Tirzas amatierteātris “Mūžam tavs” divpadsmito un pēdējo reizi ir nospēlējis režisores Aldas Albertes veidoto un iestudēto lugu “Ak, Maris, ilgu nemiers nenorimst!”, kas tapusi pēc Marisa Vētras darbu motīviem. Tas ir starp amatierteātra visvairāk spēlētajiem iestudējumiem. Pirmizrādi iestudējums piedzīvoja 2016.gada 15.aprīlī Cesvaines pilī.
“Esmu ļoti priecīga par savu amatierteātri “Mūžam tavs”, kas darbojas kopš 1990.gada. Tajā darbojas 22 dalībnieki. Visi viņi man ir zelta vērtē! Klausa uz vārda un brīžiem spēj paveikt neiespējamo. Ja kāds bilst, ka mēs strādājam kampaņveidīgi, tad tā nav taisnība. Mans teātris strādā regulāri. Šajā vasarā Jaunmoku pilī nospēlējām pēdējo reizi izrādi, kas stāsta par mūsu novadnieku M.Vētru. Pašiem kļuva nedaudz skumji par to, bet ir tāda situācija, ka viena no amatierteātra dalībniecēm dodas studēt uz Liepāju, otra – uz Rīgu, trešā – uz Jelgavu. Centīsimies darīt visu iespējamo un neiespējamo, lai teātra spēlēšana, kā tas ir bijis desmitiem gadu, Tirzā neapsīktu,” kolektīvam labus vārdus velta režisore.
Apzinot amatierteātra un jauniešu teātra studijas “Miljons” sastāvu, viņai jau ir padomā, ko iestudēt turpmāk. Protams, kā katras jaunas darba sezonas sākumā, tiek gaidīti arī jauni dalībnieki. “Ar jauniešu studijas dalībniekiem strādāt nav viegli. Viņi visi ir pielīdzināmi Maksam un Moricam: pilni ar niķiem un stiķiem. Lai studija veidotos par atsevišķu kolektīvu, vajadzētu iestudēt atsevišķu izrādi, bet amatierteātris un studija darbojas kopā,” piebilst A.Alberte. Viņa iecerējusi līdzīgi arī Tirzā sarīkot amatierteātru festivālu, jo Tirzā ir vairāk nekā simts gadu, kopš spēlēts teātris. Tirzas kultūras nama arhīvā pat saglabājušās fotogrāfijas no Tirzas biedrības nama atklāšanas pasākuma 1912.gadā, kas liecina, ka ticis spēlēts arī teātris.
Amatierteātru kustība ir populāra
Kolektīva dalībnieku sastāvs, protams, mainās, tomēr tajā darbojas arī ilggadēji aktieri, kā režisore saka, ar stāžu, skatuves kultūru un prasmi. Tas ir Andris Kozulis un Ligita Zvirbule, Ligita Dzene, kura šobrīd teātra spēlēšanu ir atlikusi malā. Amatierteātrī darbojas Juta un Mārcis Mūrnieki, kuri patstāvīgi dzīvo Ikšķilē, bet Tirzā būvē māju, kur pagaidām uzturas pa vasaru. “Juta pēc profesijas ir tekstilmāksliniece. Viņa mums ļoti daudz palīdz pie tērpu sarūpēšanas. Ja vajag, pati uzšuj, pirms izrādēm visus nogrimē un safrizē. Sabiedrības dvēseles cilvēki ir Vilnis un viņa sieva Daiga Mangusi. Arī viņu dēls Roberts jau ir iesaistījies kolektīvā,” stāsta A.Alberte.
Kopš skolas gadiem ar teātra mākslu ir saistīts A.Kozulis. Viņš uzskata, ka tā iespēja dažādot ikdienu, padarot to interesantāku. “Kamēr vien spēšu, darbošos amatierteātrī. Atceros, ka pirmās lielākās izrādes un lomas tika apgūtas Aldas vadībā. Piedalījos arī viņas diplomdarba izrādē. Tas iedrošināja, dodot pārliecību, ka to varu. Man pašam patīk jautras izrādes un arī lomas. Manuprāt, R.Blaumaņa darbi mums sirdij ir vistuvākie. Lomas tekstu galvenokārt apgūstu darba procesā. To nevar mācīties, sēžot tikai pie galda. Dažkārt tas ātri paliek prātā, dažkārt ir grūtāk. Liela nozīme ir tam, kāds ir teksts. Uz skatuves ir nācies arī improvizēt, lai izietu no situācijas, kad, piemēram, skatuves partneris ir kaut ko aizmirsis. Ar gadiem rodas pieredze, kā šos neveiklos momentus izvilkt, lai skatītāji pat nenojaustu,” stāsta Andris.
Vairāk nekā trīsdesmit gadus amatierteātrī darbojas Ligita Zvirbule. “Mans aktrises stāžs ir ļoti ilgs. Atceros, ka jau bērnībā kaimiņu bērniem rādīju teātri. Nostiepu virvi gar gultas galiem, lai būtu skatuve. Lai mūsu režisorei daudz jaunu radošu ieceru, jo Tirzā teātris nevar pazust! Tirzmaliešiem tas ir svarīgs un vajadzīgs, jo viņi ir lieli teātra mākslas cienītāji,” saka Ligita.
Režisore ar nožēlu saka, ka visas teātra iestudētās izrādes neesot uzskaitītas. Katrā ziņā to bijis pietiekami, jo katru gadu tikusi iestudēta kāda jauna izrāde, tāpēc vairāk par divdesmit sanākšot. Tāpat kā citi amatierteātru režisori arī Alda, izvēloties materiālu jaunam iestudējumam, vispirms izvērtē, vai aktieru sastāvam tas būs pa spēkam. Arī šajā sezonā noritēšot darbs pie jauna iestudējuma. “Domājot par Latvijas simtgadi, tam vajadzētu būt kaut kam latviskam. Piemēram, Rūdolfa Blaumaņa daiļrade ir kā nebeidzams avots. Pat no mazām viņa rakstītajām novelēm var izveidot lugu. Viņš ir tik demokrātisks dramaturgs, ka tur jebkurš teātris var kaut ko atrast,” prāto Alda. Arī Tirzas amatierteātra repertuārā pārsvarā ir R.Blaumaņa darbu iestudējumi.
Lai nebūtu viens
A.Alberte uzskata, ka uz teātri cilvēks nāk, lai nebūtu viens, lai satiktos ar citiem cilvēkiem. “Jānis Jaunsudrabiņš ir teicis, ka “teātrī mēs vienmēr satiksimies ātrāk nekā baznīcā”, ” piebilst viņa.
Alda ir gatava amatierteātrī iesaistīt visus, kas vien to vēlas, bet ir bijis tā, ka jaunais dalībnieks kādu laiku tiek pieradināts pie skatuves, jo rezultāts rodas tikai darbībā. “Ir arī tīrradņi, kas jau ir dzimuši aktieri. Uzreiz jau ir iespējams sajust, ka viņiem būs lomas arī turpmākajās izrādēs. Ir bijuši gadījumi, kad dalībnieks apvainojas un aiziet no kolektīva tikai tāpēc, ka iedalītajai lomai bijis pārāk maz teksta. Sacensību gars valda ne tikai starp aktieriem. Arī starp amatierteātriem. Man tas ļoti nepatīk. Es labprātāk vēlētos, lai nav skates, bet tikai teātru saspēlēšanās. Nevar būt tā, kā padomju gados, kad tika noteikts: ja kolektīvs nepiedalās skatē, tad tas nevar nekur uzstāties. Arī, lai kolektīva vadītājs saņemtu maksu par vadīšanu, jāpiedalās skatēs. Pilnīgi pietiktu ar to, ka kolektīvs ir spēlējis teātri, ir koncertējis,” uzskata A.Alberte.
Režisore uzskata, ka Gulbenes novadā amatierteātru kustība ir ļoti populāra. “Nesen piedalījos meistarklasē pie režisora Valda Lūriņa, arī pati esmu pie viņa mācījusies. Man bija iespējams salīdzināt amatierteātrus. Nebaidos teikt, ka mūsu novada jebkurš amatierteātris ir labāks par Kurzemes amatierteātriem,” atzīst Alda.
