Pēc ilgstošajām lietavām un spēcīgās lietusgāzes naktī beļavietes Elgas Lazdiņas dārzā dālijas laistās visās varavīksnes krāsās. Šķiet, tās tikai nomazgājušās, un par spīti pelēkajām debesīm veras pretī mirdzošas, dāvājot prieku. Lai gan ne viena vien ir sapluinīta negaisā, kopskatu tas sevišķi neietekmē.
Spītē nedienām ar optimismu
Elga ir aizņemta darbos, bet par spīti nedienām spējusi saglabāt optimismu, arvien enerģiska un gatava palīdzēt, iepriecināt. Kad beidzot atrasts brīdis sarunai un tiekamies, viņa rosina laikrakstā rakstīt par vides pieejamību vai pareizāk – tās trūkumu Gulbenē.
E.Lazdiņa ir asistente meitenītei Annijai ar kustību traucējumiem, tāpēc kopā ar viņu ik dienu izjūt grūtības, kad jāiekļūst mūzikas skolā, veikalos un citās ēkās. “Protams, kaut kā tiekam visur, kur ir vajadzīgs, bet viegli nav,” atzīst Elga. Asistentes pienākums ir pavadīt meiteni uz sākumskolu, uz mūzikas skolu, uz pulciņiem, ekskursijās un izklaidēs. “Ne vienmēr man būtu jāpavada, bet viņa uzaicina un es nekad neatsaku. Man patīk būt Annijas sabiedrībā. Viņa ir gudra un talantīga meitene, kurai ir brīnišķīga ģimene,” uzsver Elga.
Palielina dāliju kolekciju
Protams, dārzā nevar nerunāt par dālijām. Šogad dāliju skaits ir palielinājies par 20 šķirnēm, kuras iegūtas no gulbenieša Pētera Mucenieka, kas ir dāliju kolekcionārs un selekcionārs. “Vecie ziedi katru dienu ir jānolasa, lai plaukst nākamie. Dažas dālijas vēl nav uzziedējušas, tāpēc ar interesi gaidu, kādas tās būs. Ir gan bažas, vai neuznāks salna,” neizplaukušos ziedus rāda Elga. Viņa visām dālijām zina nosaukumus. Starp jauniegūtajām dālijām ir šķirne ‘Eveline’, balts zieds ar violetām ziedlapiņām vidū. Tas rada maiguma un nevainības iespaidu gluži kā Elgas mazmeitiņa Evelīna. “Pavasarī aizbraucu pie Pētera Mucenieka, kuru labi pazīstu, jo kādreiz viņš strādāja Krišjāņa Valdemāra skolā, un iegādājos dāliju gumus. Tiesa, izvēlēties nebija viegli no neskaitāmiem dāliju aprakstiem un attēliem, kuri ir sakārtoti pa šķirnēm. Visas dālijas ir skaistas, bet katra ir īpaša, tāpēc gribas to un vēl to…” atzīst E.Lazdiņa.
Visvairāk viņai patīk lodveida ziedi, jo tie ir piemēroti vāzēm kapos, turklāt labi saglabājas. Turp Elga dodas bieži, jo pagājušajā gadā apklusušo mūžu dārzā guldīja dzīvesbiedru. Skaistākie ziedi tiek nesti viņam.
Stāda savā dārzā priekam
Elga ar vīru uz dzīvi Beļavā pārcēlās 1981.gadā, un drīz vien dārzā tika stādītas arī dālijas. Sākumā tās ietvēra dārzu, bet tagad vairākās rindās aug dārza vidū. “Gribas, lai ir skaisti un dāvā prieku. Kad braucu mājās no Gulbenes un ieraugu ziedošās dālijas, kļūst silti un labi. Superīgi! Ja arī kādam citam patīk, labprāt dodu vai atļauju nogriezt pa ziedam,” saka Elga. Viņa neko īpašu nedara, lai saglabātu dāliju gumus. Pagājušajā rudenī tos izraka lielā steigā, jo bija jau pēdējais brīdis. Nebija arī laika apžāvēt saulītē, tāpēc daži gumi bija bojājušies. Tomēr dārzā dāliju ir arvien vairāk.
Pēc horoskopa Elga ir Jaunava. Šīs zodiaka zīmes cilvēki jūt īpašu vājību pret rudens ziediem – dālijām, asterēm, cīnijām, samtenēm un miķelīšiem. E.Lazdiņa ir tam apliecinājums. Kad apprecējās un no Zemgales pārnāca uz Vidzemi, sākumā Elga dzīvoja Zeltiņos, pēc tam – Beļavā. Bērnībā viņai dārza darbi saistījās galvenokārt ar ravēšanu. Vēlme stādīt, sēt un kop radās tad, kad bija pašai savs dārzs Beļavā. “Kaimiņienes smejas, ka vasarā mani var redzēt galvenokārt dārzā. Dēls uzcēla lapenīti, tur varu pasēdēt un atpūsties,” atzīst E.Lazdiņa. Viņai ir divi dēli – Edijs un Edgars. Edijs ar savu ģimeni dzīvo turpat kaimiņos, bet Edgara ģimene – Kauņā (Lietuvā). “Man ir četri mazbērni, trīs ir tepat un ir man labi palīgi. Taču viņi tāpat kā es, kad biju maza meitene, ravē, ja to liek darīt. Bet sevišķas intereses par dārzu nav,” skaidro Elga. Tagad viņa secina, ka darbs dārzā ir arī atpūta, jo dod gandarījumu. Šovasar viņai trīs mēneši pagāja bez Annijas, tikai dažreiz tiekoties. Tagad viņa kopā ar savu skolniecīti ir katru dienu no rīta līdz vakaram.
Daudz vaļasprieku
Elgas vaļasprieku topā ir ekskursijas, teātri un koncerti. Pavasarī un vasarā viņa bijusi vairākās vienas dienas ekskursijās, bet drīz dosies pie īstenajām latviešu saimniecēm Zemgalē. Vakar kopā ar Anniju brauca uz koncertu Alūksnē, lai klausītos NBS orķestri un Ralfu Eilandu. Šo iespēju Elga ieguva, laimējot ielūgumu “Dzirksteles” konkursā. “Laimēju arī dāvanu karti ekskursijai pa dzelzceļa depo un izbraucienam ar motodrezīnu divām personām, bet samainīju to ar dāvanu karti izbraucienam ar elektrovilcieniņu, tās balvas saņēmu konkursā “Apceļo novadu”. Arī izbraucienā došos kopā ar Anniju,” atklāj E.Lazdiņa. Lasītāju konkursos viņa ir starp uzvarētājiem bieži, tomēr neskumst arī tad, ja neko nelaimē. “Neesmu zaudētāja nekad, jo daudz ko iegūstu, meklējot atbildes. Tās atrodu internetā, “mātē googlē”, kā arī citādi. Piemēram, lai uzzinātu, cik akumulatoru ir elektrovilcieniņam, pajautāju vilcieniņa vadītājam. Kad braucām ar bānīti, uzzināju atbildi, kurš ir vecākais dzelzceļa sliežu posms un kur to var ieraudzīt. Par populārāko ēdienu interesējos “Kantes krogā”,” skaidro E.Lazdiņa. Ar laimētām biļetēm viņa ir bijusi klausītāja daudzos koncertos, tāpēc secina, ka bieži veiksme ir stāvējusi klāt.
Par Elgu
◆ Elgas Lazdiņas dzimtā puse ir Jelgavas novads.
◆ Elga strādājusi Krišjāņa Valdemāra pamatskolā, maizes ceptuvē, zvērsaimniecībā, “Daiļradē”, bērnudārzā, tagad ir asistente Gulbenes sākumskolā.
◆ Viņai ir divi dēli un četri mazbērni.
◆ Vaļasprieki – ekskursijas, teātri, koncerti un dalība konkursos.
◆ Patīk rudens ziedi, sevišķi dālijas.
