1804. gada 18. augustā Rīgā, Citadeles laukumā, pirmo reizi tiek demonstrēta cilvēka pacelšanās gaisa balonā. Šādu demonstrējumu veic Anglijas zinātņu akadēmijas loceklis, beļģu gaisa kuģotājs Gaspars Etjens Robertsons, kurš, izdarot apmēram 20 kilometrus garu lidojumu, nosēžas siena pļavā netālu no Ropažiem.
1824. gada 15. augustā Amerikā atbrīvotie vergi Āfrikas rietumos dibina Libēriju.
1917. gada 18. augustā ugunsgrēks Grieķijas pilsētā Salonikos iznīcina 32 procentus pilsētas, atstājot bez pajumtes 70 000 cilvēku.
1960. gada 16. augustā Džozefs Kitingers Ņūmeksikā izlec ar izpletni no gaisa balona, kas atrodas 31 330 metru augstumā, uzstādot joprojām nepārspētu augstuma, brīvā kritiena un lielākā ātruma rekordu cilvēkam bez lidmašīnas atbalsta.
1975. gada 17. augustā padomju ledlauzis “Arktika” kļūst par pirmo kuģi, kas sasniedzis Ziemeļpolu.
1982. gada 17. augustā Vācijā nonāk tirdzniecībā pirmais kompaktdisks pasaulē.
2000. gada 17. augustā vakarā notiek divi sprādzieni Rīgā universālveikalā “Centrs”, kuros cieš 38 cilvēki, tostarp “RIMI Baltija” ģenerāldirektors Knuts Kvisviks.
2001. gada 14. augustā bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis par saviem līdzekļiem atjauno vēsturisko gulbju mājiņu, dāvinot to Rīgai. Arhitekta H. Šēla japāņu stilā projektētā gulbju mājiņa ar daudzajiem kokgriezumiem pilsētas kanālā parādījās 1892. gadā. Sākumā tā peldējusi uz pontona, vēlāk noenkurota krastā pie Bastejkalna, kur nostāvēja līdz 1996. gadam. Tā kā tur mītošie gulbji bija gājuši bojā jau 90. gadu sākumā, tika nolemts noņemt arī stipri bojāto gulbju namiņu, vispirms to rūpīgi uzmērot un nofotografējot. A. Ārgalim gulbju mājiņas atjaunošana izmaksāja apmēram 2500 latu, viņš pats ir sagādājis arī nepieciešamos kokmateriālus.
2003. gada 14. augustā viens no visu laiku lielākajiem elektroenerģijas padeves pārtraukumiem piemeklē lielus Ziemeļamerikas rajonus, iesprostojot tūkstošiem cilvēku pazemes transportā un liekot evakuēt miljoniem biroju darbinieku.
