Kāda Beļavas pagasta iedzīvotāja ar “Dzirksteles” starpniecību vēlējās noskaidrot, cik ir tādu jauno autovadītāju, kuriem braukšanas eksāmenu izdodas nokārtot ar pirmo reizi.
Rekords – 38 reizes
Ceļu satiksmes drošības direkcijas Kvalifikācijas daļas pārstāvis Aldis Bērziņš “Dzirkstelei” stāsta, ka kopējā statistika liecina, ka šā gada astoņos mēnešos valstī ar pirmo reizi braukšanas eksāmenu nokārto 44 procenti. Pa mēnešiem, kā arī atkarībā no sezonas statistika mainās, bet pēdējos gados tā svārstās robežās no 45 līdz 55 procentiem. A.Bērziņš pieļauj, ka Gulbenē šis rādītājs ir pat mazliet augstāks.
“Viena lieta eksāmenu ir kārtot Gulbenē, pavisam cita – Rīgā, Daugavpilī vai Jelgavā. Pavisam cits automašīnu daudzums, līdz ar to prasmēm un iemaņām ir jāizpaužas citā līmenī. Arī Gulbenē nevar teikt, ka ir vienkārši nokārtot braukšanas eksāmenu, jo arī mazpilsētām ir savi knifi – gājēji. Proti, ir jābūt vērīgam un jāparedz, ko gājējs darīs, gar ielu malām novietotās mašīnas, ielu šaurība, ir savas nianses,” stāsta A.Bērziņš un piebilst, kad autoskolās ir mazāks klientu pieplūdums, tad arī kvalitāte ir labāka. Kad pieplūdums ir lielāks, piemēram, vasaras mēnešos, mācības, iespējams, tiek sasteigtas, un rādītājs ir zemāks. “Arī tad, kad ir lielākas rindas uz braukšanas eksāmenu, līdz ar to – lielāks stress, un rezultāts neatspoguļo jaunā autovadītāja objektīvo sagatavotību. Uztraukums nosaka diezgan daudz, citam tajā brīdī pazūd 30 procenti no iemaņām. Instruktors redz, ka jaunais autovadītājs ir gatavs, bet psiholoģiski cilvēks nespēj savākties, tāpēc rezultāts ne vienmēr ir pozitīvs,” stāsta A.Bērziņš un piebilst, ka pirms vairākiem gadiem kāds cilvēks solīdos gados braukšanas eksāmenu kārtojis 38 reizes. Tas esot rekords. Arī gados jaunākiem jaunajiem autovadītājiem ir nācies kārtot eksāmenu četras, piecas un sešas reizes. A.Bērziņš uzsver, ka tas ir bijis, vai nu brāķis apmācībā, vai arī paša cilvēka attieksme nav tāda, kādai vajadzētu būt potenciālajam autovadītājam.
“Ir arī tādi, kas cīnās un viņiem ir apņēmība, bet ir redzams, ka viņiem nav īsti lemts būt autovadītājam, bet līdz finišam nonāk. Kur un cik daudz viņi brauc pēc tam, to jau zina tikai viņi paši,” atzīst CSDD speciālists.
Būtiskākās kļūdas
A.Bērziņš stāsta, ka viena no kļūdām, kuras pieļauj eksāmenā jaunie autovadītāji ir, piemēram, ceļa zīmju neievērošana, braukšanas ātruma neattīstīšana. Viens no instruktoriem Vilnis Zvirgzdiņš, kurš apmāca jaunos šoferus Gulbenē, stāsta, ka, mācoties braukt, būtiskākās kļūdas, kuras pieļauj jaunie autovadītāji, ir, piemēram, mašīnas motora noslāpēšana, neskatīšanās spoguļos, slīpumā grūti uzsākt braukšana. Izdalīt, kuri ir labāki jaunie autovadītāji – meitenes vai puiši, nevar.
“Ir meitenes, kas ļoti labi brauc, un puiši, kas slikti brauc, bet bieži vien puiši tomēr atnāk jau ar priekšzināšanām, tādēļ viņiem ir vieglāk iegūt apliecību,” novērojis V.Zvirgzdiņš.
