis un Taksis. Bet ziemā – skolas gaitas Ilzenes sešklasīgajā pamatskolā, Alūksnes ģimnāzijā un Rīgas Skolotāju institūtā. Uz pirmo darbavietu – Jaunpiebalgas vidusskolu – pavadot Skaidru, mamma līdzi deva skujiņrakstā pašas austu sarullētu, tīru gultas maisu. Devāmies uz autobusa pieturu Lejasciemā, lai no turienes Skaidra nokļūtu Jaunpiebalgā. Apmešanās vieta bija skolas internāts, kur pirmā maltīte bija piena zupa, kā arī sekoja ieteikums aiziet uz tuvējo mežu saplūkt papardes, lai ar tām piepildītu gultas maisu. Tāda bija Skaidras guļvieta internātā,” stāstīja māsa Meta. Viņa piebilda, ka turpmākajās darba gaitās Skaidra bijusi augstu vērtēta kā latviešu valodas un literatūras skolotāja, kā izcila pedagoģe un kā aizrautīga un talantīga ārpusklases pasākumu iniciatore. Bijusi režisore skolu teātros un iestudējusi izrādes, kuras cilvēki neaizmirst un piemin vēl tagad. Piemēram, Malienas pamatskolā tikusi iestudēta Annas Brigaderes pasaku luga “Sprīdītis” ar Gintu Šķenderu titullomā. Šis puisis turpmākajā dzīvē kļuva par Cēsu pilsētas mēru, bet tagad ir SIA “Būvprojekts” līdzīpašnieks. Stāmerienas pamatskolā iestudējot šo pašu lugu, Sprīdīša lomā bija Edīte Siļķēna – tagad Gulbenes novada domes vecākā konsultante kultūras jomā.
Pensionētā skolotāja darba gados daudzreiz ir saņēmusi atzinību par sasniegumiem savā arodā.
Tik svarīgi mīļi parunāties!
Māsa Meta uzsvēra, ka Skaidra ir bijusi mīloša un gādīga meita vecākiem, vienmēr braukusi ciemos, palīdzējusi lauku darbos un rūpējusies par savējiem, kad tie bija kļuvuši nespējīgi. Vēl tagad māsai Metai atmiņā ir aina, kā Skaidra sakopusi un baltu lakatiņu galvā uzsējusi no vecuma savārgušajai mammai. Tā sēdējusi uz gultas malas un smaidījusi. Atmiņā skanot mammas vārdi – lai bērni apsēžas blakus un parunājas. Dzīves steigā un darbu jūrā tam atlicis mazāk laika nekā vajadzējis. Par ko tagad esot bezgala žēl, jo nav nekā svarīgāka pasaulē par būšanu blakus saviem mīļajiem un sirsnīgu parunāšanos. Māsa Skaidra vecāku ģimenē vienmēr uzņēmusies rūpes par veļas mazgāšanu. Ļoti gādājusi arī par dzimtas piederības sajūtu, pulcinājusi ap sevi radus, viņu bērnus, mazbērnus un mazmazbērnus. Tāpēc visu dzīvi ir bijušas un ir ļoti ciešas un draudzīgas attiecības. Māsas meita – kādreiz Gulbenes kultūras namu vadījusī Ina Rubene – jubilejas svinībās aicināja S.Sarkanes vecākiem par godu nodziedāt divas viņu vismīļākās dziesmas “Stādīju ieviņu” un “Krauklīt’s sēž ozolā”. Jubilāre aicināja kopā dziedāt arī vienu no viņas pašas mīļākajām dziesmām – Imanta Kalniņa komponēto “Piena ceļu”.
Ina pastāstīja, ka Sarkaņu dzimta allaž ir bijusi muzikāla un dziedoša. Daudzi tajā pratuši spēlēt dažādus mūzikas instrumentus. Dzimtas svinībās un kopā sanākšanas reizēs Skaidra bijusi galvenā galda klājēja. Saimnieciskais gēns dzimtā nav zudis. Jubilāres 90. dzimšanas dienā par izcilu un oriģinālu mielastu parūpējies bija Inas dēls Edgars, kurš pēc profesijas ir pavārs.
Skolēni apciemo, raksta, piezvana
Pati jubilāre no sirds priecājās ne tikai par radinieku, bet arī par bijušo skolēnu apsveikumiem klātienē un vēstulēs, par saņemtajiem telefona zvaniem. Viens no mīļākajiem viņas skolēniem no Jaunpiebalgas vidusskolā pavadītajiem darba gadiem ir stāmerenietis Raitis Apalups.
Runājot par tagad piekoptajiem hobijiem, kas iepriecina ikdienā, jubilāre pieminēja grāmatu lasīšanu. Tā ir viņas saikne ar pasauli, sabiedrību, jo, kā pati atzina, nekur tālu vairs aiziet nespējot, kājas ir par vārgu. Dienas aizrit pašas nelielajā dzīvoklītī. “Es esmu atkarīga no māsas Zentas,” atzina 90 gadus sasniegusī gulbeniete. Tāpēc vēl jo vairāk viņa ļoti priecājas, ja svētku reizēs vai ikdienā viņu atceras un apciemo bijušie skolēni. Ar piebildi, ka jubilejas svinības paredzētas vairākas dienas, jo pieteikušies vairāki izskolotie. Starp tiem mīļās skolnieces no Stāmerienas pamatskolas – Iveta Erica, kura tagad strādā Gulbenes novada bibliotēkā, Ilona Rudzīte, kura ir SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” darbiniece, Rudīte Liepiņa, kura ir Gulbenes mākslas skolas skolotāja. Skolotāja arvien interesējas, kā dzīvē klājas viņas skolēniem, un, ja jautā pēc padoma, viņa neatsaka. Šī sirmā pedagoģe joprojām ir autoritāte un uzticamības persona. Sirds pārdzīvojumi, problēmas, kas uzticētas, paliek aiz deviņām atslēgām, bet sirsnīgā saruna ar skolotāju ne vienam vien ir palīdzējusi tikt pāri grūtībām, izturēt un pat gūt panākumus dzīvē.
