Latvijas Nacionālās attīstības plāns cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu nosauc par vienu no svarīgākajiem valsts izaugsmes mērķiem. Kāda ir virzība uz šo mērķi, rūpējoties par senioru dzīves kvalitāti?
Mirdza Kušķe, Gulbenes pilsētas pensionāru padomes priekšsēdētāja
Protams, nekad nebūs tā, ka visi seniori dzīvos vienādos apstākļos un jutīsies līdzīgi. Tas attiecas arī uz Starptautiskās senioru dienas, ko svin 1.oktobrī, nozīmes vērtējumu. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka tādējādi tiek izteikta atzinība vecākajai paaudzei. Citi atzīst, ka tādējādi tiek pievērsta lielāka uzmanība senioriem vietējā sabiedrībā vai vismaz ģimenē. Daži tikai secina, ka ir tāda diena, tāpat kā ir daudzi citi svētki, kuru var svinēt vai arī ne. Manuprāt, ir ļoti jauki, ka Gulbenes novada pensionāru biedrības “Atspulgs 5” valdes priekšsēdētājai Annai Vīgantei ir izdevies vērst šo dienu nozīmīgu, uzaicinot un arī sagaidot labklājības ministra Jāņa Reira vizīti 30.septembrī Gulbenē. Domāju, ka tādējādi varēsim notvert gan svētku sajūtu, senioru pulciņam sanākot kopā un tiekoties ar ministru, gan lietišķā sarunā pārrunāt pensionāriem svarīgus jautājumus. Ministram par labu liecina tas, ka ar 1.oktobri gaidāma pensiju indeksācija. Ceram, ka ministrs ieviesīs skaidrību, par cik palielināsies pensijas pēc 2018.gada tiem, kuriem ir liels darba stāžs. Domājot par senioriem, man acu priekšā nostājas visvecākā paaudze, kura visu mūžu ir strādājusi un arī vecumdienās neļaujas dīkai atpūtai un strādā, cik var. Manuprāt, gados vecākajiem senioriem klājas visgrūtāk. Šīs pensionāru kategorijas senioriem, kuriem ir smagi ekonomiskie apstākļi, cenšas palīdzēt pašvaldība. Tomēr ir ne mazums pensionāru, kuriem ir jāiztiek ar to mazumiņu ienākumu, kas ir viņu rīcībā.
Romualds Ražuks, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts
Ir veiktas likumu izmaiņas, kas vairos pensionāru labklājību. Pati svarīgākā ir pensiju pārrēķināšana, kas līdz šim nav bijusi senioriem, kuri pensionējušies līdz 1995.gada 31.decembrim. Tas ir tikai pirmais solis cīņai ar mazajām pensijām. Pakāpeniski šādā pašā veidā tiks domāts par pensiju palielināšanu citām atsevišķām grupām, ņemot vērā darba gadus. Otrdien valdība atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuram būtu jāstājas spēkā no nākamā gada janvāra. Tagad to vērtēs Saeimas deputāti. Likumprojekts paredz valsts obligātas veselības apdrošināšanas ieviešanu. Tas nozīmē, ka būs jāmaksā sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet pensionāriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bērniem, dienas fakultāšu studentiem, bezdarbniekiem nekas nebūs jāmaksā. Sociālās apdrošināšanas nodokļus būs spiesti maksāt visi vai gandrīz visi, bet ieguvēji būs pensionāri un citas jau minētās iedzīvotāju grupas. Strādājošajiem būs jāmaksā viens procents no minimālās mēnešalgas, bet tiem, kuri nemaksā nodokļus no algas, būs pašiem jāapdrošina veselība. Ja nemaksās nodokļus un neapdrošinās veselību, tad būs iespēja saņemt tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību un ģimenes ārsta pakalpojumus, kā arī ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta. Es ticu, ka veselības aprūpe uzlabosies, jo samazināsies rindas pie speciālistiem un pacientu līdzmaksājumi, kā arī nebūs pacientu pieņemšanas kvotu. Vēl šogad ir pieņemts Sociālās palīdzības likums jaunā redakcijā, kurā ir iestrādātas daudzas lietas, kas ir veicamas pašvaldībām, sniedzot sociālo palīdzību dienas centros un mājās. Tas nozīmē, ka ir gaidāmas lielas pārmaiņas, lai gados veci un slimi cilvēki nepaliktu mājās vieni un viņi nebūtu jāpārceļ uz sociālajām iestādēm, bet sociālais darbinieks palīdzētu dzīvot ierastajos apstākļos.
Daudzus vecos cilvēkus uztrauc zāļu dārdzība, lai gan to cenas ir vidēji par 20 procentiem zemākas nekā citās Eiropas valstīs. Zāļu tirgu ir grūti ietekmēt, tāpēc būtu svarīgi palielināt finansējumu kompensējamajiem medikamentiem un palielināt šo medikamentu īpatsvaru. Līdz ar valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu būs arī vairāk naudas kompensējamajiem medikamentiem.
