Upeņu raža šogad nav tik laba, kā citos gados. Arī pārdot vērtīgās upeņu ogas audzētājiem ir problemātiski.
Nogatavojās divas nedēļas vēlāk
Stāmerenietis Gatis Cimdiņš upenes audzē nepilnu septiņu hektāru platībā un stāsta, ka raža šogad ir vidēja. “Ir bijusi labāka raža un arī sliktāka. Varbūt arī pavasarī nedaudz apsala ziedi. Arī Polijā, kur ir lieli šo ogu audzētāji, upeņu raža esot slikta. Šogad ogas ienācās arī aptuveni divas nedēļas vēlāk, tā tas bija arī aptuveni pirms desmit gadiem,” stāsta G.Cimdiņš.
Viņš ir pārliecinājies, ka liela jēga šīs ogas audzēt nav, jo nav, kur tās likt. “Nevienam tās nevajag. Agrāk tās nodevām “Pūrē”, bet tagad jau četrus gadus neiepērk. Lai arī ogas ir vērtīgas, pieprasījuma tām Latvijā nav. Vienu gadu vedām tās nodot uz Igauniju. Aizsūtījām šogad piedāvājumu igauņiem, bet mums pat neatbildēja. Šogad pircējiem piedāvājām arī upeņu sulu, bet atsaucības nebija,” saka G.Cimdiņš un piebilst, ja būtu noiets, tad varētu audzēt, bet tādā gadījuma vajadzētu iegādāties citas šķirnes. “Mēs upenes audzējam 15 gadus. Hektārā ir vairāk nekā 2000 stādu. Mums pārsvarā ir viena šķirne – veca šķirne. Ogas ir vidēja lieluma. Tagad jau jaunās šķirnes ir ar tik lielām ogām kā ķirši,” zina teikt G.Cimdiņš.
Lai arī upenes esot problemātiski pārdot, iznīcināt tās esot žēl. Pirms desmit gadiem tika iegādāts kombains, ar ko ogas novākt. Kad ogas gatavas, ar kombainu aptuveni divu nedēļu laikā tās var nolasīt. Lielākā raža bijusi desmit tonnas. No hektāra var nolasīt aptuveni vairāk par tonnu, bet tas ir labākajā gadā. “Pat cilvēks nevar tik labi nolasīt upenes, kā tas tiek izdarīts ar kombainu. Rokās rauj un saspied, bet kombains nopurina, izpūš lapas, tikai gliemeži pašiem jāizlasa,” stāsta G.Cimdiņš.
Ogas lielas, bet maz
Sarmīte Lāce no Jaungulbenes upenes audzē divu hektāru platībā. Arī viņa saka, ka šogad upeņu raža nav liela, jo pavasarī apsaluši ziedi. Ogas bija lielas, bet vidēji – divas ogas uz ķekara. Līdz ar to raža – maza. Arī viņa atzīst, ka ogas ir vērtīgas, bet pārdot tās ir sarežģīti. “Agrāk upenes audzējām četru hektāru platībā, bet, tā kā palielinājām aitu ganāmpulku un reāli nebija, kur ganīt, samazinājām upeņu lauku,” piebilst S.Lāce.
Lejasciemietei Valdai Šķenderei, kura upenes audzē vairāk nekā piecu hektāru platībā, arī pavasara salnas iespaidojušas ražu. “Bija mīnus septiņi un mīnus seši grādi pavasarī tieši ziedēšanas laikā, līdz ar to apsala ziedi. Ogas ir lielas, bet ļoti maz,” saka upeņu audzētāja, kura arī atzīst, ka Latvijā upenes esot diezgan problemātiski pārdot, bet viņa ir atradusi kādu uzņēmumu Latvijā, kuram savas ogas nodod. “Lasām upenes ar rokām, līdz ar to nevaram salasīt uzreiz lielā daudzumā, un tik, cik mēs salasām, man ir, kur nodot. Arī vietējie nāk un lasa upenes, jo arī viņiem šogad tās apsala,” saka V.Šķendere.
