Galgausnietis Jānis Krinbergs ir atgriezies no ārzemēm, lai uzsāktu savu biznesu te, Latvijā. Par to, cik tas veiksmīgs, vēl grūti spriest, jo viņš ir tikai ceļa sākumā.
Atgriežas savās mājās
Savulaik Jānis strādājis celtniecības nozarē, bet tad, kad bijusi iespēja doties darbā uz Norvēģiju, ilgi nedomājis un izlēmis pamēģināt. Pirms tam gan vēl strādājis arī Londonā. Norvēģijā Jānis nostrādājis četrarpus gadus. “Strādāju tur par flīzētāju. Darba apstākļi – teicamā, lieliskā stāvoklī, darba devējs uzticas. Un, protams, laba alga. Darba apstākļi un alga Latvijā un ārzemēs ir ļoti atšķirīgi. Bet atgriezos. Firma, kurā strādāju, bankrotēja, tad tur kļuvu bezdarbnieks. Bezdarbnieka pabalstu man piešķīra uz diviem gadiem,” stāsta Jānis, kurš turpmāk gribēja būt pats sev saimnieks.
Jānis gribēja atgriezties Latvijā un darīt kaut ko savu. “Esmu precējies. Man ir vienu gadu un septiņus mēnešus vecs dēls Jānis Kārlis. Vārds Kārlis dēlam ir no mana tēva, jo arī viņu sauc Kārlis, savukārt vārdu Jānis ielikām, jo pirms tam biju lasījis, ka šāda vārda īpašnieku Latvijā paliek arvien mazāk. Man gribas būt kopā ar ģimeni, nevis strādāt ārzemēs,” atzīst Jānis.
Ilgi domā un šaubās
Jānis vairākus gadus domāja, ka varētu piedāvāt limuzīna pakalpojumus, līdz saņēmās un to iegādājās. “Šī ideja radās jau pirms vairākiem gadiem. Pats precējos pirms trim gadiem. Tas bija 2014.gada 7.augusts. Ar draugu starpniecību iepazinos ar savu sievu. Līga ir no Cesvaines. Sākām draudzēties 2012.gadā. Es viennozīmīgi savās kāzās gribēju limuzīnu. Kāzas nav iedomājamas bez limuzīna! Katru dienu taču ar tādu nebrauc! Uz savām kāzām atradām limuzīnu Rīgā. Arī kāzas svinēju Rīgā baznīcā. Brauciens ar limuzīnu bija no Rīgas uz Madonu, tad svinības turpinājās Kučuru dzirnavās. Kopš tā laika arī sāku domāt par limuzīna iegādi vēl vairāk. Domāju visus šos gadus, līdz šopavasar aprīlī to nopirku,” stāsta Jānis.
Sākumā vienu limuzīnu, kurš bijis rozā krāsā, devies apskatīt netālu no Rīgas. “Tad vēl šaubījos, vai šāds bizness aizies un vai vajag: ja nu nopērku un stāvēs mājās? Nebija tādas drošības sajūtas, ka tas aizies,” atceras Jānis, kurš pēc ilgām pārdomām un šaubām tomēr izlēmis mašīnu pirkt. “Limuzīnu, kuru iegādājos, atradu internetā caur sludinājumu portālu. Braucu pakaļ tam uz Liepāju. Paņēmu kredītu un nopirku,” stāsta Jānis, bet jau maijā ar mašīnu bijušas pirmās problēmas, kas atņēmušas uz divām nedēļām Jānim nakts miegu. Tika piedzīvots pamatīgs stress. Tagad, to atceroties, viņš gan saka, ka nieki vien bijuši, bet tobrīd tā nelicies. “Gulbenē nekur un neviens neņemas remontēt limuzīnu,” saka limuzīna saimnieks, kurš ķērās remontam klāt pats un ar tehnisko ķibeli veiksmīgi tika arī galā.
Atceras visus kāziniekus
Lai arī pagājuši tikai četri mēneši, interese par limuzīnu esot. Ar to izvēlas vizināties ne tikai kāzinieki, bet arī skolas absolventi un jubilāri. Interese par to ir arī no citiem novadiem, piemēram, šīs nedēļas nogalē viņš dosies pie kāziniekiem uz Balviem un Viļaku. “Pagaidām atceros visus kāziniekus, kurus esmu vizinājis,” saka Jānis un piebilst, ka katram darbam ir arī sava garoza. Šajā jārēķinās ar ilgu gaidīšanu, un, protams, ar to, ka tas vairāk tomēr ir sezonāls bizness. “Ziemas laikā, visticamāk, ar to nevienu nevizināšu. Vizuāli tas vēl jāpielabo, jāparemontē. Iespējams, ziemā došos arī uz Norvēģiju piepelnīties, lai ātrāk var atdot kredītu,” stāsta Jānis.
Vai, braucot ar limuzīnu, ir viegli manevrēt pa pilsētas šaurajām ielām? Jānis atzīst, ka problēmu neesot. Protams, krustojumos nākas iebraukt pretējā joslā, bet autovadītāji esot saprotoši: apstājoties un palaižot. Šķieneros gan bijis gadījums, kad iebraucis kādā ceļā un nezinājis, kā tikt ārā. “Saskrēja apkārt bērni. Visiem gribējās pieskarties mašīnai, skatīties iekšā,” smaidot atceras Jānis, kurš līdz šim nav dzirdējis nevienu sliktu atsauksmi par savu ideju. Kaimiņš atzinīgi esot novērtējis Jāņa ideju par limuzīna iegādi. Vienīgi mamma teikusi – kur gan likšot tādu mašīnu. “Bet nav jau tik traki. Turpat pie mājas arī tā stāv. Sākumā domāju, ka šķūni pārtaisīšu par garāžu, bet tomēr ne,” stāsta Jānis.
