Neatliekami apstākļi bija pamudinājuši 10.augustā sasaukt Gulbenes novada domes sēdi un izskatīt tajā sešus jautājumus, kuri pirms tam netika iztirzāti deputātu komitejās. Iespējams, tāpēc raisījās diskusijas.
Novada pašvaldības priekšsēdētājs Andris Vējiņš, sākoties domes sēdei, sacīja, ka runa ir galvenokārt par izmaiņām projektu finansējumā un laiku zaudēt nedrīkst. Līdz nākamajai plānotajai domes sēdei, kas būs 31.augustā, gaidīt nevarēja. Šajā domes sēdē piedalījās 12 no pavisam 17 deputātiem. Lēmumi tika pieņemti vienprātīgi.
Jau akceptētie projekti sadārdzinājušies
Deputāti atgriezās pie agrāk jau izlemtā, ka sociālā dzīvojamā māja “Blomīte” Beļavas pagasta Ozolkalnā tiks pie sava kokskaidu granulu apkures katla un radiatoru sistēmas. Taču šim nolūkam vajadzēs nevis 30 000 eiro, kā tika sākotnēji lēsts, bet 50 500 eiro. Tas tika secināts, veicot publisko iepirkumu. Piedāvājumi pārsniedz prognozēto līgumcenu. Tāpēc deputāti tika aicināti atbalstīt nepieciešamību aizņemties no Valsts kases ilgtermiņā lielāku summu, kas arī ar balsojumu tika akceptēts. Novada dome 50 500 eiro aizņemsies uz 20 gadiem, aizdevuma atmaksu sākot nākamgad.
Pārskatīt deputātiem nācās vēl vienu jau agrāk pieņemtu lēmumu – par apkures pārveidi kultūras un sporta centrā “Zīļuks”, kas arī atrodas Ozolkalnā. Sākotnēji tika lēsts, ka “Zīļuka” jaunais granulu katls varētu izmaksāt vien 9000 eiro, bet vēlāk, veicot tirgus izpēti, tika secināts, ka ar to būs par maz un būs arī jāveic publiskā iepirkuma procedūra. Deputāti nobalsoja par rosinājumu šim projektam no Valsts kases ilgtermiņā aizņemties 24 200 eiro.
Ēkas blakus, bet katrai būs sava apkure?
Deputāte Ilze Mezīte lūdza izskaidrot, kāpēc divām pašvaldības ēkām, kuras Ozolkalnā atrodas 50 metru attālumā viena no otras, ir vajadzīga katrai sava apkure. Pēc viņas domām, izdevīgāka būtu kopīga centrālapkures sistēma. Tika izskaidrots, ka apkures katli kā “Blomītē”, tā “Zīļukā” darbosies kā divas pilnībā automatizētas sistēmas. Apkalpot abus šos apkures katlus varētu, piemēram, viens speciālists ar 0,1 likmi. Izrakt kopīgu siltumtrasi, kas savienotu “Blomīti” un “Zīļuku” izmaksātu dārgāk, nekā katrai ēkai nodrošināt autonomu apkuri – tā klāstīja novada domes Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis. Viņš arī akcentēja, ka izšķiroša nozīme ir vēl tam, ka abām ēkām ir vieta, kur ievietot katrai savu apkures katlu. Šobrīd turklāt situācija ir tāda, ka mazo apkures katlu izmaksas ir lētākas par lielo apkures katlu izmaksām. I.Mezīte pauda, ka līdz galam tam piekrist negribētu. “Granulu katlam ir lēta ekspluatācija, bet ir dārgas pašas granulas. Tas ir viens. Otrs – kad ir auksta ziema, bieži vien tās granulas nevar dabūt. Granulas ir arī apmēram divas reizes dārgākas nekā malka un tām garantija ir diezgan īsa. Pašam granulu katlam garantija ir kādi 10 gadi, bet siltumtrasei būtu 30 gadu garantija,” teica I.Mezīte. J.Barinskis sacīja – vienmēr ir cerība, ka katls būs ekspluatācijai derīgs ilgāk par noteikto garantijas laiku. Runājot par kurināmā sagādi “Blomītei” un “Zīļukam”, viņš atklāja, ka tiekot plānots ar līguma palīdzību nodrošināties par granulu piegādi gadam. Speciālists arī pauda, ka “Blomītē” līdz šim karstā ūdens padeve tiek nodrošināta ar elektrības palīdzību. Paredzēts, ka turpmāk automatizēti siltais ūdens tiks sagatavots, izmantojot apkuri ar kokskaidu granulām.
A.Vējiņš šo diskusiju pārtrauca, teikdams, ka domē vienmēr tiek gaidīti deputāti ar saviem priekšlikumiem, kas balstītos uz veiktiem aprēķiniem. “Es tieši to vēlētos,” viņš pauda. A.Vējiņš arī uzsvēra, ka pašvaldībā pašlaik notiekot inventarizācija jautājumos un koncepcijās, kas skar siltumapgādi un tās salīdzinoši efektīvu un ilgu nodrošināšanu pašvaldības objektos.
