Visvecākais Lietuvas kūrorts Birštona rakstos pirmo reizi minēts 1382.gadā, 14.-16.gadsimtā augstmaņi tur rīkojuši medības, bet tikai kopš 1846.gada Birštona kļuvusi slavena kā kūrortpilsēta. Tā atrodas lielākās Lietuvas upes Nemunas karstā.
Pirms gandrīz 150 gadiem Birštonas parku pie sāls avotiem, kas tagad saucas Vītauta Dižā parks, pieminējis arheologs, etnogrāfs un vēsturnieks Z.Glogers, aprakstot ceļojumu pa Nemunas upi. Ar laiku parks ticis paplašināts un izveidotas kastaņu, liepu un bērzu alejas, kas visas vedušas vai nu uz dziedinātavām, vai arī uz Nemunas krastu. 19.gadsimta otrajā pusē un 20.gadsimtā sākumā parkā bijusi aktīva kūrorta dzīve. Darbojies pat kefīra paviljons, kur varējis nobaudīt tatāru gatavoto kumisu, paniņas, kefīru, importa gāzēto ūdeni. Divreiz dienā parkā muzicējis orķestris, notikuši koncerti un dejas. Tagad parkā atrodas dažādi paviljoni un minerālūdens avoti, bet pa Nemunu kursē kuģītis. No Vītauta Dižā kalna Nemunas krastā var saskatīt Vītauta Dižā pieminekli, kas tur novietots 1998.gadā – tā esot viena no versijām, kāds varēja izskatīties dižais Lietuvas valdnieks. Vītauta kalnā 14.gadsimtā esot bijusi koka pils, bet 15.gadsimta sākumā atradusies Vītauta Dižā medību pils. Kopš 17.gadsimta gan pils vairs neesot izmantota, tāpēc tagad par to dzirdami tikai nostāsti.
Birštonā ražo arī Latvijā labi zināmos minerālūdeņus “Vytautas” un “Birute”. Tieši Vītautam Dižajam un viņa mātei par godu nosaukts Birštonā rūpnieciski ražotais minerālūdens. Un kopš 20.gadsimta 20.gadiem tā ir vienīgā rūpnīca šajā pilsētā. Birštonā atrodas apmēram 70 neparasti avoti. Mazā mājiņā atrodas balneotehniskā iekārta bjuvete. Tur var nobaudīt tādu ūdeni, kura sastāvs esot ļoti līdzīgs tā vēsturiskā avota ūdenim, kurš tika atklāts 1878.gadā. Ūdens ir mazliet sāļš.
Minerālūdens paviljonā “Birutes Vila” relaksējošu ūdens terapiju var izbaudīt jebkurš, turklāt bez maksas. 1906.gadā tajā vietā atklāts viegli mineralizēts avots. Šajā minerālūdens paviljonā, ja ir laiks, var apgulties uz kāda no zviļņiem apkārt minerālūdens baseinam, klausoties relaksējošajās strūklaku skaņās un elpojot dziedniecisko minerālu gaisu, ko iztvaiko siena, pa kuru tek minerālūdens. Tur viss ir domāts cilvēka labsajūtai un veselībai, lai var atpūsties un atgūt spēkus. Paviljons darbojas visu gadu, tajā ir pat iespēja pavingrot. Pirms simts gadiem kāds regulārs kūrorta apmeklētājs teicis: “Vītauts apmazgās, Birute atdzīvinās.” Paviljons sākotnēji nosaukts kūrorta īpašnieces Lidijas vārdā, bet vēlāk tomēr pārsaukts Vītauta Dižā mātes Birutes vārdā.
Netālu no “Birutes Vilas” atrodas laukums ar sajūtu taku. Var droši noaut kājas un lēnām iztaustīt katru dažādā seguma kvadrātmetru – brīžiem ir diezgan nepatīkami, bet masējoši. Var pat iebrist līdz ceļiem ūdenī.
Birštonā ir trīs sanatorijas: “Tulpe” (pirmā sanatorija, kas darbojas jau vairāk nekā simts gadus), “Egle” un “Versme”. Latvijā populārā “Egle” atrodas priežu ielenkumā, tajā piedāvā dažādas mineralizācijas pakāpes minerālūdeņus un baltās, ārstnieciskās kūdras dūņas, kā arī procedūras, kur visu minēto izmanto. Pretī sanatorijai “Egle” ierīkots ūdens iztvaikošanas paviljons-tornis “Druskupis” ar minerālūdens strūklaku un sāls galeriju, kur minerālūdens tek pa koka gabaliņu sienām. Tumsā šis dīvainais veidojums tiek fantastiski izgaismots. Tā būtība ir tāda, ka saules un vēja iedarbībā minerālūdens iztvaiko, radot veselīgo jūras gaisu pat 50–80 metru rādiusā ap torni. Tur var pasēdēt uz soliņa vai pastaigāt starp sienām, klausoties čalojošajā ūdenī un relaksējoties. Šāda gaisa ieelpošana ne tikai palīdzot pie elpceļu slimībām, bet arī labvēlīgi iedarbojoties uz ādu, kura minerālūdens ietekmē kļūstot gludāka, elastīgāka un svaigāka.
Starp citu, Latvijas dāliju selekcionāre Rita Zaļā kādu savu dāliju šķirni nosaukusi Birštonas vārdā, jo tās ugunīgi oranžā krāsa atgādinot pilsētas ģerboņa krāsu.
