Pašvaldības transporta izmantošana kultūras nozarē turpmāk Gulbenes novadā tiks stingri kontrolēta. Tautas mākslas kolektīvi vairs nevarēs brīvi izmantot pašvaldības autobusus bez iepriekšējas saskaņošanas.
Par to domes speciālisti informēja novada kultūras darbinieku seminārā, kas notika 13.septembrī. Prasība tika pamatota ar jaunajiem noteikumiem par transporta izmantošanu domes un tās iestāžu darbības nodrošināšanai (apstiprināti 31.augustā, spēkā stājušies ar 1.septembri).
Stingrāka finanšu politika tiek skaidrota ar nepieciešamību pārdomāti virzīt attīstību un nopirkt tautas mākslas kolektīviem jaunus tērpus 2018.gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem. Tieši tāpēc kultūras nozarei būs jāpāriet uz saimnieciskā aprēķina režīmu. Jau līdz 29.septembrim kultūras darbiniekiem ir novada domei jāiesniedz savas prasības saistībā ar nākamā gada pašvaldības budžeta plānošanu. Izvērsās diskusija.
Ir normas, transports
jārezervē iepriekš
Kā zināms, liela daļa pašvaldības autobusu ir nodota SIA “Gulbenes autobuss” pārziņā skolēnu pārvadājumu veikšanai, vēl vairāki autobusi pagaidām atrodas pagastu pārvaldēs, bet ar 2.oktobri arī tos savā pārziņā pārņems novada dome un to lietošanu organizēs domes Īpašumu pārraudzības nodaļa. Tās vadītājs Zintis Skopāns norādīja, ka runa ir par transporta izmantošanu tikai pašvaldības funkciju nodrošināšanai un amata pienākumu pildīšanai. Transporta izmantošana/rezervēšana darba vajadzībām būs jāpiesaka Īpašumu pārraudzības nodaļā ne vēlāk kā trīs dienas iepriekš – uzsvēra Z.Skopāns. Tas ir nepieciešams, lai varētu saplānot autotransporta lietošanu. Piesakot autotransportu, ir jānorāda izmantošanas mērķis. Pieteicējs būs atbildīgs par atbilstošu izmantošanu.
“Prioritāra (obligāta – redakcija) ir tautas mākslas kolektīvu nokļūšana uz skatēm,” uzsvēra Z.Skopāns. Paredzēts arī, ka amatierkolektīvu vadītāji varēs doties pieredzes apmaiņas braucienos, bet tikai vienu reizi gadā. Uz koncertiem, izrādēm katram kolektīvam būs tiesības doties vienreiz gadā. Citiem mērķiem pašvaldības transportu varēs izmantot iestāžu darbinieku kursu, apmācību, lekciju apmeklējumiem, kā arī pašvaldības atbalstītu projektu braucieniem un pašvaldības iestāžu darbinieku pieredzes apmaiņas braucieniem vienreiz gadā (ar pašvaldības izpilddirektores rīkojumu).
Pārsteigumu par tautas mākslas kolektīvu iegrožošanu pašvaldības autobusu izmantošanā pauda Lizuma kultūras nama vadītāja Elita Dūte. E.Dūte retoriski vaicāja – kā lai kolektīvi sasniedz un notur māksliniecisko līmeni, ja nepiedalās koncertos, ja neattīsta savu sniegumu, uzstājoties skatītāju priekšā? Z.Skopāns pauda, ka izmantot pašvaldības transportu kolektīvi var arī biežāk, bet tad ir jāmaksā pilna maksa un ne jau tikai par degvielu vien.
Ir iespējami arī alternatīvi risinājumi
Sarunā iesaistījās novada domes Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Lienīte Reinsone, kura atklāja, ka ir Stradu pagasta vokālā ansambļa “Pieskāriens” dalībniece un pati ir piedzīvojusi situācijas, kad kolektīva braucieniem nav bijis pieejams pašvaldības transports. Kolektīva dalībnieces tad braucienu ir apmaksājušas pašas no saviem personiskajiem līdzekļiem. L.Reinsone teica, ka viņas pārstāvētais kolektīvs nav vienīgais novadā, kas ir rīkojies šādi.
E.Dūte vaicāja, kādas būs iespējas pagasta rokdarbniecēm nogādāt savus darbus izstādēs, kurās viņas piedalās regulāri dažādos Latvijas novados. Viņai savu atbildi piedāvāja Gulbenes kultūras centra direktors Egons Kliesmets, sacīdams, ka bieži vien izstādei domātu daiļamatnieku darbus var aizvest pa ceļam, kad, piemēram, pašvaldības darbinieki brauc darba darīšanās uz Rīgu vai citu Latvijas pilsētu. Tāda prakse esot bijusi jau agrāk.
“Saprotam, ka dzīvē mēdz būt neparedzētas situācijas. Rakstiet iesniegumus!” aicināja L.Reinsone. Viņa pauda, ka arī kultūrā dzīve iet uz priekšu un notiek pārmaiņas, tāpēc var būt tā, ka vajadzēs ieviest korekcijas šobrīd definētajos nosacījumos. Viņa arī izteica priekšlikumu, ka tautas mākslas kolektīvi var savstarpēji kooperēties kopējiem izbraukumiem, šādi ietaupot finanses.
Bažas par šādu knapināšanos pauda Ozolkalna kultūras un sporta centra “Zīļuks” direktors Jānis Skopans. Vai tikai tas nekļūšot par klupšanas akmeni, gatavojoties Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem. L.Reinsone pauda – prakse liecinot, ka uz lielo svētku laiku tautas mākslas kolektīvu skaits kļūstot lielāks nekā pasīvajā periodā. “Mākslīgi neko mēs uzturēt nevaram,” viņa teica. E.Dūte jautāja novada domes priekšsēdētājam Andrim Vējiņam, kāds ir viņa viedoklis – ir vai nav jācīnās par koru, par deju kolektīvu pastāvēšanu. Viņš atbildēja, ka jātērē nauda saskaņā ar budžetu. “Mums jāizrēķina savas vajadzības bez emocijām,” sacīja A.Vējiņš. Kā drošības spilvenu kādai labai idejai, kuru nav iespējams realizēt par pašvaldības naudu, viņš piedāvāja iespēju meklēt uzņēmēju finansiālo atbalstu.
Izvaicāta par to, vai tautas mākslas kolektīvi varēs doties ciemos pie sadraudzības kolektīviem, kā to ir darījuši agrāk, L.Reinsone teica: “Ir jāsaprot šīs draudzēšanās vai brauciena iemesls. Es ceru, ka nebūs tā, ka kolektīvi vēlēsies braukt pie draugiem pēc iespējas tālāk. Katram kolektīvam vajadzības būs atšķirīgas. Mēs varētu noteikt drastiski – tik un tik kilometru katram kolektīvam gadā! Vienkārši jāsajūk prātā, ja mēs sāksim skaitīt vēl kilometrus. Svarīgi, lai, saskaitot kilometrus, mēs esam sasnieguši arī mērķi. Vai tad draudzēsimies tikai 50 kilometru rādiusā?”
Patapinājuma līgumi
zaudējuši spēku
Līdz šim diezgan daudzi kultūras darbinieki darbam esot izmantojuši personisko transportu. Tāpēc pašvaldībai ar viņiem bija noslēgti tā saucamie patapinājuma līgumi, kas paredzēja izdevumu daļēju kompensāciju, lietojot personisko transportu darba vajadzībām. Tagad šie līgumi ir zaudējuši spēku. Tāds lēmums novada domē pieņemts, izvērtējot reālo situāciju par degvielas normām, par lietošanas mērķiem. Izrādījās, ka tēriņi ir atšķirīgi un nav ievērots vienlīdzības princips. Secināts tika, ka nav pārliecinošu argumentu, kāpēc šādi patapinājuma līgumi vispār ir nepieciešami.
L.Reinsone klāstīja, ka patapinājuma līgumi bijuši ne tikai kultūras darbiniekiem, bet arī citās nozarēs pašvaldībā strādājošajiem. Pavisam esot bijuši 140 patapinājuma līgumu. Konstatēts, ka tie “nav loģiski saprotami”. Tāpēc pašlaik lauzti ir visi, lai izvērtētu un turpmāk vienotos par “saprotamiem apjomiem” vai arī secinātu, “vai vispār vajag”, jo varbūt pastāv alternatīva.
L.Reinsone uzsvēra, ka pārmaiņu mērķis ir panākt, lai “neatkarīgi no teritorijas, kur iedzīvotāji dzīvo, būtu nodrošināts vienāds pašvaldības atbalsts”. Tas attiecas gan uz patapinājuma līgumu pielietošanu vai atteikšanos no tiem, gan uz pašvaldības autobusu izmantošanu tautas mākslas kolektīvu vajadzībām un kultūras nozares kā tādas uzturēšanai. L.Reinsone pauda, ka gaida kultūras darbinieku priekšlikumus par to, “kā nomērīt vēl precīzāk, lai atbalstītu visus” vienādi.
